Ceturtdiena, 18. aprīlis Laura, Jadviga
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

“Vējš pūš, es ļaujos.” Ēriks Zeps no Latgales sirds pārcēlies pie Baltijas jūras

Ar Ēriku Zepu satiekamies Hoijeres kundzes viesu namā, kas bijusi pirmā vieta, kur pēc apmešanās Liepājā viņš uzaicināts uzstāties un turpina regulāri muzicēt. Savukārt zāļu tēju slotiņas un ķiploku virtenes pie sienas atgādina Latgales pirtiņu vai klēti. Ēriks pārcēlies no Latgales sirds pie dižjūras un iemīlējis Liepāju no visas sirds.

“Vējš pūš, es ļaujos.” Ēriks Zeps no Latgales sirds pārcēlies pie Baltijas jūras
Foto: Egons Zīverts
Foto: Egons Zīverts
26.02.2024 00:00

liepajniekiem.lv

Kā īstens latgalietis nokļuva Liepājā?

– Jāsaka, ka īstenais latgalietis ir kārtīgs pasaules blandoņa un staigātājs, tai skaitā arī Latvijas staigātājs, jo ir strādāts un dzīvots Rēzeknē, Varakļānos, Jēkabpilī, Rīgā. Ģeogrāfiju plešot plašāk, ir kārta Liepājai.

Tas notika pēckovida sajūtās, kad šķita, ka pārāk daudz atgriežas ierastais vāveres ritenis. Bija skaidrs, ka ar manām problēmām pateikt cilvēkiem “nē” ir jāpaiet nostāk.

Te varēja noslēpties no Rīgas un Rēzeknes?

– Ne slēpšanās bija svarīgākā, bet tas, ka ir svētīgi paskatīties no malas uz visu, kas notiek.

Šī ir laba iespēja, jo it kā vairs neesmu iekšā visā, kas notiek tur, bet, ja nu kas, esmu piecarpus stundu brauciena attālumā.

Kā izskatījās dzīve, paskatoties no malas?

– Piesātināta. Latvija ir tāds ūnikums –

mēs mazajā 64 tūkstošu kvadrātkilometru platībā spējam būt ar citādiem uzskatiem un dzīves redzējumu pat pāris kilometru attālumā.

Ir kaut kas tāds, ko latgaliešiem būtu vērts paņemt no liepājniekiem, kurzemniekiem.

Man liekas, ja savienotos kārtīgs kurzemnieks ar kārtīgu latgalieti, tad šis latvietis būtu krietni veiksmīgāks un dzīve ietu uz augšu.

Ko pozitīvu ieraudzīji šejienes ļaudīs?

– Liepājnieks un arī kurzemnieks apzinās savu vērtību un māk to pasniegt.

Latgaliešiem bieži vien ir nospiestības sajūta, roku nolaišanās – “ā, nu, jā, ko tur Rīga pateiks?”. Liepājā ir tā: ja Rīga par mums nedomā, tad mums tā nav vajadzīga.

Spīts, māka par sevi pastāvēt, apzināties savas vērtības, saprast to, kas mēs esam.

Te jūtu, ka ir bijuši hercogistes laiki, milzīgs eksports un ceļojumi, ir plašāks tvēriens. Ļoti liela mīlestība pret savu vietu!

Esmu redzējis ģimnāzijā, kā jaunieši izdzied dziesmas “Liedagā” vai “Pilsētā, kurā piedzimst vējš”. Liepāju līdz pēdējam turēs sevī iekšā un nekad nepalaidīs.

Foto: Egons Zīverts

Bet latgaliešiem nav līdzīgi, kad dzied “Rūžeņu”?

– Ir, bet ekonomiskie apstākļi un valsts politika visu laiku bijusi tāda, ka mēs ļoti dalām Rīgā un perifērijā.

Ik pa laikam latgalietis ir īstenākais patriots, bet jūtams, ka cilvēki ir piekusuši no visa tā, kas ir apkārt, un skatās ar krietni depresīvāku skatījumu.

Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc es devos uz šejieni. Man bija par daudz tā, ka cilvēki apkārt vairs nav atvērti milzīgiem lidojumiem, jo visu laiku atsitas pret problēmām un trūkumiem.

– Kā bija ar mītu, ka kurzemnieki uzreiz nepieņem svešiniekus?

