Ik pa laikam Latvijas presē un portālos varam lasīt cildinošus rakstus par latviešu modelēm, kas guvušas starptautisku slavu un atzinību. Bet kā tad ar puišiem?! Izrādās, arī mūsu bāleliņi var izcelties modes pasaulē, viens no tiem ir liepājnieks Arturs Serovs jeb Artur Staily. 

– Artur, sāksim ar to, kāda tad bija tava motivācija doties prom no Latvijas.
– Kad beidzu Liepājas 5.vidusskolu, aizbraucu uz Rīgu mācīties Rīgas Stradiņu universitātē, kur beidzu studijas programmā “Eiropas Biznesa vadība”. Darba gaitu sākums bija ļoti labs. Diezgan ilgu laiku strādāju Radiotehnikas rūpnīcā, kur biju viens no projekta vadītājiem, apceļojām daudzas valstis un meklējām klientus. Bet, kad sākās krīze, pazaudēju darbu. Taču nemetu plinti krūmos. Pastrādāju dažādus mazus darbiņus, kurus ieguvu pateicoties pazīstamiem cilvēkiem. Krāju naudiņu ar domu braukt uz Angliju apciemot māsu, kas Londonā dzīvo jau piecus gadus. Nopirku biļeti vienā virzienā, spriežot, ka varbūt palikšu tur ilgāk. Kad aizbraucu, man bija kultūršoks – cilvēki melni, balti, daudz indiešu un ļaudis no Āfrikas. Pirmais iespaids par Londonu bija citādāks nekā biju iedomājies.

Londonā sāku strādāt dažādus darbiņus apkalpošanas sfērā, restorānos. Tur ir vieglāk dabūt darbu, jo darbinieki nepārtraukti mainās. Daudzi cilvēki, pat briti, teica, ka man ir ļoti laba angļu valoda. Par to nobrīnījos. Angļu valodu būtībā esmu apguvis tikai skolā un, braukājot uz ārzemēm kā projektu vadītājs.

Sākumā dzīvoju kopā ar māsu, pēc tam atsevišķi, jo, lai būtu ērtāk nokļūt uz darbu, vajadzēja pārcelties uz Londonas centru.

– Un kā aizsākās tavs modeļa ceļš?
– Kādu dienu man atrakstīja pazīstama meitene Sandra, ar kuru Skolēnu pašpārvaldē savulaik sadarbojos. Viņa arī pārcēlusies uz Londonu. Sākumā neatbildēju, jo biju ļoti aizņemts ar darbiem, bet pēc laika satikāmies. Viņai ir pazīstama meitene poliete Silvija, kas darbojas kā foto māksliniece, vada savu studiju. Ieraudzījusi manas bildes sociālajos tīklos, viņa teikusi: “Smuks čalis! Man vajag to džeku!” Aizgāju ar Silviju iedzert kafiju. Tad viņa ierosināja pafotografēties. Pirmās bildes bija diezgan foršas. Silvijas vadībā uztaisījām vairākas fotosesijas, bildējos ar modelēm no Polijas, kas bija atbraukušas uz Londonu. Tāds bija sākums, kas pamudināja sākt veidot savu portfolio, kaut arī tajā brīdī vēl nedomāju to visu nopietni turpināt. Šajā jomā tirgus ir diezgan liels, ir jāparāda sevi, jācīnās, kaut kā sevi jāizceļ, ja gribi tikt modeļu aģentūrās. Tas nav tik viegli, kā varbūt izskatās.

Vēlāk man paspīdēja iespēja filmēties videoklipā, tas man bija diezgan liels projekts. Vajadzēja pasvīst. Kad studēju Rīgā, mācījos improvizācijas teātri, kur apgūtā aktiermāksla palīdzēja, piedaloties klipā. Tā veidotāji bija ļoti pārsteigti par mani, ļoti labas atsauksmes dzirdēju. Gaidu, kad iznāks klips, lai redzētu rezultātu.

– Kā tu kļuvi par vienu no klipa varoņiem?
– Cilvēku uz provēm bija ļoti daudz, dažādu tautību. Viņi neizvēlējās kuru katru, bet interesantas personības. Mani izraudzījās blondo matu dēļ, kas atbilst deviņdesmito gadu stilam. Klips tika veidots 80., 90. gadu stilā.

