Tautastērpi pēc lielajām svētku dienām atgriezušies skapjos, lādēs, plauktos. Rūpīgu roku sakārtoti, tie vēl ilgi saglabās to pacēluma vilni, kas tautastērpu valkātājus saliedē vienā veselumā. Ikviens XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku pasākums bija kā tautastērpu parāde. Dalībnieki, viesi, skatītāji, līdzjutēji – neviens neatteicās no iespējas apliecināt savu latvisko tēlu.

Izšķir etnogrāfiskā patiesība
Atšķirībā no iepriekšējiem Dziesmu svētkiem, kad tautastērpu skates rīkoja svētku nedēļas noslēgumā, šoreiz īpašā tērpu izrādīšana notika svētku atklāšanas dienā. Ceļš uz tautastērpu skati vienmēr ir gana sarežģīts un aizsākas vairākus mēnešus un pat gadus iepriekš. Konkursam pieteiktie tautastērpi tiek vērtēti dažādās nominācijās, vērtētāju darba grupu, skates žūriju, veido zinošākie speciālisti latviešu etnogrāfijā – vēsturnieki, pētnieki, tautastērpu darināšanas meistari. Tomēr noteicošais kritērijs vienmēr paliek katra tērpa atbilstība etnogrāfiskajai patiesībai. Tai, kuru joprojām glabā vēstures muzeju etnogrāfijas fondu krājumi, nevis tai, kura locīta un pielāgota dažādos laikos, situācijās un interpretācijās.

Šogad tautastērpu vērtēšana notika divās kārtās, galīgo vērtējumu nosakot pēc katras tērpa daļas apskatīšanas realitātē, nevis fotogrāfijās vien. Tas ļoti precīzi ļāva nonākt pie konkursa rezultāta. Tautastērpu vērtēšanas žūrijās esmu piedalījusies vairākkārt – šie bija mani trešie Dziesmu svētki. Jūtos kā tautastērpu augstskolā gājusi – tik daudz zināšanu, informācijas, atziņu, secinājumu. Gribas iespējami vairāk no piedzīvotā atdot lietošanā citiem.

Labā ziņa ir tā, ka konkursam iesniegtie tautastērpi ar katriem Dziesmu svētkiem kļūst labāki un precīzāki. Tas iepriecina un liek cerēt, ka arī pārējie tautastērpi, kurus vērojām visās svētku norisēs, sevišķi jau svētku gājienā, piedzīvos nepieciešamo sakārtošanu un renovāciju. Tam vēl vajadzīgas sarunas, praktiskā rīcība, sava tautastērpa izpratne.

Tomēr ir arī sliktā ziņa. Vairāk kā jebkad sakuplojis tautastērpu ražotāju pulks, kas apņemas uzšūt, uzaust un darināt visu ko, bet rezultāts ir bēdīgs, tautastērpam neatbilstošs un sabojāts. Ne vienam vien kolektīvam nāksies ar šīm aplamībām sadzīvot vai ieguldīt jaunus līdzekļus labojumiem. No tādām nejēdzībām var izvairīties tikai ar rūpīgu sagatavošanos tautastērpu iegādei – nebaidoties aptaujāt zinošus speciālistus, uzklausīt ekspertu padomu, izprast izvēlētā novada tautastērpa valkāšanas tradīcijas.

Padziļina izpratni par tautastērpu
Joprojām Latvijā iecienītākie ir Kurzemes tautastērpi. Tie bija skatāmi svētku gājienā aiz visu novadu karogiem. Taču viena bēda tomēr bija ātri pamanāma – ne valkāšanas tradīcijas, ne atbilstošs tautastērpa izpildījums ne gluži katram rokās dodas. Izvēloties tautastērpu, ir jāzina krietni vien vairāk par košu bildīti – jāsaprot katra novada īpatnības un mentalitāte. Vienkārši, bet atbildīgi. Ir jāsaprot, ka samiksēts un mākslīgs tautiskums latvieša dvēseli neparādīs un valkātājs būs tikai zaudētājs.