– Man izglītības un profesijas dēļ nācies daudz braukāt apkārt un uzstāties, satikt dažādus cilvēkus – gan folkloras jomas pārstāvjus, gan mūziķus, arī doties ekspedīcijās un iepazīt vietējos.

Man nebija sajūtas, ka būtu ļoti grūti ielauzties.

Skaidrs, ka jebkurā vietā var ļoti labi iedzīvoties, bet savējais nekļūsi nekad. Tomēr šeit cilvēki ir pieņemoši, ja tu nāc patiesi, godīgi, ar vēlmi darboties, vari kaut ko dot un pienest.

Vai sanācis saskarties ar to, ka lielākā daļa kurzemnieku neko nesaprot latgaliski?

– Vairāk nākas saskarties ar mītiem. To redzu arī medijos, ka uz šejieni par Latgali nāk tikai negatīvās ziņas. Pozitīvais nāk ļoti maz, un tad arī viedoklis par Latgali šeit ir kā par galīgi svešu un neatklātu zemi, lauciniecisku.

Tā tiešām nav, Latgalē ir tāds pats asfalts, luksofori un interneta ātrums. Mazpilsētiņas ir tikpat sakoptas kā Aizpute vai Grobiņa. Taču stereotipi ir, un nākas tos salauzt.

Kā veidojusies tava latgalieša pašapziņa? No bērnības vides?

– Jā, bet man nekad tas nav bijis uzspiests. Ģimene nebija vērsta uz pompu, izrādīšanos. Folkloras ritus mēs neturējām, tomēr viss tā loģiski nosēdās.

Kad sāku studēt Rīgā, tad, nedēļas nogalēs aizbraucot uz pasākumiem Latgalē, radās sajūta, ka te ir patiesums, ka cilvēki ir ļoti atvērti, izpalīdzīgi, ar sirdi domājoši. Tas nostiprināja to, ka esmu viens no viņiem.

Nekad negrasos atkāpties no savas latgaliskās identitātes, vienalga kur dzīvodams.

Tās ir manas saknes, mana ģimene, mana pieredze.

Kā radās interese par folkloru?

– Mājās vectēvs dziedāja, mamma ar krustmāti dziedāja. Skolā darbojos dažādos pulciņos, saskare ar folkloru bija.

Pa īstam sākās Rēzeknes bērnu un jauniešu kopā “Vīteri”, kur pavisam nejauši nokļuvu 7. vai 8. klasē.

Jo es viņiem netīšām salauzu vienu instrumentu…

Tad man bija izvēle, vai nu pirkt jaunu vai iet ar viņiem kopā uzstāties. Izvēlējos par labu paša iesaistei.

Tur tiešām bija aktīvākie, latviskākie un spējīgākie jaunieši no dažādām skolām, bija uzstāšanās, braucieni un ballītes. Tad, kad patīk vide, kad sāc apzināties, ka šis ir unikālais, caur ko varam iznest savu stāstu, viss pamazām saslēdzas.

Arī “Rikši” tapa tāpēc, ka mums patika kopā spēlēt. Lielākā daļa sastāva aizgāja uz Rīgu studēt, un gribējām arī tur kopā noturēt šo foršo sajūtu.

Mūzikas akadēmijas laikā sastapu vēl vairāk cilvēku, kas ar to nodarbojas, tā izpratne, dziļums un mīlestība tā arī izveidojās.

No pragmatiskā viedokļa varētu šķist – bet ko tad dzīvē iesākt ar etnomuzikoloģiju?

– Otrajā kursā gāju pie mūsu klases vadītājas un prasīju, ko es varēšu darīt nākotnē? Viņa ieskicēja, ka šī joma nepiedāvā uzreiz gatavu profesiju un darbu, bet tiek iedots pētniecības, pedagoģijas un skatuves mākslas pamats, kas ļauj izvēlēties un savu ceļu kaldināt.

Laima Jansone, Kristīne Kārkle- Kalniņa, Asnate Rancāne, piemēram, ir etnomuzikoloģes un katra savu nišu ir atradušas. Tradicionālā kultūra un mūzika ir viens no produktiem, ar kuriem varam iziet pasaulē. Daudzas grupas to pierāda.

