Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Tautu tradīciju kopēji turas atsevišķi

Tautu tradīciju kopēji turas atsevišķi
Foto: Egons Zīverts
05.04.2016 14:40

Daiga Lutere

Atslēgvārdi

Liepājā ir vairākas nacionālās biedrības, kurām ir savi pašdarbības ansambļi. Ir tautas deju un dziesmu grupas, kurās darbojas liepājnieki jau no pirmsskolas vecuma un līdz pat sirmam vecumam. Liepājā dzīvo dažādu nacionalitāšu ļaudis, un, iesaistoties pašdarbībā, viņi aktīvi uztur savas tautas tradīcijas, kultūras vērtības. Vai zinām, vai pazīstam dažādu nacionalitāšu kultūras mantojumu? Vai esam gatavi to pieņemt un iepazīt?

Aicina, un piedalāmies!

Ne jau pirmo gadu Liepājas Krievu kopiena estrādē “Pūt, vējiņi!” rīko Masļeņicas svētkus un aicina uzstāties krievu, baltkrievu, ukraiņu pašdarbniekus, folkloras kopu dziedātājus, kā arī latviešu tautas deju dejotājus – Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvu “Vaduguns”. Masļeņica pilsētā ir viens no tiem retajiem notikumiem, kurā uz vienas skatuves kāpj un uzstājas dažādu nacionalitāšu pašdarbnieki, rādot savas tautas folkloras garamantas. Varbūt tādu norišu, kurās pašdarbnieki varētu uzstāties kopā, vajag vairāk?

“Tas būtu tikai labi!” sacīja vidējās paaudzes deju kolektīva “Vaduguns” vadītāja Kristīne Jaunbrūna un dejotāja Diāna Cibule. Un piebilda: “Ja pasākumam nav kādu politisku zemtekstu, ja tas ir saistīts ar folkloru, tradīcijām, tad piedalāmies ļoti labprāt.” Kolektīva pārstāves atzina, ka “ikdienā diemžēl ne dzirdam, ne redzam,” ko dara Liepājā esošie citu tautu pašdarbības kolektīvi. Ko tie prot un zina, vai savas tautas folkloras mantojumu vispār grib parādīt?

K. Jaunbrūna un D. Cibule runāja par to, ka nebūtu slikti, ja Liepājā tiktu organizēts kāds viens, kopīgs sarīkojums, kurā savas prasmes varētu rādīt visu tautību pašdarbnieki. Arī “Vaduguns” dejotāji noteikti piedalītos! Ko tas dotu? K. Jaunbrūna: “Vienu kolosāli pavadītu dienu un iespēju iepazīt citu tautu kultūru, tautastērpus, mūzikas instrumentus utt. Mēs paskatītos cits uz citu un redzētu, cik esam dažādi un vienlaikus – līdzīgi.” D. Cibule atcerējās, ka vēl padomju laikā, kad dejojusi tautas deju ansamblī, visi kolektīvi mācījās un koncertos rādīja ne tikai latviešu, bet arī pa kādai krievu, lietuviešu, igauņu, poļu, baltkrievu, vācu, čehu utt. dejai. Tagad nereti esot sajūta, ka šīs dažādības trūkst un pietrūkst iespējas iejusties citas tautas temperamentā, dejošanas manierē. Liepājā dzīvo diezgan daudz jaukto ģimeņu, kurās latvieši ir precējušies ar krieviem, ukraiņiem, baltkrieviem utt., tādēļ tautu un nacionālo tradīciju tuvināšanās notiek – gribi vai negribi. Tas liek domāt, ka ģimenes apmeklē kā vienas, tā otras tautas pašdarbnieku koncertus un pazīst cita citu tradīcijas.

“Kultūra ir tā, kas cilvēkus vieno. Mēs, pašdarbnieki, visi esam vienkārši un jauki cilvēki!” smaidot sacīja “Vaduguns” pārstāves, piebilstot, ka ir svētki, pasākumi, kuros uzstājas grupas un tiek rādītas tikai vienas tautas folkloras bagātības, tradīcijas, un ir jābūt arī tādiem, kur kopā var sanākt dažādu tautību folkloristi.

