Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pakutināja kreatīvās čakras

Pakutināja kreatīvās čakras
Foto: Egons Zīverts
18.03.2015 12:48

Nora Driķe

Radošumam nav robežu. Radošums var būt jebkur. Ikviens
var būt radošs. Kalēja pieredze var noderēt arhitektam, rakstnieka pieredze –
dizaineram. Un ģimenes pieredze bēdās, aizvadot pēdējās dienas kopā ar mīļoto
vīru un tēti, var noderēt ikvienam. Pieredze ir iedvesmojoša. “Tā lika
samundrināties, atmodināja kreatīvās čakras,” saka Liepājas muzeja
direktore Dace Kārkla trīs nedēļas pēc pirmās Liepājā notikušās radošo
industriju konferences “Subject: Creativity”. Kas ir spilgtākais, kas
palicis atmiņā no astoņpadsmit neparasto lektoru neparastajām lekcijām?

Vairāki teic – no katra lektora varēja gūt ko vērtīgu.
Uzņēmumu konsultante menedžmenta jautājumos Lelde Vīksna: “Tas bija
iedvesmojoši. Ineses Indānes stāsts par zīmola “Matka” rašanos. Ievas
Zībārtes teiktais, ka vērtīgākās lietas aizslēpjam aiz rīģipšiem – Liepājā tas
ir sevišķi raksturīgi. Svētīgi bija arī satikt bijušos un esošos kolēģus.
Jaunas idejas? Tādas ir radušās pat vairākas, bet tās es tagad neatklāšu.
Katrai idejai ir savs laiks.”

SIA “AE Partner” multimediju dizainere Linda
Šulce: “Mani iedvesmoja Baņuta Rubess ar savu neklātienes prezentāciju,
kurā viņa stāstīja par radošuma nepieciešamību ne tikai biznesā, bet arī  ikdienā kā par lielisku palīgu, lai pārvarētu
dzīves krīzes. Manam darba ļoti noderīga ir Alises Semjonovas uzstāšanās par
datu lasītprasmi un infografikiem. Ir liels prieks, ka tieši latvieši ir
radījuši ko tādu kā “infogr.am”. Ar lielu atvieglojuma sajūtu
klausījos Inesi Indāni, kura stāstīja par pagrimuma brīžiem radošumā. Par to
parasti nerunā, tā vien liekas, ka kreatīvi domājošiem cilvēkiem viss rodas
pats no sevis. Un, protams, Voldemārs Dūdums ar savu: “Labi, ka nav naudas!”
Kad maciņā ir mazliet par īsu, sākam radoši domāt, kā tikt pie kārotā.”

SIA “Liepājas Latviešu biedrības nams” valdes
locekle Vita Hartmane: “Visvairāk iespaidoja Jura Žagara uzstāšanās, zem
katra viņa teikuma es varētu parakstīties. Ļoti drosmīga, skarba, taisnīga, par
to, kā pilsētas ekonomikai un tūrismam var piesaistīt naudu caur mākslu un
kultūru, ar ļoti augstas kvalitātes kultūras produktu, ar ļoti labiem un
profesionāliem māksliniekiem, kuri ne katrreiz ir pazīstami pašu mājās.
Aizrautu elpu klausījos Mārtiņu Pīlēnu, kā caur mākslu un dizainu var veicināt
produkta pārdošanu. Tur bija ideju jūra. Tagad, gatavojoties biedrības nama 80
gadu jubilejai, man jādomā par tās kulminācijas pasākumu, lai tā rezonanse būtu
lielāka Latvijā, lai tas izskanētu skaļāk.”

Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla: “Viena no
lielākajām vērtībām bija iespēja redzēt, kā noorganizēt mūsdienīgu konferenci,
lai tā ir saistoša, nav nogurdinoša. Lieliski lektori. Tā bija īsta galvas
izvēdināšana, kas rosināja pašam būt radošākam. Baņutas Rubess dotais uzdevums
iepazīties ar citiem cilvēkiem caurstrāvoja visu konferences dienu. Iepazinos
ar Dailes teātra mārketinga speciālisti, ievadījām sarunas par teātra izrāžu
kostīmu izstādi Liepājā. Man radās doma, ka būtu interesanti uzrunāt Mārtiņu
Pīlēnu dizaina izstādei. Par ieguvumu var uzskatīt arī to, ka tik daudz ļaužu
todien pabija Liepājā. Bez pēdām tas nepaliks.”

