“Neskatoties uz to, ka mani sapņi bija pārdroši, tie tomēr piepildījās,” saka Ingrīda Lūre. Šogad viņas vadītajai Liepājas Baleta un deju studijai aprit pieci gadi. “Kultūras Pulss” interesējās, kā viss sākās un vai mūsu pilsētā ir daudz dejas cienītāju.

Risks atmaksājās

“Bērnībā es ļoti vēlējos kļūt par balerīnu, nebija neviena diena, kad par to nedomātu. Un tā arī notika,” par savu pirmo piepildīto sapni stāsta Ingrīda Lūre. Līdz desmit gadu vecumam viņa savas dienas aizvadīja Liepājā, bet pēc tam devās mācīties uz Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu. Absolvējusi mācību iestādi, jaunā sieviete galvaspilsētā sāka dejot operā un operetes teātrī. Taču pēc diviem gadiem dejotājai šķitis, ka ir jāturpina sevis pilnveidošana, jāapgūst kaut ko vēl papildus. Ingrīda pieņēma lēmumu mainīt savu dzīvi jeb, precīzāk, dzīvesvietu.

“Es aizbraucu vīram līdzi uz Kanādu, lai mācītos, strādātu un gūtu lielāku pieredzi. Kanādā atklāju savu nākamo profesiju, līdz tam skaidri nezināju, ko īsti gribu,” atceras Ingrīda. Liepājniece redzēja, ka svešajā valstī katrā kvartālā atrodas privātas deju studijas, deju preču veikaliņi un ka vismaz viens no katras ģimenes aizraujas ar dejošanu. Tad Ingrīdai galvā dzima otrs sapnis – atvērt deju studiju savā dzimtajā pilsētā. “Kanādā izlasīju teicienu, ka bizness sākas no sapņošanas, tāpēc vajag daudz sapņot. Es ļoti daudz sapņoju. Iztēlojos, kāda izskatīsies manas deju studijas zāle, kādi tai būs logi,” pagātnē ieskatījās Ingrīda.

 Taču viņa Kanādā ne tikai sapņoja, bet darīja visu, lai iecere pārtaptu īstenībā. Amerikā, kur uz dzīvi pārcēlušies ļaudis no pasaules malu malām, ir iespēja apgūt dažādus deju stilus, ko Ingrīda arī izmantoja. “Es mācījos Toronto Baleta skolā, kur apguvu, kā darboties ar pirmsskolas vecuma bērniem. Paralēli strādāju privātās studijās. Kanādā apguvu pilates un atklāju vēderdejas, kuras iemīlēju jau pirmajā nodarbībā. Tāpat man bija interesanti mācīties havajiešu un afrikāņu dejas,” sajūsmā ir Ingrīda, kura atzīst, ka mazliet skumst pēc dzīves Kanādā un labprāt gribētu tur vēl aizbraukt uz kādu pusgadu.

Pēc Kanādā pavadītiem pieciem gadiem, Ingrīda atgriezās Latvijā, lai Liepājā atvērtu savu deju studiju. Lai gan daudzi teica, ka tas nebūs iespējams, ka nebūs tik daudz dejotgribētāju, lai tas atmaksātos, tomēr baletdejotāja riskēja. Risks bija tā vērts. Jau pēc gada Ingrīdai bija jāpamet īrētās telpas bērnudārzā “Kriksītis”, jo visiem dejotājiem tur vairs nepietika vietas. Ingrīdai arī vairāk nebija jāstrādā maizes darbs, bet sevi pilnībā varēja veltīt savai sirdslietai – deju studijai.

Ingrīdai piedāvāja īrēt telpas Romas dārzā, kur ieejot viņa piedzīvoja lielu pārsteigumu – tur bija arkveida logi, kādus viņa bija iztēlojusies savos sapņos. Taču lielās īres maksas un remonta dēļ pēc diviem gadiem Liepājas Baleta un deju studija atstāja šīs telpas. Nu jau divus gadus Ingrīda ar saviem audzēkņiem darbojas Liepājas Latviešu biedrības namā. Viņa ar vietu ir apmierināta, jo tā atrodas pašā pilsētas sirdī un uz to ir ērti nokļūt ļaudīm no visiem Liepājas mikrorajoniem.