Trūkst naudas vai ieinteresētības?

Tatjana Beļikova ir Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra ansambļa “Voļņica” vadītāja. Viņa stāsta, ka gan Liepājas domē, gan Kultūras pārvaldē sen un ne vienreiz vien ir runāts – būtu labi Liepājā noorganizēt festivālu dažādu tautību folkloras grupām, pašdarbniekiem. Drīz būs pagājuši jau 10 gadi, kopš mūsu pilsētā noticis viens vienīgs folkloras festivāls “Saule pina vainadziņu”, uz kuru tika aicināti Liepājas folkloristi un pašdarbnieku grupas no sadraudzības pilsētām. Festivāls noticis trīs dienu garumā, dažādu grupu uzstāšanās un koncerti skanējuši daudzviet pilsētā un bijuši pieejami visiem. Nobeiguma vakarā uznācis pamatīgs lietus, un gan mājinieki, gan atbraukušie viesi lieliski pavadījuši laiku nelielā teltī estrādē “Pūt, vējiņi!”. T. Beļikova: “Atceros, kā viens no “Voļņicas” dalībniekiem priecīgs un pārsteigts sacīja: “Es taču šodien varu runāt visās valodās!”” Turpmāk festivāls vairs nenotika naudas trūkuma dēļ.

Ansambļa vadītāja: “Mums ir tik daudz labu dažādu tautu amatierkolektīvu. Manuprāt, mums tomēr vajadzētu katru gadu kādu vienu kopīgu norisi, koncertu, festivālu, kurā mēs katrs parādītu, ko protam. Varbūt šī sarīkojuma ietvaros vajag organizēt skati pašdarbniekiem, lai veicinātu kolektīvu attīstību, izaugsmi? Skates uzvarētājiem varētu piešķirt naudas balvu, piemēram, jauna mūzikas instrumenta iegādei. Tad būtu motivācija darboties, piedalīties, augt, kopt savas tautas tradīcijas, folkloras mantojumu. Lai atkal pēc gada satiktos un parādītu sevi, savas prasmes.”

Ansamblim “Voļņica” šis ir jau 26. pastāvēšanas gads, un tas daudz braucis pa pasauli, piedalījies dažādos festivālos, konkursos, sarīkojumos. T. Beļikova stāsta, ka Spānijā, Bulgārijā un citviet folkloras festivālu laikā katru dienu un vakaru pilsētas centrālajos laukumos uzstājas no dažādām pasaules valstīm atbraukušās folkloras kopas. Vakaros ir kopīgi gājieni, priekšnesumi, draudzēšanās. Dzīve mutuļojusi, un interesanti bijis gan pašiem folkloristiem, pilsētniekiem, gan atbraukušajiem tūristiem, kurus tiešām piesaistījis viss notiekošais. Tāda esot prakse daudzviet Eiropā, citur pasaulē, ka pašdarbnieku festivāli tiek organizēti pirms vai tūlīt pēc aktīvās tūrisma sezonas (maijā, jūnijā un septembrī, oktobrī), jo ar šo festivālu starpniecību pilsētai tiek piesaistīti viesi, atbraucēji, viņiem ir interesanti būt klāt festivālos. Tūrisma sezona pagarinās, viesnīcnieki, uzņēmēji u. c. iegūst līdzekļus. Varbūt arī Liepājā vajadzētu līdzīgu sarīkojumu, ja reiz sevi piedāvājam tūristiem kā interesantu pilsētu?

Tikai kurš uzņemsies ko tādu organizēt? To noteikti neizdarīs kāds viens amatieru kolektīva vadītājs. Acīmredzot no pašvaldības puses ir jābūt ieinteresētam, algotam koordinatoram, organizatoram. Un noteikti ir vajadzīgs pašvaldības finansiālais atbalsts. T. Beļikova zināja teikt, ka Ventspils pašvaldība ik gadu savu pašdarbnieku atbalstam atvēl apmēram 150 tūkstošus eiro un Ventspilī darbojas Nacionālo mazākumtautību asociācija.