Psihoterapeite, konsultante organizāciju attīstībā Gita
Paspārne: “Ļoti labi, ka konferencē nelūkojās uz radošumu šauri, ietverot
tikai kaut kādu mākslu. Un tas bija ļoti kvalitatīvi. Atmiņā palicis Jura
Žagara teiktais, ka bez ekonomiskā skatījuma nav radošuma, nevis – radīt
radīšanas pēc. Varbūt ne gluži jaunas idejas ieguvu, bet, klausoties citos,
noformulējās kaut kas, par ko biju jau domājusi, kā pasniegt savu darbu, kā
citādi varētu par to pastāstīt. Liels darbs ielikts konferencē. Paldies
organizatoriem! Un lai izdodas nākamā!”

SIA “Addiction” vadītājs Mārtiņš Gineitis ir
saņēmis milzumu komplimentu par radošuma kurbuli, rūpīgumu, par lektoru atlasi
un par sarīkojuma kvalitāti. Viņš atklāj, ka nākamā “Subject:
Creativity” satikšanās notiks 2016. gada 19. februārī. Divi
apmeklētāji jau ir pieteikušies. Plānotā tikšanās vieta gan vēl nav uzbūvēta,
taču jaunās ieceres ir grandiozas. Pēc sava sirds darba viņš saka: “Esmu
pārliecināts, ka nav nerealizējamu ideju. Tikai vajag īstos cilvēkus, ar kuriem
kopā tās īstenot! Katram jau pašam vispirms galvā ir jārada tas, ka tu spēj te
nodzīvot jēgpilnu dzīvi, nevis to kāds atnesīs pēc septiņiem gadiem no
malas.”

Uzziņai

“Subject: Creativity”

/ Organizētājs: SIA “Addiction”.

/ Pirmā radošo industriju konference 20. februārī
Liepājas teātrī, apmēram 400 klausītāju.

/ Lektori: režisore, rakstniece Baņuta Rubess, rakstnieks
Toms Kreicbergs, arhitektūras kritiķe Ieva Zībārte, Banku augstskolas profesore
Tatjana Volkova, mākslas festivāla –”Cēsis” direktors Juris Žagars,
arhitekts un vīnzinis Mārtiņš Pīlēns, kalējs Matīss Nīmanis, “Infogr.am”
līdzdibinātāja Alise Semjonova, apavu dizainere Elīna Dobele, zīmolu ligzdas
“MATKA” īpašniece Inese Indāne, žurnāla “Ir” radošais
direktors Voldemārs Dūdums, “Ikea” dizaineri Tomeks un Gošja Rigaliki
(Polija), radošo pilsētu veidotājs Nikolajs Jūlers (Nicolai Juhler, Dānija) un
citi.

/ Informācija meklējama creativityliepaja.lv, bet
lektoru atbildes uz konferencē iesūtītajiem jautājumiem atrodamas youtube.com.

Atziņas


būt radošam?

Rakstnieks un biznesa konsultants Toms Kreicbergs:

/ Teikt – jā! Man ir princips vienmēr teikt “jā”
aicinājumiem, kuri pārāk daudz nemaksā. Tas atmaksājas daudzos veidos, bet
patiesībā es neesmu citādāks kā citi.

/ Klausīties, ko citi saka, būt atvērtam pret pasauli. Es
bieži satieku cilvēkus, kas izmaina manu dzīvi. Es pie tā strādāju.

Režisores
Baņuta Rubess trīs stratēģijas krīzē no stāsta par to, kā viņas ģimene dzīvoja,
aizvadot slimā vīra, komponista Nika Gothama pēdējos mēnešus:

/
Vajag smieties ļoti daudz.