Iegriežas arī ārzemnieki

“Atsaucība patiešām ir ļoti liela. Kopā man ir vienpadsmit grupas. Ir gan baleta, gan Austrumu dejas, gan pilates grupas,” ir gandarīta Ingrīda. Pašlaik Liepājas Baleta un deju studiju apmeklē ap simts cilvēku, kas Liepājai ir daudz. “Studijas kontingents, sākot no četrus gadus veciem bērniem. Pie manis nāk arī pensijas vecuma ļaudis, kas ir ļoti apsveicami. Mazajiem bērniem piedāvāju baleta nodarbības, bet pusaudžiem un pieaugušajiem – vēderdejas un pilates,” skaidro Ingrīda. Pasniedzējas nodarbības apmeklē ļoti dažādi cilvēki gan pēc profesijas, gan tautības, gan dzīvesvietas. “Ir bijuši pat ārzemnieki, kas uz Liepāju atbraukuši mācīties vai šeit pavada atvaļinājumu,” min Ingrīda.

“Divas reizes gadā mēs rīkojam pasākumu vēderdejotājām. Sanākam kopā, uzvelkam tērpus, izgreznojam telpas un visu vakaru dejojam. Tajā vakarā redzam: lai arī cik mēs būtu dažādas, lai arī kāda mums katrai būtu profesija vai tautība, vienā jautājumā esam ļoti vienotas. Ir patīkami apzināties, ka esam atradušas jaunus domubiedrus un draugus,” priecājas Ingrīda.

Lielākoties visi, kas apmeklējuši kādu nodarbību Liepājas Baleta un deju studijā, paliek uz ilgāku laiku. Protams, ir cilvēki, kas, izmēģinājuši vēderdejas vai pilates, saprot, ka tas nav domāts viņiem un turpina savas īstās dejas meklējumus kaut kur citur. “Viens Rīgas pasniedzējs man stāstīja, ka ar vēderdejām ir tā, ka tās strauji iepatīkas, bet tikpat strauji cilvēks no tām atvēsinās. Pēc savas pieredzes esmu sapratusi: jo grūtāk ir kaut ko iemācīties, jo vairāk to iemīl. Nav tik viegli pamest nodarbi, kurai esi veltījis daudz laika un pūliņu,” konstatējusi Ingrīda.

Viņa savām mazajām meitenēm mēdz uzsvērt, ka, apgūstot baletu, ir ielikta laba bāze un nākotnē var izvēlēties dejot jebkuru citu deju stilu. “Ja ir iemācīta klasiskā deja, tad var darīt jebko, jo esi lokans, stiprs, ir izveidota stāja un nostiepti pirkstgali. Domāju, ka balets dod labu pamatu arī turpmākai dzīvei. Ja cilvēks jau no bērnības ir pieradis būt aktīvs, viņam ir bijušas nodarbības trīs reizes nedēļā plus vēl uzstāšanās, tad gribēsies sevi uzturēt formā arī turpmāk,” ir pārliecināta Ingrīda.

Teātra skatuve nav sveša

Ingrīda priecājas, ka darbs studijā palēnām attīstās. Piecu gadu laikā audzis ne tikai apmeklētāju skaits, bet arvien vairāk dejotāji saņem piedāvājumu uzstāties. Ingrīda secina, ka laikam nav tādu izklaides un atpūtas vietu, kur viņi nebūtu ļaudis priecējuši ar savām dejām. Viņa mudina pasākumu rīkotājus droši lūgt uzstāties vēl vairāk, jo Liepājas Baleta un deju studija nemēdz atteikt. “Katru gadu mums ir sagatavoti skaisti priekšnesumi. Mūsu studija atšķiras arī ar to, ka dejotājām ir ļoti skaisti tērpi. Domāju, ka deju priekšnesums jebkuru pasākumu dara krāšņāku un interesantāku,” novērtējusi Ingrīda.

