Īsā laikā popularitāti guvušajai un tautā iemīlētajai grupai “Rumbas kvartets”, kas izpilda pagājušajā gadsimtā no divdesmitajiem līdz agrīnā pēckara gadiem dziedātās dziesmas, 26. maijā aprit pieci gadi kopš pirmās uzstāšanās.

Grupas solists Artis Šimpermanis, kurš spēlē arī akordeonu, pastāsta, ka tam, lai “Rumbas kvartets” izveidotos, līdzās bijusi arī veiksme. Jānis Jansons, zinot, ka Artis spēlē akordeonu, uzrunājis viņu, lai Kuldīgā pilsētas svētkos nospēlē vienu zaļumballi. Lai arī Artis toreiz Gunti Stuceri neesot pazinis personīgi, taču zinājis, ka viņi abi ar dēlu Rolandu Stuceri spēlē tubas, piezvanījis un izteicis piedāvājumu. Norunājuši organizēt mēģinājumu un nospēlēt to balli. Pie sitaminstrumentiem pieaicinājuši Varliju Štromani. Pilsētas svētki Kuldīgā ir jūlijā, bet viņi jau bija šo to samēģinājuši līdz tiem, tāpēc maija nogalē pirmo reizi uzstājās velodienā Kuldīgā pils dārzā.

Lai saprot, no kurienes

Grupas nosaukums esot radies pārdesmit minūtēs, jo atkal zvanījis Jānis, kuram apsolījuši spēlēt svētkos, un vaicājis pēc tā, jo esot jādod drukāt reklāmas bukletus tipogrāfijā. Artis esot izdomājis nosaukumu “Rumbas ielas mazais valša orķestris”, bet Guntis iebildis, ka tik garu būs grūti drukāt uz afišas. Vārdu “rumba” tomēr atstājuši no sākotnējā varianta, jo gribējuši, lai grupa asociējas ar Kuldīgu, bet vārdu “kvartets” pielikuši, jo ir četri spēlētāji. Pēc svētkiem aizvien biežāk aicināti kaut kur spēlēt, un tā muzicēšana aizsākusies.

Laika gaitā mainījušies bundzinieki – grupā ienācis Gatis Lagzdenieks, kurš šobrīd spēlē “Montanā”, bet viņa vietā pirms pusotra gada “Rumbas kvartetam” pievienojies Kristers Hartmanis.

Ikdienā mūziķi strādā katrs savā pamatdarbā, bet vairums brīvdienu tiek atvēlētas muzicēšanai. Artis uzņēmumā “Latvijas pasts” ir mārketinga speciālists Kurzemes reģionā, Guntis ir uzņēmējs, krodziņa “Klūdziņa” īpašnieks, Rolands ir mērnieka palīgs, bet jaunākais grupas dalībnieks Kristers, vienīgais talsinieks kuldīdznieku kompānijā, mācās Ventspils mūzikas vidusskolā sitamo instrumentu spēli.

Uzspēlēsiet, kad manis vairs nebūs?

Grupas dalībnieki atzīst, ka klausītāju mīlestību izjūtot ikreiz koncertos. Būtiski esot, ka šo viņu vaļasprieku un dzīvesveidu atbalstot ģimenes. “Reti kuras sievas saņem tik daudz ziedu kā muzikantu sievas,” saka Artis, “jo pēc koncertiem mēs tos vedam viņām. Arī mūsu klausītāju dāvinātās šokolādes, villaines, plecu lakatus, adītās zeķes.”

Bieži pasākumos cilvēki atnesot savu dziesmu kladi, nodziedot kādu sev zināmu dziesmu. Vecākā dziesmu klade esot 1928. gadā tapusī – vecajā drukā, ar tinti rakstīta.

Rolands smej, ka gandrīz katrā koncertā jūtot klausītāju mīlestību, jo tie viņus bučojot nost uz skatuves, bet Guntis smaidot pastāsta, ka pēc viena koncerta pienākusi klāt pavecāka sieviete un teikusi, ka nu var droši mirt, jo beidzot ir viņus redzējusi dzīvē. Kādā citā reizē viena sieviete jautājusi, vai viņi spēlē arī bērēs. Pēc apstiprinošas atbildes saņemšanas sieviete teikusi, ka vēl jau nevajagot, bet iedošot bērniem viņu telefona numuru, lai sazvana, kad pienāks vajadzība.