Festivālos, konkursos un meistarklasēs esmu redzējis, ka cilvēkiem ārzemēs patīk mūsu folklora, viņi brīnās, kā tas viss spēj vēl aizvien dzīvot.

Jo rietumu sabiedrība zaudē šo izteikto identitāti, lokalitāti. Mums tā ir jānotur.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” žūrijā allaž ir diskusija par to, vai Latgales zīme ir folklora, kas bieži vien stereotipiski ir “vecu tantiņu dziedāšana”, varbūt vajag meklēt kaut ko jaunu un unikālu.

Jā, ir jāizdomā, kā unikāli un moderni pasniegt, bet jāiet ar to, kas mēs esam. Tikai tad, ja cilvēks ir pilnīgi patiess, arī citiem patiesums nolasās un sagādā baudu. Un tālāk arī naudu un labklājību.

Tomēr šodien runājam jau par postfolkloru. Jo nav vairs agrārā dzīvesveida viensētās.

– Tur tā lieta. Arī talkās vairs neejam. Ir cilvēki, kas cenšas ritus turpināt un lielu daļu ievērot, taču pati folklora arī ir mainījusies gadsimtu ietekmē.

Tepat, Dienvidkurzemē, daudzbalsības paveids “leiši” skaidri rāda ietekmi no dienvidu kaimiņiem. Latgalē visa vēlīnā daudzbalsība ir veidojusies no poļu katoļu baznīcā dzirdētā.

Ir jābūt vietām, kur notur absolūtu autentiskumu, gribētos teikt – iekonservētu, bet es neesmu konservācijas piekritējs, gribu, lai tas dzīvo.

Postfolkloras vārda autores Ilgas Reiznieces apzīmējums man ir vismīļākais, viņa to traktē kā tulku darbu, kas bagāto mantojumu pasniedz cilvēkam, kuram ikdienā tas nav tik tuvu.

“Rikši” vēl darbojas un uzstājas?

– Darbojas. Procesi kļuvuši nedaudz sarežģītāki, jo divi no mums ir Rīgā, divi – Rēzeknē un viens Liepājā. Taču viss ir izplānojams.

Arī agrāk, īpaši Jāņu laikā, varēja gadīties, ka sešos ir koncerts Balvos, deviņos jāspēlē Aizkrauklē, bet divos naktī – Rīgā. Mēģinājumi tagad ir retāki, bet ilgāki un kuplāki.

Pašlaik ceļam godā bērnu dziesmas. Veidojam programmu sadarbībā ar Rīgas vokālo studiju “Dzeguzīte”, būs dziesmas latgaliski, un arī atradām analogus tekstus latviešu literārajā valodā.

Reizē būs mācību līdzeklis, lai arī Kurzemē var klausīties, kā dziesma skan, un paralēli izlasīt latvisko tekstu vai otrādi un kaut ko jaunu iemācīties.

Ko domā par izplatīto viedokli – beidziet ar to savu latgaliešu valodu, tā jau esam sašķelti!

– Tas ir vēl tāds padomju gājiens: viena valoda, cilvēki kā viena masa, viens pelēkums. Ļoti labi, ka ir normēta literārā valoda, kurā varam sazināties, bet katram sava īpatnība ir jānes.

Dienvidkurzemes izloksnes, ventiņmēle, lībiskais – viss ir jātur.

Jau tā šajā globalizācijas laikmetā paliekam par viendabīgāku masu, tā mēs vienkārši pazudīsim.

Esmu par to, ka nesam katrs savu un turam cieņā cits citu, otra kultūru, valodu. Tad arī varēsim sazināties.

Mūzika to pierāda. Julgī Stalte kopā ar mani spēlē līvu dziesmas. Cilvēki nesaprot ne vārda, bet viņi pienāk un precīzi pasaka, par ko bija dziesma. Jo pāri vārdiem ir emocionālā sajūta, kas ir daudz svarīgāka.

Tu šeit arī studēji – mūzikas terapiju.

– Vairs ne. Iesāku studijas, bet tad izvērtēju, cik daudz man ir laika un spēka un kas ir tas, ko gribu darīt. Sapratu, ka šajā brīdī drīzāk gribu būt uz skatuves, spēlēt, dziedāt, runāties ar cilvēkiem.

