Nākamā
gada kalendārā “Dienrādis 2016” novembra mēneša norisēm līdzi varēs
sekot, raugoties uz leduspuķu ieskautu meiteni Nīcas tautastērpā. Šis
lieliskais skats ir Nila Viļņa unikālā fotogrāfija, kas tapusi nesen uzsāktajam
projektam “Katram savu tautastērpu”. Tajā tapusi mājaslapa ar
tautastērpa katalogu, kalendārs un plānotājs nākamajam gadam.

“Dienrāža 2016” fotogrāfijas
tapušas Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, pie Veczemju klintīm, Ķemeru
purvā un tā apkārtnē. Tas pastiprina fotogrāfijas noskaņu un palīdz uzburt
tēlus, savukārt mūsdienu tehnoloģijas dod iespēju radīt pasaku un mistiskas
senatnes sajūtu fotografēšanas procesā. “Vēlējos apvienot latviešu senās
tradīcijas – tautas tērpu, zīmju veidošanu un mistisko pasaules uztveri ar
21. gadsimtā pieejamām tehnoloģijām, uzsverot laika rituma tendenci
atkārtoties,” stāsta fotogrāfs Nils Vilnis.

Plānotājā viņa fotogrāfijas papildinās
gan latviskās tradīcijas, gan to mūsdienīgas interpretācijas. ”Dienrādis 2016”
ir laika skaitīšanas rīks, kur apkopoti svarīgākie latviešu svētki un laika
skaitīšanas elementi, kas iedvesmojošā veidā palīdzēs skaitīt laiku tā, kā to
darījuši mūsu senči.

Latvijas Nacionālā kultūras centra sabiedrisko
attiecību speciāliste Inga Bika savukārt piebilst, ka interneta vietnē www.katramsavutautasterpu.lv
ikviens var atrast sev atbilstošu tērpu, izpētīt tā detaļas un iegūt
informāciju par meistariem un uzņēmumiem, kas darina tautastērpus. Pašlaik
katalogā atrodama informācija par pirmajiem 20 tērpiem – Lielvārdes meitas un
sievas tērpu, Kusas sievas tērpu, Augšzemes meitas un sievas tērpu,
Ziemeļlatgales sievas tērpu, Zemgales vīra tērpu, Bauņu meitas tērpu, Rucavas
sievas tērpu, Ventspils meitas un sievas tērpu, Kuldīgas vīra tērpu, Bārtas
sievas tērpu, Latgales vīra tērpu, Dienvidlatgales meitas un sievas tērpu,
Alsungas meitas un sievas tērpu, Krustpils meitas tērpu, arheoloģisko latgaļu
meitas un sievas tērpu, arheoloģisko lībiešu vīra un sievas tērpu, Zemgales
meitas un sievas tērpu, kā arī Nīcas meitas tērpu.

“Nēsāt latviešu tautastērpu
nozīmē apliecināt savu piederību, apliecināt latvietību. Tas ir vēstījums, ka
esam nācija ar dziļām kultūras saknēm, lepojamies ar savu kultūras mantojumu un
vēlamies tradīcijas nodot arī nākamajām paaudzēm. Ikviena māte, ieliekot savu
bieži vien no vecāsmātes vai savas mātes mantoto tautastērpu savas meitas pūra
lādē, ar to ieliek pienākumu tālāk nest latviešu goda tērpa valkāšanas
tradīciju. Esmu priecīga, ka, pateicoties mūsu Dziesmu un deju svētku kustībai,
tautastērps Latvijā piedzīvo renesansi,” stāsta kultūras ministre Dace
Melbārde.

Projekta “Katram savu
tautastērpu” mērķis ir mūsdienīgi un radoši stāstīt par latviešu
tautastērpa izcelšanos, komplektēšanas un valkāšanas tradīcijām, kā arī
tautastērpu dažādību. Nākotnē projekta attīstība plānota, ne tikai papildinot
latviešu tautastērpu katalogu, bet arī veidojot dažādas sadarbības formas un
īstenojot citas aktivitātes, kas veicina sabiedrības iesaisti.