Pirmdien Latvijas Nacionālajā operā
notiks Liepājas puses komponista Ērika Ešenvalda multimediālās simfonijas
“Ziemeļu gaisma” pasaules pirmatskaņojums, kurā piedalīsies arī
Liepājas Simfoniskais orķestris. Vakar simfonijas mēģinājumā vēl pēdējās
nianses pieslīpēja komponists, diriģents Māris Sirmais, valsts akadēmiskais
koris “Latvija” un videomākslinieks Uģis Ezerietis.

Šī komanda, kopā sadarbojoties, uzburs četru gadu laikā tapušo stāstu
par ziemeļu tautās leģendām apvīto polārblāzmu, ko paspilgtinās ekspedīciju
laikā dokumentētie video un dabas skaņu materiāli. Unikālās dabas parādības
vēsture teikās un leģendās iedvesmoja komponistu doties ekspedīcijās uz
Skandināviju, Islandi, Grenlandi un Aļasku, lai kopā ar ceļabiedriem – režisoru
Renāru Vimbu un operatoru Daini Juragu – dokumentētu senos stāstus un dabas
naksnīgās balsis. Tie arī veido simfonijas pamatu, bet muzikāli stāstus
papildina komponista vokāli skanīgā mūzika, turklāt gan kora, gan orķestra partijās.
Tāpēc diriģents aicina arī mūziķus ar saviem instrumentiem dziedāt.

Māris Sirmais, kurš ar mūziķiem aktīvi strādā kopš trešdienas, neslēpj,
ka mēģinājumi Liepājā emocionāli nozīmīgi ir māju sajūtas dēļ, kas te ir
priekulniekam Ērikam Ešenvaldam, bet viņam pašam neliekuļojot te ir svarīgi
strādāt tieši Liepājas orķestra dēļ. Tas esot kā laba komanda, kuras kvalitāti
nodrošina spēcīgi līderi un cilvēki, kas gatavi veidot iespējami labāko, augstvērtīgu
pasaules līmeņa kopskaņu.

Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķis Ēriks Kiršfelds atzīst, ka mūziķus
nekas īpaši Ešenvalda simfonijā nepārsteidz, jo liepājniekiem jau ir
iepriekšējās sadarbības pieredze ar novadnieku. Komponista izmantotie paņēmieni
ir samērā tradicionāli, bet sajūtu līmenī simfonijā patiešām saklausāms ledāju
tīrums un saltums. “Skaidri manāms, ka tā nav nekāda tropu josla,”
smejas čellists. Viņš ar nepacietību gaida pirmatskaņojumu, lai redzētu, kāda
izvērtīsies kora un orķestra saspēle ar videoprojekcijās filmētajiem
autentiskajiem ziemeļnieku stāstiem.

Pats Ē. Ešenvalds norāda, ka viņš nejūtas pielicis punktu saviem
pētījumiem. Izlasījis vairāk nekā 150 grāmatu par ziemeļblāzmu, noklausījies ap
40 dažādu stāstu, no kuriem 33 iekļauti simfonijā, viņš atradis savas
simfonijas formu, veidu, kā vēlas izstāstīt šo stāstu, taču priekšā vēl ir
kora, orķestra un videoprojekciju savienošanās vienā mākslas darbā, kas
iepriekš nemaz nevar būt līdz galam paredzama. “Dienvidi bliež pa tiešo,
ziemeļi ir jāatklāj,” par savu izvēli pētīt ziemeļblāzmu smaidot stāsta
komponists. “Bet nākamais darbs noteikti būs par vulkāniem, ap kuriem
tāpat vijas neskaitāmi nostāsti un leģendas.”

Simfonija “Ziemeļu
gaisma” pēc pirmatskaņojuma vēl tiks atskaņota arī citās pasaules valstīs,
citos kontinentos, ar citiem orķestriem, piemēram, Sietlas studenti to izmantos
mācību procesā, taču ir cerības, ka šo darbu dzirdēsim arī Liepājas jaunajā
koncertzālē.