Izvērtējot prioritātes, muzicēšanas prieks aizgāja pa priekšu visam.

Tas arī iemesls tam, ka atvados no “Lielā dzintara”. Gribas pilnīgi aiziet brīvmākslinieka statusā. Liepāja ir vide, kas iedvesmojusi uz šādu soli.

Ēriks Zeps regulāri vada tradicionālās kultūras meistarklases latviešiem ārzemēs. 2023. gada sākums Austrālijā, Sidnejā. Foto: no Ē. Zepa personīgā arhīva

Cilvēki man teikuši, ka tad jau es tagad varot doties citur, bet man patīk te! Liepāja ir visrietumnieciskākā un viseiropeiskākā Latvijas pilsēta.

Jūtos šeit ļoti ērti, patīk, ka 15 minūšu attālumā ir jūra. Man kā absolūtam ezeru un pakalnu cilvēkam šobrīd ir posms, kad jūra un šī vide ir mīļa, negribu to zaudēt.

Kur Liepājā dzīvo?

– Ezerkrastā. Visa ikdienas dzīve sanāk šaipus kanālam, ļoti izbaudu to, ka pēc darba varu iet mājās kājām. Ceļā no centra līdz Ezerkrastam ir ļoti daudz privātmāju.

Eju pa trešo lielāko Latvijas pilsētu, bet vakarā tā smaržo pēc malkas.

Liepāja māk būt ļoti dažāda un katram sava.

Ko devis darbs koncertzālē?

– Pieredzi aizskatuves darbā, jo pamatā esmu bijis otrā pusē. Ļoti daudz iespaidu, tiekoties ar augsta līmeņa mūziķiem.

Man patīk, ka “Lielais dzintars” strādā ar apziņu, ka mēs esam 21. gadsimta Eiropas koncertzāle, līdz ar to ir stalta mugura un kvalitātes latiņa apvienojumā ar lielu cilvēcību un draudzību. 

Vai ir kādas ieceres mākslinieciskajai darbībai?

– Lielus plānus plānot nav vērts. Jo 22 gadu vecumā biju pārliecināts, ka dzīvošu un strādāšu Rēzeknē. Cilvēks domā, Dievs dara.

Vēji pūš, es vienkārši ļaujos.

Zinu, ka Liepājā kā Eiropas kultūras galvaspilsētā arī tradicionālajai kultūrai tiks atvēlēta loma, ar lielu prieku esmu gatavs nest savu artavu.

Pirms daudziem gadiem Latgalē pirtiņā satiku liepājnieci, kura teica, ka ar vēju esot tā – lai tas nesaldētu, ir vai nu jāskrien pa vējam, vai jātrīc pretī. To atceros, pie jūras izejot, tiešām palīdz.

Kā mums vēl pietrūkst līdz kultūras galvaspilsētai?

– Vēl pagrūti komentēt. Es biju nedaudz iesaistījies Daugavpils pieteikuma gatavošanā. Padzīvojot šeit, jāsecina, ka Liepāja bija vairāk pelnījusi šo statusu, jo šeit jau ir daudz tradīciju, kultūras un mūzikas pērļu.

Ir vienkārši jāturpina, jāļaujas idejām un jāsaprot, ka Liepājai vienmēr bijusi liela saikne ar citām Eiropas zemēm. Liepājai jābūt tiltam, kas stāsta tālāk Latvijas iekšzemē, kas ir jauns un ko ir vērts izmantot.

Vizītkarte

Ēriks Zeps

  • Dzimis Varakļānos 1993. gadā.
  • Etnomūziķis, vokālais pedagogs, dziedātājs.
  • Projektu vadītājs koncertzālē “Lielais dzintars”.
  • Studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Etnomuzikoloģijas klasē.
  • Postfolkloras grupā “Rikši” un grupā “TKP/tā kā pērn” dzied, spēlē akordeonu un veido dziesmu aranžijas.
  • Vadījis tradicionālās mūzikas nodaļu Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā.
  • Bijis latgaliskā raidījuma “Kolnasāta” vadītājs Latvijas Radio.
  • Hobiji – ceļošana un pārdesmit kilometrus garas pastaigas, prāta spēle “Prāta rokenrols”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI. PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku.
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par cenu – EUR 8.95 (astoņi euro un 95 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz