Šodien, 8. maijā, nacionālā ierakstu kompānija “Skani” laidīs klajā albumu “Rihards Dubra”. Tas ir komponista pirmais simfoniskās mūzikas albums, kurā iekļauts 2017. gadā radītais skaņdarbs kamerorķestrim “Mystery of His Birth” un Otrā simfonija, ar kuru Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) 2015. gadā aizsāka savu Latvijas simtgades simfoniju ciklu.

Ieraksts veikts koncertzālē “Lielais dzintars”, pie diriģenta pults – Atvars Lakstīgala, čella solo spēlē Ēriks Kiršfelds.

R. Dubra “Kurzemes Vārdam” stāsta, ka katrs komponists, atkal izdzirdot savu mūziku, mēģinot sadzirdēt, vai ir labi vai nav: “Tomēr akadēmiskajai mūzikai pieci gadi nav ilgs laiks, un es šos darbus joprojām uzlūkoju kā gana svaigus. Vismaz pašam šķiet, ka neko profesionāli sagrēkojis es tur neesmu. Tāpēc izvēle albumam krita uz šiem darbiem, jo ar tiem pats esmu samērā apmierināts.” Tā neesot vienmēr, jo, rakstot pasūtījuma darbus, ne vienmēr varot darīt to, ko vēlas. Lai arī Otrā simfonija ir LSO pasūtīts skaņdarbs, simfoniskā mūzika esot tas žanrs, kurā komponists vienmēr strādājot ar lielu prieku un gribētu to darīt vairāk. “Pamazām strādāju pie Trešās simfonijas, bet nav kur steigties, jo, kā zināms, pēc devītās simfonijas daudzi komponisti mirst,” smejas R. Dubra. Vēsturi komponists jau zināmā mērā esot atkārtojis, jo tāpat kā viņa pedagogs Ādolfs Skulte, otro simfoniju sacerējis uz savu 50 gadu jubileju.

LSO vadītājs Uldis Lipskis uzskata, ka albums nākot klajā īstajā laikā. “Cilvēkiem būs ļoti patīkami dzirdēt mūziku, kas ir saviļņojoša, garu paceļoša. Pēc tā daudzi šobrīd ir izslāpuši,” viņš saka. Ierakstu kompānija albumam jau esot nodrošinājusi arī starptautisku rezonansi, piemēram, Lielbritānijā par to esot ļoti liela interese. “Albums ir septiņu gadu sadarbības ar Atvaru Lakstīgalu kā galveno diriģentu skaisti augļi, tas mani personiski ārkārtīgi aplaimo,” norāda LSO valdes priekšsēdētājs.

U. Lipskis ir pateicīgs Kultūras ministrijai un ministram Naurim Puntulim. Budžeta dotācija esot saglabāta. “Visi saprot, ka orķestri paārdīt ir viegli, bet atjaunot varbūt gadu desmitiem grūti. Mūziķi katrs individuāli mājās veic pilnvērtīgu darbu, gatavojam programmas, kuras ceram rudenī spēlēt. Visi ir nocietušies, zvana un prasa, kad atkal varēs spēlēt,” saka orķestra vadītājs. “Administrācijai ir komunikācija ar ministriju, ik pa nedēļai jauni budžeta un zaudējumu aprēķini. Gatavojamies nākamajiem pasākumiem, veidojam tēlu festivālam “Liepājas vasara”, nezinot, vai to atļaus. Tāpat jāplāno nākamā sezona.”