/
Krīzē radošums pasniedz boksa cimdus un saka: “Aiziet!” Radošums ļauj
aizmirst ciešanas, bet dod spēku, gandarījumu, enerģiju un veselību.
Komponēšana Nikam deva gandarījumu un ļāva nodzīvot viņam vēl vienu dienu. Viņš
komponēja kā traks, uzrakstīja neticami daudz darbu, domāja ilgtermiņā – par
nākotni, par pēctecību.

/
Cilvēks nav sala. Citi cilvēki ir izšķiroši. Palīdzības komanda Kanādā ir
tradīcija, ko piekopj tad, kad kāds ir ļoti slims. Kad es teicu
“SOS”, manā mājā ienāca ducis cilvēku, kas gādāja, ka mums ir ko ēst,
sakopta māja. Viņi arī savāca līdzekļus, kas deva mums iespēju dzīvot bez rūpēm
un nodibināt Nika stipendiju. Viņi pārvērta mums šo briesmīgo laiku par
brīnišķīgu un parādīja, cik cilvēki var būt kolosāli. Latvijā cilvēku jautājums
ir ļoti būtisks: kas ir mans atbalsta tīkls? Mums ir jāsaslēdzas – tas ir
vienīgais veids, kā uzveikt jebkurus pārbaudījumus.

Mākslas
festivāla “Cēsis” direktors Juris Žagars:

/ Mazā pilsētā kultūrtūrisms ir bizness.

/ Ja taksists zina, kas pilsētā notiek, tad tas nozīmē,
ka tas arī patiešām notiek.

/ Kultūrtūrisms ir sajūtu pirkšana. Mēs ražojam un
pārdodam sajūtas. Tu nevari saražot pareizo sajūtu, ja tu pats to nejūti un
nebaudi.

/ Skatītājs un apmeklētājs maksā par mākslas kvalitāti,
viesnīcu, ēdienu, stilu, kompāniju. Tam visam jābūt labam! Vienmēr ir problēmas
ar ēšanu. Saka: “Koncerts bija labs, Cēzara salāti – ne!”

/ Prestižs ir ārkārtīgi svarīgs. Radi iespaidu, ka nebūt
notikumā ir slikti.

/ Zālē nedrīkst atstāt tukšas vietas. Ja tās nav
izpirktas, aiciniet kaut vai par velti!

/ Lokālpatriotisms kā ekonomikas sildīšanas instruments
nedarbojas. Vienīgais noteicošais ir kvalitāte. Nevienu vietējo nedrīkst lobēt.

Radošo
pilsētu veidotājs Nikolajs Jūlers:

/ Industriālas pilsētas nav domātas tam, lai tajās
paliktu un dzīvotu. Tajās paliek tukšas noliktavas, kas kļūst par radošu vietu
arhitektiem, māksliniekiem, radošajiem mezgliem. Šīm vietām ir jābūt racionālām
un lētām, jo bieži vien radošajām nodarbēm cilvēki var nodoties brīvajā laikā,
un tam nav daudz naudas.

/ Ko var darīt tukšā laukumā? Sasēt zāli. Tā var kļūt par
vietu, kur cilvēki satiekas, bauda dzīvi. Svarīgi, ka radošums iznāk no mājām.

/ Radošā pilsēta ir radošu cilvēku un pašvaldības
sadarbība. Kad 200 cilvēku sāk nodarboties ar vides uzlabošanu, viņi izjūt, ka
pilsēta kļūst par viņu mājām, tā ir viņu pilsēta. Cilvēki, ne ēkas padara
pilsētu radošu.

/Radošai pilsētai vajag vizuālu ekspresiju.

Arhitekte,
apavu dizainere Elīna Dobele:

/ Uzdrošinies!

/ Ralizē!

/ Notici sev!

“Infogr.am”
līdzdibinātāja Alise Semjonova:

/ Jātiecas uz to, ka cilvēki, kuri par jums nekā
nezina, viegli izlasa jūsu stāstu. Dizaina vērtība ir tā ietekmē, un tas ļoti
palīdz argumentēt viedokli.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz