“Esam ieguvuši Liepājas Kultūras pārvaldes atbalstu un līdz ar to varam īstenot projektu “Liepājas operas draugu biedrības “Orfejs” 25 gados iestudēto darbu retrospekcija – kā tilts starp Liepājas bijušo un nākošo operu”. Pārvalde mums dod telpas – Liepājas Latviešu biedrības nama kamerzāli – un atvēl aparatūru,” priecīgi pavēstīja Liepājas operas draugu biedrības “Orfejs” priekšsēdētāja Ivonna Šakale.

I. Šakale pastāstīja, ka “Orfeja” darbības atcerei veltīti astoņi sarīkojumi. Katra mēneša pēdējā sestdienā kopā pulcējas tie, kas savulaik bijuši saistīti ar šo bērnu operas iestudējumu radīšanu, iestudēšanu un uzvešanu. Pirmā tikšanās jau noritējusi. Tagad priekšā vēl septiņas. Un visas tās parāda, kāds liels un interesants darbs ir noticis un cik daudz tas devis tā dalībniekiem. Šajā atceres maratonā piedalās arī teātra vēsturnieks Zigurds Akmentiņš. Viņš atzinis, ka šī bērnu opera ir interesants projekts. Pirmajā tikšanās reizē viņš pastāstīja par Liepājas muzikālās dzīves un operas vēsturi. Piedalījās arī muzikālā pedagoģe Natālija Tilgale.

“Atmiņas ir pilnas jautru un priecīgu brīžu. Manas pirmās iestudētās bērnu operas solists toreiz bija Andris Kontauts. Viņš dziedāja solo operā “Mazgāmutis”,” piemin bērnu operas radītāja, sirds un dvēsele Ivonna Šakale.

26. janvārī notiks atskats uz 1991. un 1992. gada iestudējumu. Tajā laikā tapa A. Vītoliņa un A. Kronenberga opera “Mazais ganiņš”. Kā teica režisore, tikšanās laikā būs gan atmiņu stāsti, gan tā laika iestudējuma ieraksta noklausīšanās vai noskatīšanās. “Interesanti ir tas, ka mēs, neprofesionāli būdami, spējām izveidot tādu iestudējumu. Daudz ko darījām tīri intuitīvi, bet, skatoties pat pēc mūsdienu standartiem, tas izdevās patiesi moderns. Tur bija videoekrāns, dzīvā mūzika, koris, tur piedalījās daudzi bērni,” atceras bērnu operas radītāja.

Būtiski tas, ka zēni un meitenes, kuri savulaik darbojušies bērnu operā, vairāk vai mazāk savu dzīvi saistījuši ar mūziku vai vismaz ir aktīvi un pratuši atrast savu vietu mūsdienu sabiedrībā. Mazo ganiņu savulaik atveidoja maza meitenīte Gunita Riežniece. Meitenīte izaugusi, ieguvusi augstāko izglītību mūzikas jomā, atgriezusies Liepājā un šobrīd ir laba un atzīta mūzikas pedagoģe. Ivonna Šakale vēl piebilda, ka šajā iestudējumā bija iesaistīts pazīstamā mūziķa un dziedātāja Igo tolaik mazais dēlēns Miks Fomins.

Nākamā tikšanās iecerēta 23. februārī. Tad pievērsīsies latviešu tautas dziesmu kompozīcijas “Es savai māmiņai”, V. Fjoravanti operas “Lauku dziedonis” un Malvīnas Vīgners-Grīnbergas 100 gadu jubilejas atceres koncerta retrospekcijai. Šie uzvedumi dienasgaismu ieraudzīja 1993. un 1994. gadā.

Nākamajā mācību gadā notika trīs vērienīgi uzvedumi. Tie bija G. Pergolesi “Stabat mater”, A. Eniņa un M. Reinberga dziesmuspēle “Vilnīša cepurīte”, kā arī bērnu operas dalībnieki izdziedāja latviešu un Rietumeiropas klasiķu dziesmas solistiem un ansambļiem. Tiem pievērsīsies 23. marta tikšanās dalībnieki, savukārt pēc mēneša, 27. aprīlī, pieminēs operas “Orfejs un Eiridīke” iestudējumu. Tās režisors bija Juris Bartkevičs, kustības iestudēja Ausma Lēmane, Zitas Valkas meitenes tēloja fūrijas. Bērnu operai bija piesaistīta konsultante – aktrise Ilga Martinsone.

“Esmu izdomājusi, ka tiem, kas savulaik piedalījās iestudējumā “Vilnīša cepurīte”, likšu atcerēties vārdus un kaut ko nodziedāt. Tāpat atceres reizēs piedalīsies arī tagadējie operas dalībnieki,” sacīja I. Šakale.

“Mūsu bijušie dziedātāji ne visi ir tepat uz vietas, Liepājā. Agnese Egliņa tagad ir slavena pianiste, Ināra Braže, piemēram, dzīvo Parīzē. Ilona mums, atceros, bija arī amoriņš uzvedumā “Orfejs un Eiridīke”. Linda Siliņa izveidojusi ģimeni un dzīvo Norvēģijā. Ilona Slupeika, kas tēloja vecmāmiņu “Ziemas pasakā”, arī dzīvo ārzemēs,” pieminēja režisore. Un vēl atcerējās, ka panākumi vadījuši daudzus “Orfeja” dalībniekus. Aiga Kricka bija “Mis Liepāja”, Vita Timofejenko vienu gadu bija “Mis foto”. Tas liecina, ka viss, kas darīts, piedaloties operas iestudējumos, dalībniekos veicinājis drosmi un audzinājis pašapziņu, spēju nebaidīties iznākt publikas priekšā. 25. maijā atcerēsies trīs iestudējumus. Visu to veidošanā iesaistīts komponists A. Eniņš, kurš kopā P. Trupu radījis lugu “Pūcītes Ziemassvētki”, ar Ģ. Reinbergu “Ziemassvētki klāt” un ar S. Vensko tapa bērnu opera “Eža Pukšķa zelta zābaciņi”.

Vasarā būs pārtraukums, un pēc tam retrospekcija atsāksies 28. septembrī un 26. oktobrī, kad iecerēts atskats uz divām bērnu operām – viena no tām ir J. Mediņa “Luteklīte”, otra – J. Zandberga un I. Vanaga “Reiz Circeņiem bija veikaliņš”.

“Gribas jau redzēt mūsu bijušos dziedātājus un dalībniekus, kā arī visus, kuri savulaik piedalījās operu tapšanā. Atceros, ka pie mums spēlēja Ivars Bezprozvanovs, kurš tagad spēlē Latvijas operas orķestrī, Uldis Locenieks, kurš diriģē Nacionālo bruņoto spēku bigbenda orķestri. Pie operu iestudējumu šūpuļa ir stāvējuši profesionāli režisori un aktieri Ivars Lūsis un Ēriks Vilsons,” Ivonna Šakale argumentē, kāpēc bija vajadzīgs sarīkot šādu 25 gados paveiktā atceres projektu.

Daina Meistere,

Foto no Ivonnas Šakales arhīva

Uzvedums “Pelīte un Lāči” – Kaķa lomā Jolanta Valtere.

“Ziemas pasakas” varoņi paklanās skatītājiem – starp bērniem kreisajā pusē režisore Ilga Martinsone, līdzās Ivonnai Šakalei (otrā no labās) galvenās lomas tēlotāja Dagnija Roderte.

Ivonna Šakale pie klavierēm ar saviem dalībniekiem iestudē operu “Mazais ganiņš”.