Festivāls
“Soļi smiltīs”, kas šogad notika Nīcā, ir kā nelieli
Deju svētki un šogad pulcēja īpaši daudz dalībnieku. Galvenā
organizatore Agija Kaunese apgalvo, ka, darot to otrreiz, mainītu
tikai dažus sīkumus.

Gatavi jauniem izaicinājumiem

29 kolektīvi un 600 dejotāju – tik liels dalībnieku skaits
festivāla rīkotājiem bijis pārsteigums. “Mums patīk uzņemt
ciemiņus, un bija liels gandarījums, ka vidējā paaudze ir tik
atsaucīga,” saka A. Kaunese. No iepriekšējo gadu
rīkotājiem dzirdēts, ka šī vecuma dejotāji nav tik aktīvi. Lai
kuplinātu dalībnieku rindas, citiem pat nācies pieaicināt
jauniešu kolektīvus. Šogad tiem vajadzējkis atteikt.

“Tāpat kā sava veida fenomens ir Dziesmu svētki, tāds ir arī
deju festivāls. Nevienam nav nepatikas,” uzsver A. Kaunese.
Nīcā šāds sarīkojums notika pirmo reizi. “Mēs vienmēr
esam gatavi šāda veida izaicinājumiem,” festivāla rīkotāja
piebilst, ka pieredze jau gūta, rīkojot Puķu draugu saietus.

Runājot par organizatoriskiem jautājumiem, A. Kaunese stāsta,
ka vislielākās grūtības sagādājis tieši karstums. “Bet
dejotāji ir izturīgi. Var dejot karstā laikā, var lietū. Un
mugurā ir tautastērps – tas nav mazs T krekliņš.” Laika
apstākļu dēļ viņa īpaši priecājas par izvēlēto festivāla
norises vietu – tā saukto “Metalurga” stadionu
Bernātos. Turpat blakus ir jūra, un tobrīd aukstais ūdens
dalībniekiem devis patīkamu veldzējumu.

“Protams, rīkojot šādus lielus pasākumus, ir jārēķinās
ar šķēršļiem,” apstiprina A. Kaunese. Tomēr bijusi
lieliska organizatoru komanda. Ļoti lielu darbu pasākuma
organizēšanā ieguldīja ne vien novada kultūras iestāžu
darbinieki, bet arī Komunālā pārvalde, tautas deju kolektīvu
“Nīca” un “Rietumvējš” dejotāji, pašvaldībā
vasarā strādājošie jaunieši un brīvprātīgie palīgi, uzskaita
Novada domes pārstāve Gunita Šime.

Nekurienes vidū

“Nīcas kolektīvs un pašvaldība ir labi pastrādājuši, jo
tādā, varētu teikt, nekurienes vidū izveidot svētkus nav
viegli,” rīkotāju paveikto atzinīgi vērtē deju kolektīva
“Vērgalīte” dalībniece Sanita Šēnfelde. “Arī
izmaksas tur bija lielākas, jo grīda bija ļoti labas kvalitātes
un noteikti maksāja krietnu naudiņu, bija pievilkta elektrība,
turpat uz vietas bija arī ātrie. Dienas laikā bijām
nodrošināti ar ēdienu un ūdeni.”

Festivāla nolikumā teikts, ka par piedalīšanos festivālā katram
kolektīvam jāmaksā 30 eiro, vēl 10 eiro – ja paredzēts palikt
arī uz balli, bet par ēdināšanu nepieciešams maksāt trīs eiro
no personas.

Bija festivāla dalībnieki, kurus izbrīnīja vakara koncertam
uzliktā ieejas maksa: bērniem – divi eiro, pieaugušajiem –
četri. Tāda esot ieviesta pirmo reizi festivāla pastāvēšanas
vēsturē.

Aizputes deju kolektīva “Kurzemnieks” vadītāja Inta
Rudzīte atzīst, ka sākumā par to bijusi pārsteigta: “Kad
redzēju, ka koncerts būs par maksu, nodomāju, vai tikai beigās
nebūs tā, ka dejosim paši sev. Bet, ņemot vērā gan cenu, gan
arī to, ka tobrīd notika lielāks festivāls Pāvilostā, skatītāju
bija negaidīti daudz. Nedomāju, ka būtu bijis daudz vairāk
apmeklētāju, ja koncerts būtu bijis bez maksas. Tā tomēr ir
nomale pie jūras.” Aizputniece uzskata, ka maksai par koncertu
nevajadzētu būt akmenim, ko mest rīkotāju dārziņā. “Pasākumus
rīkot nav vienkārši, un izmaksas būs vienmēr,” pārliecināta
I. Rudzīte.

S. Šēnfelde ieejas maksu koncertam neatbalsta: “Mūsdienās
nauda daudz ko nosaka. Personiski to neatzīstu – esam pieraduši
cilvēkiem dejot par velti.” Viņas vīram, kas uz koncertu
ieradās novēloti, šī samaksa gan nav prasīta. “Iespējams,
ka vienkārši nepamanīja,” dejotāja piebilst.

A. Kaunese šo soli pamato ar organizatoriskajām izmaksām.
“Mēs taču par ieeju Deju svētkos arī maksājam!” viņa
atgādina. Koncerts bijis pietiekami augstā līmenī, lai par šādu
garīgo baudījumu varētu prasīt naudu. “Pašdarbnieki arī ir
ieguldījuši darbu,” uzsver rīkotāja. Festivāla dalībnieki
atlīdzību par to, protams, nesaņem uz rokas, taču viņiem
nodrošināti citādi labumi un ērtības.