Vadītāja saka, ka viņa ir izveidojusi profesionālu deju grupu, kas dejo par samaksu, bet vēl ir hobija dejotāji, kuri piedalās festivālos un jau minētajos studijas dejas vakaros. “Latvijā ir tendence, ka cilvēki grib uzstāties, neskatoties uz latviešiem raksturīgo kautrīgumu,” novērojusi Ingrīda. Parasti dejotājas par saviem priekšnesumiem saņēmušas labas atsauksmes. Protams, pa retam gadās kāda neveiksme, piemēram, dejojot ar svecēm, ir kaut kas aizdedzies vai tērps kustoties ir attaisījies vaļā.

Dejotājiem pašiem vislabāk patīk uzstāties Liepājas teātrī. “Mēs piedalāmies izrādēs Liepājā teātrī, katru gadu sadarbojamies ar kādu vokālo grupu. Pirmo reizi pēc Ivonnas Šakales uzaicinājuma piedalījāmies izrādē “Luteklīte”. Nākošajā gadā mūs dejot uzaicināja izrādē “Reiz circeņiem bija veikaliņš”. Esam piedalījušies popgrupas “Tev un man” mūziklā “Ieklausies!”. Šogad iesaistījāmies Irēnas Karpas vokālās studijas izrādē “Zaķis – nerātnais Robis”,” uzskaita Ingrīda. Viņa uzsver, ka visi šie uzdevumi ir grandiozi un tajos piedalās ļoti daudz bērnu. “Ir prieks, ka mums ir iespēja dejot Liepājas teātrī, kur ir liela skatuve, skaists interjers, labs apgaismojums, kur viss ir kvalitatīvs. Tādā vidē balets vislabāk piestāv,” norāda Ingrīda.

Viņa domā, ka pēc vairākiem gadiem Liepājas Baleta un deju studija varētu paplašināties. Studijas vadītājas vēl viens sapnis ir izaudzināt lielas balerīnas, no kurām kāda dienās varētu strādāt kopā ar viņu. “Agrāk horeogrāfa profesija skaitījās reta, bet tagad vairākas meitenes no manas studijas izteikušas vēlmi pēc skolas absolvēšanas doties uz Rīgu vai ārzemēm un izmācīties par horeogrāfēm. Man tas ir liels kompliments. Tas nozīme, ka bērnam ļoti patīk tas, ko esmu viņam iemācījusi, un ka ar to viņš vēlas saistīt savu dzīvi,” apmierināta ir Ingrīda, kura piebilst, ka šī profesija ir ļoti grūta, jo horeogrāfam jābūt spēcīgam, izturīgam, pacietīgam un vienmēr gatavam iegūt jaunas zināšanas.

Ingrīdai Sapnis par balerīnas karjeru ir piepildīts. Sapnis par baletu un deju studiju ir īstenots. Sapnis par labu balerīnu izskološanu palēnām kļūst par īstenību. Bet vēl ir kāds sapnis, kuru vēl jāpiepilda. Atdodot sevi studijas izveidei, ir cietusi personīgā dzīve, atņemts laiks ģimenei. Tagad studija ir uzstutēta uz stabila pamata, tāpēc ir liela ticība, ka piepildīsies arī šī dejotājas velēšanās.

Inita Gūtmane,

Liepājas Baleta un deju studijas vadītāja Ingrīda Lūre ir labs piemērs, cik deja spēj darīt cilvēku valdzinošu un neatkārtojamu.   

Meitenēm patīk dejot baletu, jo tas dod iespēju kaut uz brīdi pārtapt par pasaku princesītēm vai labajām fejām.