Topošā Liepājas
koncertzāle “Lielais dzintars” ik dienas skan, un šī
būvniecības trokšņu mūzika ir kā medus mūziķiem, kas gaidīt
gaida, lai jau pēc gada varētu pārcelties uz dzīvi jaunajā
koncertzālē. Bet 30. augustā pulksten 19 būvnieki uz brīdi
pieklusīs, lai savā vietā būvlaukumā ielaistu Liepājas
Simfonisko orķestri Atvara Lakstīgalas vadībā un solistus Miku
Vilsonu (flauta) un Pēteri Endzeli (oboja), kas festivāla “Liepājas
vasara” nobeigumā klausītājiem piedāvās unikālu jaunās
koncertzāles spāru svētku koncertu ar komponista Kārļa Lāča
10. Liepājas koncerta “42,195” pirmatskaņojumu, Jura
Karlsona skaņdarbam “Koana” programmu atklājot.

Jura Karlsona 14 minūšu
garais skaņdarbs “Koana” simfoniskajam orķestrim sacerēts
2002. gadā, un tā pirmatskaņojumu 2003. gada pavasarī Lielajā
ģildē komponists uzticēja tieši liepājniekiem – Liepājas
Simfoniskajam orķestrim Imanta Rešņa vadībā. Rudenī “Koanu”
vēlreiz pirmatskaņoja Liepājā un vēlāk skaņdarbs izskanējis
dažādās simfoniskās mūzikas programmās gan Liepājas, gan citu
orķestru izpildījumā. Liepājas Simfoniskā orķestra galvenais
diriģents Atvars Lakstīgala stāsta, ka pats vairākkārt
piedalījies šī darba izpildīšanā kā mūziķis, bet diriģēt
viņam to neesot sanācis. Tātad šī būs vēl viena maza debija.

A. Lakstīgala
uzsvēra, ka viņam vienmēr patikusi J. Karlsona simfoniskā
mūzika tieši autora izvēlēto instrumentāciju dēļ. Viņa darbi
ir muzikāli krāšņi un parasti patīk arī tiem, kam ir mazāka
saistība ar simfonisko mūziku. “Koana” ir ritmisks,
motorisks, pulsējošs, dinamisks un kontrastains skaņdarbs. “Man
liekas, ka tas pēc sava rakstura lieliski atbilst tai rosībai, kāda
šobrīd valda koncertzāles celtniecības laukumā,” saka
diriģents. Un piebilst, ka droši vien būtu varējis izvēlēties
Spāru svētku programmai arī kādu pasaulē pazīstama klasiķa
darbu, tomēr simboliski vēlējies turpināt savulaik Imanta Rešņa
iesākto latviešu mūzikas popularizēšanas darbu. “Arī pašu
koncertzāli, kad tā jau būs pabeigta, atklāsim ar koncertu, kura
pirmajā daļā skanēs tieši latviešu mūzika,” saka
A. Lakstīgala.

“Ļoti jauki, ka
Liepājai beidzot būs sava koncertzāle. Ceru, ka tā –
rīdziniekiem par skaudību – būs ne vien skaista, bet arī
akustiski kvalitatīva,” sacīja komponists Juris Karlsons, kurš
atzina: esot pagodināts, ka koncertzāles Spāru svētku koncertam
izraudzīts tieši viens no viņa skaņdarbiem. “Sadarbība ar
liepājniekiem man vienmēr bijusi radoši patīkama, un es centīšos
arī pats būt klāt šajā koncertā,” īsā sarunā norādīja
komponists.

Ar nepacietību nopietnās
mūzikas cienītāji gaida arī komponista Kārļa Lāča 10.
Liepājas koncerta “42,195” pirmatskaņojumu Spāru
svētkos. Tas būs dubultkoncerts flautai un obojai, ko liepājnieki
pasūtīja K. Lācim, turpinot “Liepājas koncertu”
ciklu. “Cenšamies, lai šie koncerti būtu pēc iespējas
dažādi. Galvenokārt mums šajā ciklā bijuši klavierkoncerti,
bet šeit Kārlim netipiski izmantoti divi klasiski koka
pūšaminstrumenti. Darbs ir ļoti kolorīts un, es pat teiktu,
nežēlīgi virtuozs. Tas ir pamatīgs izaicinājums. Tomēr jauni
profesionāli izaicinājumi mani un vairumu Liepājas Simfoniskā
orķestra mūziķu nebiedē, tāpēc tiksim galā arī ar tiem.
Atklāšu, ka komponists pats arī piedalīsies pirmatskaņojumā –
nespēlēs nevienu instrumentu un tomēr būs uz skatuves. Pārējo
neatklāšu,” pastāsta A. Lakstīgala.

Bet K. Lācis pats
sarunā atklāj, ka arī viņam liepājnieku pasūtījums bijis
izaicinājums, jo skaņdarba radīšana orķestrim komponistam
vienmēr tāds esot. Skaņdarba nosaukumā iekodētais maratona
distances garums simbolizē gan Liepājas ceļu uz koncertzāli, gan
cilvēka cīņu pašam ar sevi un uzvaru, arī tādu kā divu
instrumentu sacensību. Tomēr komponists sola arī liriskas un
melodiskas atkāpes līdzās saspringtajiem un dinamiskajiem ritmiem
skaņdarbā. “Bet, kamēr vēl neesmu dzirdējis pat vienu
mēģinājumu, ir grūti pateikt, kā viss būs,” viņš rosina
mazliet paciesties un pašiem paklausīties, kas no K. Lāča
sadarbības ar orķestri būs izdevies.

Unikālo programmu
plānots arī pārraidīt uz ekrāna brīvā dabā un straumēt
internetā, jo koncerts notiks jaunās koncertzāles kamerzālē, kur
vietu skaits ir ļoti neliels. Kamerzāle pašlaik ir pabeigta līdz
tā dēvētajai pelēkajai apdarei, un akustika jau ir tuvu gala
rezultātam. Orķestra mūziķi jaunās koncertzāles telpās vēl
nav bijuši un pirmo reizi tur ieies tikai koncerta dienā, kad
būvlaukums tiks sagatavots, lai koncerta norises laikā atbilstu
visām drošības prasībām. “Ir satraukums un neziņa, bet
ļoti patīkama neziņa, kas saasina uzmanību un rada pozitīvo
adrenalīnu,” aģentūra “BNS” citē arī Liepājas
Simfoniskā orķestra pirmo vijoli Ilzi Zariņu. “Tas ir milzīgs
notikums – iespēja spēlēt koncertzāles telpās tās Spāru
svētkos, un mēs esam cerību pilni.”