Dziesmu svētkos rīkotās tautastērpu skates apmeklē liels skatītāju pulks. Arī šogad redzēt gribētāju bija vairāk kā ieejas biļešu. Skates dalībnieki savus tērpus rādīja ļoti veiksmīgi režisētā uzvedumā. Tas bija ļoti iespaidīgi, ar labu informatīvo vēstījumu. Turklāt sarežģītākajās nominācijās, par precīzāk nokomplektēto tērpu, uzvarētāji atkal bija Kurzemes tērpi. Jau trešos Dziesmu svētkus pēc kārtas.
Varam lepoties ar Liepājas meistariem, kuri arī tur bija ieguldījuši savu darbu.

Skaisto Bārtas meitas tērpu un iznesīgo Alsungas suitu vīru tērpu skatītāji apsveica ar ovācijām. Ne mazāk jālepojas ar Virgas tērpu, kurš pārstāvēja Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centru. Izcils Liepājas meistaru darbs. Nepamanīti nepalika Sakas, Vaiņodes, Nīcas, Kuldīgas, Talsu tērpi. Viss Kurzemes zieds!

Kopš Kurzemes tautastērpu informācijas centra darbības sākuma, daudz tika strādāts, lai konsultētu jaunu tautastērpu izgatavotājus Liepājas deju kolektīviem. Tērpu darināšana turpinājās līdz pat Dziesmu svētkiem, sadarbība ar Liepājas daiļamata studijām un citiem meistariem visu laiku tika koordinēta. Tas bija ļoti atbildīgi, jo tautastērpi skatuvei, dejotājiem, tiek veidoti ar saviem specifiskiem nosacījumiem. Tautastērpu informācijas centra sadarbība ar deju kolektīvu vadītājiem bija lieliska, tādu sasaisti var tikai novēlēt visiem nākošajiem kolektīviem, kas turpinās darināt jaunus tautastērpus. Ir ļoti svarīgi, ka skatē demonstrētās valkāšanas tradīcijas uzrunā visus tautastērpa valkātājus. Tas izpratni par savu tautastērpu tikai padziļina.

Reāla saikne ar dzimto vietu
Kurzemes tautastērpu informācijas centram uz pēcsvētku klusumu necerēt – sarunas un tikšanās nenoplok. Īpaša vieta ir sarunām ar ārpus Latvijas dzīvojošajiem, kam nepieciešama informācija par savu tautastērpu. Tā ir reāla saikne ar dzimto vietu. Prieks, ka šādas sarunas notiek.

Ziņas par informācijas centru ir gana izplatījušās, kopš centra darba uzsākšanas pirms trīs mēnešiem, klusu dienu nav bijis. Tas liek secināt, ka interese par tautastērpiem ir un praktisks padoms vajadzīgs.

Turklāt pēcsvētku nedēļa atveda īpašu tikšanos – pēc padomiem par Kurzemes tautastērpiem ieradās Ikšķiles novada dejotāji. Tas ir vienkārši lieliski – dot informāciju tālam novadam, lai iespējami precīzāk darināts Alsungas tērps vēstītu par košo Kurzemi.

Informācijas centrs rudenī iecerējis organizēt arī dažādas meistardarbnīcas, kurās darbosies tie, kas savu tautastērpu grib darināt pašu rokām. Tāpat nepieciešams tikties ar tiem, kas mantojuši vai saglabājuši senāk darinātas tautastērpu daļas. Nereti to īpašnieki pat nenojauš, cik vērtīgas vai pielietojamas tās ir un ko ar tām iesākt.

Iesāktais darbs nepieklusīs, novērotais un secinātais tikko izskanējušajos svētkos rosina papildus informēt par atsevišķām tēmām. Nepieciešamas sarunas ar jaunākajiem tautastērpu valkātājiem, vēl un vēlreiz jāatgriežas pie valkāšanas tradīciju saglabāšanas. Tas ir ļoti svarīgi – nepazust un nepazaudēties.

Lai cik iespaidīga arī nebūtu mana tautastērpu darināšanas pieredze, es joprojām vēl mācos. No gudriem meistariem, no muzeju fondu krājumiem, no etnogrāfu pētījumu atziņām. Mācos arī dalīties uzzinātajā un piedzīvotajā. Lai interese par tautastērpiem vairojas un izplatās. Lai mūsu latviskums pašu tautastērpā ļauj ar sevi lepoties.