Jātur sava kante!

Folkloras kopas “Atštaukas” vadītāja Ināra Kalnarāja uzskata: “Man šķiet, ka mēs, pilsētas pašdarbnieki, cits citu zinām un dažādos sarīkojumos esam sastapušies. Ir būts kopā “Līvas tirgū”. Nu jau pirms gadiem astoņiem Dace Gruntmane rīkoja ļoti labu pasākumu, kurā piedalījās liepājnieki, dažādu tautu folkloras kopu pārstāvji un rādīja savas kāzu tradīcijas.” “Atštauku” vadītāja uzsvēra, ka latvieši labprāt pieņemot visu, ko citas tautas “nes iekšā”, bet ir ļoti svarīgi uzturēt tieši savas latviskās tradīcijas. Kas cits Latvijā to darīs, ja ne latvieši paši! Veidojas ģimenes, kurās katrs no pāra ir citas tautības, un arī tas bieži vien ļoti veicina “latviskā izšķīšanas procesu”.

I. Kalnarāja: “Katrai tautai būtu jāuztur savas tradīcijas, un mēs, “Atštaukas”, to darām, mācot un aicinot kopt latvisko.” Tā arī notiek, jo uz atštauku mītnes vietu, uz “Namīnu” nāk gan bērndārznieki, gan skolēni ar savām audzinātājām un ļoti daudz ko uzzina par latviskajām tradīcijām, jo šīs zināšanas bieži vien nav saņēmuši savās ģimenēs. Turklāt mūsu laikmetā ne tikai tautiskās tradīcijas, bet arī ģimenes saites vairs netiek uzturētas tik cieši, kā agrāk. Pat kāzās viesu vidū mēdz būt vairāk draugu nekā radinieku.

Vadītāja atzina, ka katrai tautai jārūpējas, jāgodā un jāuztur savas tradīcijas un tās – dažādās – nevajag jaukt kopā. Par to, ka folkloras kopas, pašdarbnieki dara savas lietas, par to nevajag uztraukties. Savukārt, ejot citam pie cita ciemos, tas tikai pašsaprotami, ka jārespektē nama saimnieka un saimnieces tautība un tradīcijas. Jādod gods saimniekam, jāpieņem viņa dzīvesveids, kārtība. Visiem nevajag dzīvot “kā visiem”! Kad “Atštaukas” brauc uz festivāliem, kas notiek citās valstīs, iepriekš vienmēr iemācoties kādu dziesmu šīs valsts valodā, kā arī pateikt “paldies!” un “lūdzu!”. Aiz cieņas pret citu nāciju jeb nama saimniekiem, svētku organizētājiem.

Jā, nebūtu slikti, ja Liepājā notiktu kāds kopīgs koncerts, kurā piedalītos dažādu nacionalitāšu pārstāvji, vietējie pašdarbnieki. Tikai vajag organizatoru, kopā saucēju. Atštaukām ir pieredze par kādu sarīkojumu, kas tika organizēts vienā no Liepājas skolām un uz ko bija aicināti dažādu nacionalitāšu, folkloras kopu pārstāvji. Lai arī organizators pēc koncerta centies visus saturēt kopā un aicināt uz kopīgu tējas dzeršanu, vairums koncertējušo devušies prom.

I. Kalnarāja: “Tas ir ļoti, ļoti labi, ka Liepājā darbojas dažādu nacionalitāšu pašdarbnieki. Mums katram ir jāzina savas saknes, jāuztur savas, dažādās tradīcijas. Līdzīgi, kā ar partijām. Ja būtu tikai viena partija, tad taču būtu ļoti garlaicīga dzīve! Tagad partiju daudz, un dzīve mutuļo.”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz