Kopš pirmdienas vēju pilsētā viesojas un kopā ar simfonisko orķestri Liepājas 25. starptautiskā zvaigžņu festivāla koncertam “Tutti i virtuosi” gatavojas trīs izcili stīgu instrumentu virtuozi – vijolnieks Sergejs Dogadins, altists Maksims Risanovs un čellists Dāvids Gerings. Piektdienas vakars solās būt ļoti aizraujošs – trīs dažādas paaudzes, trīs gadsimti un trīs interesantas mūziķu kombinācijas.

Jaunā vijoļspēles zvaigzne, sanktpēterburdzietis Sergejs Dogadins (1988) kopā ar mūsu orķestri “Lielajā dzintarā” pēdējoreiz koncertēja pavisam nesen – rudenī. Viens no pasaulē pašlaik labākajiem altistiem un diriģents Maksims Risanovs (1978), kurš dzimis Ukrainā, bet dzīvo Londonā, Latvijā viesojies vairākkārt, bet Liepājā koncertēja pērn Māra Sirmā diriģētajā Lielās Piektdienas koncertā, kur atskaņoja Gijas Kančelli mūziku. Savukārt jau leģendārais Vācijā mītošais lietuviešu čellists un diriģents Dāvids Gerings (1946), kurš pērn nosvinēja 70. jubileju, Latvijas mūzikas dzīvē ir labi zināms, taču ar Liepājas publiku, pēc orķestra ziņām, tiksies pirmoreiz.

“Kurzemes Vārds” mūziķus koncertzālē “Lielais dzintars” apciemoja otrdien dienvidū pēc mēģinājuma. Kamēr divi kolēģi vēl kavējas, ar vijolnieku Sergeju Dogadinu atceramies viņa iepriekšējo viesošanos rudenī, komponista Pētera Vaska jubilejai veltītajā koncertā, kurā viņš atskaņoja Žana Sibēliusa mūziku. Vijolnieks stāsta, ka, viņaprāt, Vaska mūzika ir īpaša un kompozīcija “Distant light” ir viens no pēdējo 15 – 20 gadu spožākajiem un dižākajiem skaņdarbiem. Sergejs atzīstas priekā, ka ir sadraudzējies ar šo komponistu. Pa to laiku sarunas telpā ienāk Maksims Risanovs un Dāvids Gerings, kuri arī labi pazīst Pēteri Vasku un viņa mūziku. Maksims Risanovs latviešu komponista Alta koncertu šogad maijā pirmatskaņos Krievijā. Saklausījis, ka runājam par Pēteri Vasku, viņš paziņo, ka komponists arī būšot piektdien koncertā Liepājā. Un Geringa kungs abiem kolēģiem retoriski vaicā: “Kāpēc tad mēs neko no viņa mūzikas nespēlējam koncertā?”

Tiesa, programmā Vaska skaņdarbu nav. Toties skanēs Johannesa Brāmsa, Volfganga Amadeja Mocarta un Alfrēda Šnitkes mūzika dažādās visu triju mūziķu kombinācijās. Johannesa Brāmsa 1887. gadā komponētajā dubultkoncertā diriģenta vietu ieņems Maksims Risanovs, savukārt vijoles un čella solo partijas atskaņos Sergejs Dogadins un Dāvids Gerings. Volfganga Amadeja Mocarta 1779. gada radītās mūzikas pērles “Sinfonia concertante” atskaņojumā pie LSO diriģenta pults stāsies Dāvids Gerings, bet vijoles un alta solo izpildīs Sergejs Dogadins un Maksims Risanovs. Savukārt visus trīs mūziķus spēlējam dzirdēsim Alfrēda Šnitkes 1994. gadā komponētajā skaņdarbā “Koncerts trijiem” jeb burtiskā tulkojumā “Uz trijiem”, ko skaņradis veltījis trim ievērojamiem mūziķiem – čellistam Mstislavam Rostropovičam, altistam Jurijam Bašmetam un vijolniekam Gidonam Krēmeram. Lietuviešu viesis Dāvids Gerings piemetina, ka jo īpaši tas veltīts Rostropovičam un Bašmetam, kuri neatteicās šo to pasākt “uz trim”. “Tas nozīmē izdzert pudeli šņabja,” mūziķis paskaidro. “”Uz trim” tātad ir ar daudzām nozīmēm. Tā ir kompozīcija ar humoru un ironiju. Mūziķiem arī patīk dažreiz papriecāties.”

Dāvids Gerings šo koncertu pirms 20 gadiem spēlējis kopā ar Gidonu Krēmeru un Žerāru Kosē un tolaik tikko dibināto kamerorķestri “Kremerata Batica”. Bet Sergejs Dogadins, kurš labi pazīst gan Brāmsu, gan Mocartu, Šnitki atskaņos pirmoreiz. Un pirmoreiz viņš muzicēs kopā ar Maksimu Risanovu un Dāvidu Geringu. “Protams, esmu ļoti priecīgs, ka mums ir tāda kompānija. Ļoti patīkami, visi ir fantastiski mūziķi. Interesanta programma, tāpēc ļoti gaidu koncertu un izbaudu procesu,” saka vijolnieks.

Kā mūziķi, kas viesojušies daudzās pasaules koncertzālēs, vērtē “Lielo dzintaru”? “Brīnums, ka šāda zāle Liepājā ir. Jums ar to ir jālepojas. Tādas zāles reti kur mēdz būt,” uzsver vijolnieks Sergejs Dogadins. “Šī man atgādina Helsinku koncertzāli. Ir daudz jaunu zāļu, bet ne vienmēr ir laba akustika. Šeit, man liekas, tā izdevusies,” saka Dāvids Gerings. Savukārt Maksims Risanovs vērtē: “Zāle ir ļoti laba, patīkami šeit spēlēt.” Viņš gan atzīstas, ka “Lielajā dzintarā” jūtas dīvaini. “Tāpēc ka ēka ir šķība. No ārpuses ļoti skaista, zālē ir patīkami, bet ģērbtuvē (v artističeskoi) jūtos nestabili. Man patīk simetrija. Tā ka pārbūvējiet,” altists pasmejas.