Ritenis iegriezās

Jautāti, kā tik ātri izdevās iegūt popularitāti, ka nu jau vairākus gadus ik nedēļas nogali viņus aicina kādā pasākumā spēlēt, Artis saka, ka esot nostrādājusi televīzijas maģija. Jau pirmajā gadā esot piedalījušies šlāgeraptaujā ar dziesmu “Kur esi tu?” un ieguvuši otro vietu. Izdevuši ar tādu pašu nosaukumu kā dziesmai savu pirmo albumu un ar tā koncertprogrammu braukājuši pa Latviju.

“Līdzko parādījāmies televīzijā, tā ritenis iegriezās,” stāsta Artis. “Nāca piedāvājumi piedalīties koncertos, ballēs, privātajos pasākumos. Runājām ar šlāgeraptaujas veidotājiem Gunti Skrastiņu un Arvīdu Babri, ka līdz “Rumbas kvartetam” tā mūzikas niša, ko mēs spēlējam, bija tukša, bet cilvēkiem tāda veida dziesmas patīk.”

Otrs albums nācis klajā ar nosaukumu “Cita dziesma”. Tas radies tādēļ, ka kādā pasākumā Artis sajaucis dziesmas sākumu, bet, labi zinot, ka pats pie vainas, paskatījies uz Gunti un pateicis: “Cita dziesma.” No tā klausītāji varējuši saprast, ka Guntis sajaucis dziesmu. Šis pārpratums, kas grupas dalībniekiem licis ne vienu reizi vien pasmieties, iemūžināts albuma nosaukumā.

Vēl divus gadus grupa šlāgeraptaujā ieguvusi pa otrai vietai, bet 2017. gadā ar dziesmu “Tur, kur Pērse čalo” tikusi pie galvenās godalgas. Balvā ieguvuši iespēju veselu gadu izmantot “Amigo” dāvāto busu un degvielu braucieniem uz koncertiem. Mūziķi saka, ka tā ir labākā dāvana, kāda vien grupai var būt.

Trešais, šobrīd pēdējais izdotais albums “Vecmeistara dziedātās dziesmas” klajā nācis nesen. Tajā ir 11 Eduarda Rozenštrauha savulaik dziedāti gabali, jo albums tapis ne tikai Latvijas, bet arī E. Rozenštrauha simtgades gaidās.

Katrs savu sapni piepilda

Jautāti, kas rada gandarījumu, spēlējot grupā, Guntis saka, ka, lai arī pēc gadiem esot vecākais, kopā ar šiem puišiem jūtoties par 20 gadiem jaunāks. Tā esot viņa iespēja iet līdzi laikam. Viņš lieto viedtālruni, esot aktīvs sociālajos tīklos, kaut gan agrāk esot uzskatījis, ka viedtālrunis viņam nav vajadzīgs, jo telefons nepieciešams, tikai lai piezvanītu. Guntis ir pārliecināts, ka arī tas, cik vecs katrs cilvēks jūtas, ir katra paša galvā.

Artis atzīst, ka līdz ar grupas izveidi ir piepildījies kāds viņa klusībā lolots sens sapnis, kam vēl pirms vairākiem gadiem pašam esot bijis grūti noticēt. Mazs puika būdams, viņš pašmācības ceļā iemācījies spēlēt akordeonu, bet nekad neesot atļāvies pat cerēt, ka varētu spēlēt arī ārpus dzimtas saietiem un godiem. Kristeram būtiski šķiet tas, ka īsā laikā guvis lielu skatuves pieredzi kopā ar nobriedušiem vīriem. Iepriekš viņš vairāk spēlējis ar vienaudžiem, un tas atšķiroties. Rolands atzīst, ka viņam patīk spēlēt kopā ar tēvu, un tas nozīmē, ka ļoti daudzas nedēļu nogales viņi pavada kopā, kopīgi gūstot arī pozitīvas emocijas.

Nupat ir noslēgusies grupas astoņu koncertu tūre, kas esot bijusi ļoti veiksmīga. Visur koncerti bijuši labi apmeklēti, bet Talsos un Cēsīs jau nedēļu pirms pasākuma biļetes bijušas izpārdotas. Grupas dalībnieki saka, ka tā ir milzīga klausītāju atzinība, ko viņi novērtē.