Nīceniece arī apšauba nepieciešamību pēc stipras mārketinga
kampaņas, lai Liepājas apkārtnes ļaudis informētu, ka šāds
kvalitatīvs pasākums novadā notiek. “Pašvaldības
institūcijas strādā saviem cilvēkiem. Komercfestivāli, kas iziet
uz masu pasākumu rīkošanu, protams, to var darīt. Bet vai mēs,
mazie pagasti, esam gatavi, lai uzņemtu lielus skatītāju pūļus?”

Paši dejo, paši skatās

Tiek lēsts, ka festivālu “Soļi smiltīs” apmeklēja
aptuveni 60 cilvēku no malas. Vai skatītāju būtu vairāk, ja
koncerts notiktu pagasta centrā un būtu par velti? “Kam patīk,
tie arī bija. Jārēķinās, ka arī apkārt daudz kas notiek. Ir
sava veida konkurence – bija pasākums Pāvilostā, Durbē,”
uzskaita A. Kaunese. Pāvilostas pirmais mūzikas un mākslas
festivāls “Zaļais stars” tajā pašā vakarā uz
lielkoncertu pulcēja aptuveni 7000 apmeklētāju, rēķina tā
rīkotāji. Ieejas maksa pasākumā, kur uzstājās Uldis
Marhilēvičs, Ance Krauze, Aija Andrejeva, Ivo Fomins, Ainars Virga
un citi mūziķi, bija 10 eiro.

“Ir daudzi koncerti, kur iet uz grandiem, bet katram
novadam ir savas tradīcijas,” norāda Nīcas Kultūras nama
vadītāja. Un bezmaksas ieeja vēl nav garantija, ka pasākumu
apmeklēs daudz viesu. “Tas ir jāskatās valsts līmenī.
Cilvēki joprojām domā, kā nopelnīt iztikai, bērniem, vecākiem,
nevis par to, kur sestdien uz koncertu aiziet. Vēl nav pienācis tas
laiks, kad cilvēki ir pārtikuši un var pievērsties savai
dvēselei.”

Arī Pāvilostas Kultūras nama deju kolektīva vadītāja Daiga
Cābele atzīst, ka dejotāju festivālu parasti daudz skatītāju
neapmeklē. “Lielākā daļa skatītāju arī ir paši
dalībnieki, taču par to viņi nebaidās – tik un tā vēlas, lai
būtu šādi svētki,” skaidro D. Cābele. Viņa bija viena
no festivāla “Soļi smiltīs” rīkotājām, kad tas notika
Pāvilostā. “No Siguldas puses kolektīvs man teica, ka
pasākums ļoti paticis – atzinīgi novērtēja rīkotāju paveikto
un priecājās par nakšņošanu zem klajas debess pie jūras. Un pat
neiedomājās uztraukties, vai skatītāju ir bijis pietiekami.
Galvenais ir tas, ka pašiem ir šie svētki.”

I. Rudzīte piekrīt, ka svarīgākais nav skatītāju skaits.
Galvenais ir tikties ar pašdarbniekiem no citiem novadiem un labi
pavadīt laiku, reizē gan strādājot, gan atpūšoties.

“Redzēju, ka pakalnītē sēdēja cilvēki. Ļoti daudz
skatītāju nebija, bet tas kā jau vasarā. Ja festivāls notiktu
kaut kur centrā, iespējams, būtu bijis vairāk cilvēku,”
spriež deju kolektīva “Vērgalīte” dalībniece
S. Šēnfelde. “Esam pieraduši dejot un vērtēt cits
citu. Mums svarīgāk ir sasniegt kopības izjūtu, jo tādējādi
enerģiski uzlādējamies.”

Agris Petermanis, Nīcas Novada domes priekšsēdētājs:

“Ne visas lietas var vērtēt pēc ekonomiskā ieguvuma.
Pašvaldībai ir daudz funkciju, viena no tām – sekmēt
tradicionālās kultūras attīstību. Nīcas novads allaž ir
lepojies ar saviem darbīgajiem ļaudīm, arī ar vidējās paaudzes
tautas deju kolektīva “Nīca” dalībniekiem. Šī bija
iespēja pašu mājās, Nīcas novadā, uzņemt dejotājus no visas
Latvijas. Skatītājiem tā bija iespēja noskatīties brīnišķīgu
koncertu. Protams, dalībnieki iegriezās gan veikalos, gan
kafejnīcās, gan daļa nakšņoja mūsu viesu mājās.”

Uzziņai:

14. vidējās paaudzes tautas deju kolektīvu vasaras satikšanās
festivāls “Soļi smiltīs” notika 26. jūlijā Nīcas
pagasta Bernātos.

Piedalījās 29 kolektīvi jeb aptuveni 600 dejotāju no visas
Latvijas.

Tālākie ciemiņi – deju kolektīvs “Kuduls” – bija
braukuši no Rēzeknes puses.

Dienas gaitā kolektīvu dalībniekiem notika ne vien mēģinājums,
bet arī sportiskās aktivitātes un latvju rakstu veidošana
pludmales smiltīs.

Festivāla “Soļi smiltīs” iniciatore ir Jūrmalas deju
kolektīva “Tapa” vadītāja Dace Kalēja.

Tas notiek gados, kad nav Dziesmu un deju svētki.

Pirmajos “Soļos smiltīs” piedalījās astoņi
kolektīvi.

Nākamais sarīkojums notiks Skultē.

Avots: Nīcas Novada dome un Nīcas Kultūras nams