Liepājnieka Ivara Sudmaļa ikdiena saistās ar datorsistēmām un programmēšanu, bet brīvajos brīžos viņš ir mūziķis, multiinstrumentālists un dziesmu autors. 9. februārī viņam aprit 40 gadu. Un par godu jubilejai svaigi tapis mūzikas albums “Vīna glāze”, kas tiks prezentēts piektdien Liepājas Olimpiskajā centrā Ivara jubilejas koncertā, kurā piedalīsies vairāk nekā 30 mūziķu.

Lai gan šodien Ivara ikdiena saistās ar datoriem, matemātiku, loģiku un programmēšanu, visu šo laiku viņš mūziku ir saglabājis kā hobiju un vaļasprieku, “bez kura vairs nevar, kā izrādās”. Viņš ir arī dziesmu autors. “Ir bijuši tādi posmi, kad liekas – viss, mūzika jāliek malā. Bet tas nav izturams. Tāpat pēc kāda laika kaut kas ir ar mūziku saistībā. Piemēram, tekstu rakstīšana dziesmām.” Un ik pa laikam mūza atlidojot. Lai gan pēc stereotipiem programmētājs ar dzejnieku nemaz neasociējas, Ivars teic, ka dzejoļu rakstīšana ir gana pietuvināta algoritmikai. “Tur ir forma, atskaņas, tas nozīmē, ka tā ir, kā saka, liela kombinatorika, lai sakombinētu vārdus tā, lai sanāktu atbilstoši formai, ritmam un lai sanāktu kaut kas klausāms un baudāms,” viņš stāsta. “Matemātiskā domāšana nedaudz palīdz. Bet es necenšos, lai viss būtu tieši pēc klucīšiem, formulām, jo savā ziņā matemātiskā domāšana var traucēt, bet es jau vairākus gadus no tā esmu atteicies un cenšos domāt citādāk.” Tomēr I. Sudmalis uzskata, ka tiem, kas apgūst inženierzinātnes, skolās būtu obligāti vajadzīgas, piemēram, kalviernodarbības vai ģitārnodarbības, kas ļoti attīsta smadzeņu darbību.

Taču mūzika kā maizes darbs Ivara acīs zaudētu savu šarmu – viņš uzskata. Pa šiem gadiem uzkrāta liela muzikālā pieredze. Ivars piedalījies daudzās apvienībās un to veidošanā. Pirmo viņš min Sudmaļu ģimenes ansambli, tad jauniešu ansambli organizācijā “Dēkla”. Vēlāk četri brāļi izveidojuši grupu “Bedre”, vēl pēc tam palika divi muzicēt griboši brāļi, un tapa grupa “Mango Jam”, no kuras Ivars aizgāja un nodibināja savu pirmo grupu “FF”, kas pārveidojās par grupu “Graffika”. Vēlāk tā pēkšņi pārtrauca darbību un pārtransformējās I. Sudmaļa jaunākajā projektā “Format Les”. Paralēli bijušas grupas “Vietu nav”, kur Ivars spēlēja bungas, “Da Capo”, kur viņš bija taustiņnieks un ieguva vērtīgu pieredzi dažādu mūzikas žanru izkopšanā.

Šodien gan Ivars sevi vairāk sauc par pasīvu mūziķi, jo daudz nekoncertē, vairāk rada mūziku un savā ierakstu studijā aranžē un producē dziesmas arī citiem. Arī šī nodarbošanās viņam patīk.

Aptuveni 25 gadu laikā, kopš Ivars darbojas mūzikas nozarē, sakrājies ne mazums dziesmu. “Visu laiku sanācis tā, ka ar mūziku nodarbojos, to gan spēlēju, gan rakstu, bet tā īsti ne līdz vienam albumam neesmu ticis. Ir iznākušas atsevišķas dziesmas, bet apkopojuma, gala rezultāta nav. Domāju, nu kad tad vēl, ja ne apaļā jubilejā. Aktīvais laiks – četrdesmit. Ej nu sazini, ko piecdesmit gados darīšu. Varbūt ar mūziku vispār nenodarbošos, tā ka labāk tagad,” viegli smaidot, I. Sudmalis stāsta, kāpēc izdomājis izdot savu dziesmu albumu. Nosprausts mērķis bija, un bija iemesls saspringt un izdarīt.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 7.februāra numurā

#kvards-20170207-08#