Nākamais lielais projekts, vērtīga pieredze bija foto sesija vienam Londonas veikalam, kur pārdod ļoti dārgas augstas klases brilles, arī Lady Gagas, kuras maksā nenormālu naudu – vairākus tūkstošus. Man kā modelim ar tām vajadzēja būt ļoti uzmanīgam, lai ko nesaplēstu.

Diezgan interesants pavērsiens manā dzīvē bija zīmola “Kelvin Klein” apģērbu demonstrēšana modes skatē. Nākamais posms būs nokļūšana uz žurnāla “Vogue” vāka. Fotosesija vēl ir priekšā. Ja tikšu uz vāka, ne tikai iekšlapās, tas man būs liels pavērsiens. Esmu dzirdējis, ka šā žurnāla veidotāji skatās uz personībām, viņiem vajag kaut ko jaunu. Viņiem patīk mana seja. Esmu dabisks, parasts, normāls liepājnieks.

Tagad es vairs nevaru apstāties, cilvēki mani virza uz priekšu, saka, ka esmu šai jomai piemērots, ka mans augums to atļauj un daudz ko varu panākt.

– Cik saprotu, nevienai modeļu aģentūrai piesaistīts neesi.
– Man patīk brīvība. Ka varu atbraukt uz Liepāju un te noskriet 16 līdz 20 kilometrus dienā. Man vajag paelpot svaigu gaisu. Londonā ir ļoti daudz cilvēku, viss saspiests. Liepāja – tā ir brīvība un atelpa. Arī Londonā ir sevi jāuztur formā, skrienu pa parkiem. Bet tie gabali Londonā no vienas vietas līdz otrai ir baigi lielie, lai tiktu atpakaļ uz mājām, jāpavada ilgs laiks.

– Ja iesākām runāt par sportošanu, sevis uzturēšanu formā, atklāj, vai arī tava ikdiena ir pakļauta drastiskām diētām, ar kādām, pēc dzirdētā un lasītā, jāsadzīvo sieviešu kārtas modelēm?
– Nē, man ir laba vielmaiņa. Ja skrienu, sportoju, principā varu ēst jebko un nekas man neiet labumā. Meitenēm ir grūtāk. Esmu dzirdējis nostāstus, ka viņas pirms modes šova ēd papīrus vai dzer ūdeni, lai nekurkstētu vēders, vai arī neēd vispār. Traki. Meitenes jau nevēlas to fizisko slodzi, sportot, tikai nostaigāt pa mēli un saņemt naudu.

– Tātad puišiem ir mazāka konkurence, ir vieglāk, ja?
– Daudz kas ir atkarīgs no modeļu aģentūras, kompānijas, ko tā vēlas – atlētisku puisi, foto modeli vai tikai pa mēli staigājošu modeli.

– Un pie kuriem piederi tu?
– Esmu universāls. Varu staigāt pa mēli un esmu staigājis, arī kā fotomodelis esmu ļoti labs. Es daudz esmu domājis, ko aģentūras saskata manī. Laikam novērtē to, ka izskatos un man viss sanāk ļoti dabiski. Viņiem vajag ko jaunu, svaigu, lai nebūtu vienas un tās pašas sejas.

– Saki, ka esi dabisks. Bet, kad pēdējo reizi tevi redzēju, biji puisis ar tumšiem matiem, tagad – blonds.
– Kad atbraucu uz Angliju, man bija brūni mati. Tad izdomāju, ka nokrāsošu blondus matus, jo pats interesējos pat Anime un Japānas kultūru, kā arī vienkārši gribējās kaut ko mainīt savā dzīvē. Sākumā gan bija jāpierod pie blondajiem matiem. Mainot matu krāsu, apkārtējie saskatīja manī pavisam citu cilvēku.

– Mainītais vizuālais tēls tev palīdzēja modeļu karjerā?
– Jā! Modeļu aģentūras lūkojas pēc vīrieša tipa ar gariem matiem, jo ļoti daudzi un slaveni modeļi ir ar īsiem matiem. Es trāpīju ar to, ka man ir drusku pagarāki mati.

– Nereti dzirdēts un filmās redzēts, ka modeles cita citai kaitē, lai tikai otra nebūtu labāka, redzamāka modes skatē? 
– Tas vairāk parādās filmās. Piemēram, tādos šovos kā “Victoria Fashion” lielākoties visu nosaka nauda tāpat kā Krievijas skaistumkonkursos.

