Lai gan lielais satikšanās prieks līdz ar patlaban esošo situāciju pasaulē bija ar pavisam citādu noskaņu, kā vienmēr tika dziedāts par to pašu – par mīlestību, par mieru, par ticību labajam un gaišajam.

”Šodien ne tikai mūsos katrā pašā, Latvijā, bet visā pasaulē,” pirms koncerta uzrunājot klātienē sanākušos klausītājus, kā arī ekrāna otrajā pusē esošos tiešraides sekotājus, sacīja viena no festivāla ”Austrasdienas” organizatorēm Inese Muižniece, apzinoties vakara lielo uzdevumu, kas bijis ”radīt sevī mieru, spēku un izstarot to plaši.” ”Ļoti ceram, ka šis vakars būs jums kā garīgais patvērums un varbūt iedvesmos,” novēlēja I. Muižniece.

Liepājā “Austrasdienas” skan katru gadu marta sākumā. Un šajā reizē – tieši datumā, kad kalendārā savus vārda svētkus svinēja Austras. Šoreiz ierastie Austrasbērniem mīļie svētki kļuva par atbalsta notikumu Ukrainai un visiem šajā satraukumu pilnajā laikā. Arī ieeja koncertā bija par ziedojumu, kas novirzīts Ukrainas atbalstam. Tika savākti 171,77 eiro, ko Austras biedrība pārskaitīs ziedot.lv.

Blakus liepājniekiem dziesmās vienojās arī vairāki viesi no Rīgas, bija atbraukusi grupa ”Jumis” no Rēzeknes novada Viļāniem, ko jau sen bijusi vēlme dzirdēt mūspusē, atklāja I. Muižniece, sakot, ka par to ”gadiem rakstu projektus, jo tālu jābrauc”. Taču grupa atbraukusi tāpat. ”Vispār nebija diskusiju, mums bija jābūt šeit kopā ar jums,” smaidot skaidroja grupas dalībnieks Guntars Gritāns.

Domājot par muzikālo programmu, nolemts taisīt ”trīs vienā”, kas parasti būtu izdalīts trīs atsevišķos koncertos. Kā pēc tam neslēpa I. Muižniece, naudas šim pasākumam nebija. ”Rakstījām projektu pilsētas konkursam, bet, tā kā bija saņemts ļoti daudz pieteikumu, mūsējo neapstiprināja. Es nemaz nerakstīju tālāk lielos projektus Valsts Kultūrkapitāla fondam, jo nevarēja zināt, vai situācija būs tāda, ka varēs tikties un pulcēties,” teic I. Muižniece. Bet ar visu to nekas neesot noticis citādāk kā citus gadus.

Koncertā varēja dzirdēt Imanta Kalniņa dziesmas, tika turpināts ar Austrasbērnu pašu radītajām kompozīcijām, bet, noslēgumā izpildot latviešu tautas dziesmas, tai skaitā Austras Pumpures dēvēto ”pozitīvāko dziesmu pasaulē” – ”Bēdu manu, lielu bēdu”. ”Izvēlējāmies vairāk pēc savām sajūtām. Dziedājām to, kas mums sirdī iekšā,” Simona Rača skaidroja, ko koncertā piedāvājuši klausītājiem. Vakars bijis piepildīts, jauks un iedvesmojošs, pēcāk atzinuši tā vērotāji. Kopā būšanas sajūtu izdevies noķert arī tiem, kas sekojuši tiešraidei internetā. Prieks bijis dzirdēt tos, kas pirmo reizi uzstājušies Austras istabā.

Taču vēl pirms lielā vakara notikuma Austrasbērni – Arnis Miltiņš un Uldis Ozols – aicināja liepājniekus uz sarunu dziesmās ”Sirds uz trotuāra” iepretim Latviešu biedrības namam. To, kas apstājās un ļāvās abu mūziķu spontānajai performancei, nebija daudz. ”Iespējams, cilvēki negribēja jaukties mūsu sarunā, un tas ir pilnīgi normāli,” smaidot skaidroja A. Miltiņš, taču tas neesot mazinājis muzicēšanas prieku. ”Īstenībā šis laiks ir ļoti svarīgs un būtisks, kurā mums jābūt visiem kopā,” iznākšanu ”ārā” skaidroja A. Miltiņš, atzīstot, ka abiem ar U. Ozolu patlaban notiekošais uzjundī Atmodas laika izjūtas. Tādēļ šodienas dziesmotā saruna bijusi par ”toreiz un tagad”.

”Man bija svarīgi, ka vispār šogad satikāmies,” saka I. Muižniece. ”Ja man jautā, kā es redzu dziesminieku attīstību Liepājā, tad noteikti kā dziesminieku festivālu. Domāju, ka Austrasdienām ir jāpaliek martā, jo tiešām piestāv, un tas mūsu sajutās ir īpašs laiks. Bet tas neizslēdz lielu dziesminieku festivālu vasarā.”