– Modes pasaule saistās arī ar narkotikām, alkoholu nebeidzamiem nakts baļļukiem. Vai arī tu ar to visu esi saskāries?
– Es esmu cilvēks, kas nesmēķē. Mans tēvs bija smēķētājs, patika arī drusku iedzert. Es skatījos uz viņu un domāju: vai vēlos būt tāds kā viņš jeb pavisam cits? Mamma rādīja man labo piemēru dzīvē, viņa ir militārpersona, tagad ir Afganistānā, pirms tam bija misijā Kosovā. Viņa ir ļoti spēcīga sieviete, izaudzinājusi divus bērnus. Viņa man ļoti daudz ko dzīvē parādīja, pievērsa arī sportošanai – kādreiz nodarbojos ar aikido, hokeju.

Runājot par narkotikām, tas atkarīgs no paša cilvēka, vai viņš tās vēlas lietot vai ne. Nevienam nav jēgas teikt, ka nevajag to darīt, ja cilvēks gribēs, tāpat neklausīs. Man neviens nav piedāvājis narkotikas. Ja arī piedāvātu, tās nebūtu vajadzīgas. Dzīvē ir daudzas foršākas lietas par narkotikām.

Es arī neesmu cilvēks, kam disenes, klubiņi ir prioritāte. Man brīvajā laikā patīk aiziet uz kafetēriju vai uz parku, parunāt par interesantām lietām ar cilvēkiem, kuriem ir plašs skatījums uz dzīvi.

– Maizīti nopelni kā modelis vai paralēli vēl ko strādā?
– Lielākoties kā modelis. Jau kādus divus gadus “Zarā” strādāju par dizaineri, jaunas kolekcijas lieku skatlogos, izkārtoju veikalos. “Zara” man deva iespēju izpausties. Man tas tīri labi patīk. Ir arī piedāvājums no Itālijas, viena itāļu aģentūra gribētu aicināt pie sevis. Vēl neesmu izlēmis, bet man ir daudz piedāvājumu.

Es esmu ceļotājs, aktīvs cilvēks, man patīk skriet pa pasauli. Man būtu garlaicīgi sēdēt un neko nedarīt. Man šķiet: ja kaut ko dari, ir panākumi. Jā, strādājot esmu noguris, bet tas ir tāds patīkams nogurums, jo daru to, kas man patīk.

– Man, protams, interesē vai modeļi labi nopelna?
– Tas atkarīgs no katra paša, cik cilvēks aktīvi strādā un vai spēj sakrāt naudu. Ir cilvēki, kas mētā naudu pa labi un pa kreisi. Jā, kopumā var labi nopelnīt, protams.

– Kāds ir tavs tālākais mērķis. Saprotams, ka modelis visu mūžu nevarēsi būt.
– Mani apmierina tas, ko daru, bet paralēli gribu uzsākt vēl ko pilnīgi citu. Galvenais ir tas, ka māki komunicēt ar cilvēkiem, gūt pieredzi. Ja esi jauns, tad vajag izbaudīt un daudz ko pamēģināt. Un ir jādomā ar savu galvu, jābūt patstāvīgam, jāizsit savs ceļš. Es nezinu, kas mani tieši gaida nākotnē, bet man ir savas ieceres, plāni, mērķi, uz kuriem virzos.

– Kā Londonā ir iegrozījusies tava privātā dzīve?
– Esmu diezgan aizņemts, man tiešām nesanāk laika attiecībām. Kad tikko atbraucu, man bija draudzene. Bet šobrīd esmu brīvs. Jo, ja tev ir blakus otrs cilvēks, ir jāatrod un jāvelta viņam laiks.

Vizītkarte
Arturs Serovs
* Dzimis Liepājā, mācījies Liepājas 5. vidusskolā, studējis Rīgas Stradiņa universitātē.
* Latvijā darbojies mūzikas grupās, kā solists turpina uzstāties arī Anglijā. Pats sacer dziesmas.
* Ģimenes statuss – brīvs.
* Hobiji – skriešana, peldēšana, aikido,  ceļošana.
* Iecienītākie apģērba zīmoli – “Asics”, “Adidas”, “Armani”, “Calvin Klein”, ” Nike”,” Zara” u.c.