Jau ilgāku laiku tiek spriests par to, ka jāmaina lielāko kultūras ēku apsaimniekošanas modelis. “Pašreiz tie ir atsevišķi izveidoti SIA, kas iznomā telpas pašvaldības dotētām kultūras organizācijām,” skaidro Liepājas domes Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna.

Savulaik, kad šis modelis pieņemts, tika spriests, ka atsevišķai kultūras iestādei, kāds piemēram Liepājas Latviešu biedrības namā ir Liepājas Tautas mākslas un kultūras centrs, apsaimniekot tik milzīgu ēku, kurā turklāt ir arī vairāki komerciālie nomnieki, ir par grūtu, stāsta L. Vīksna.

Tāpēc biedrības namu pašlaik apsaimnieko SIA “Liepājas Latviešu biedrības nams”, kuru vada Vita Hartmane. No tā telpas nomā ne vien nama saturiskais piepildītājs Tautas mākslas un kultūras centrs, bet arī, piemēram, kinoteātris “Balle”, kafejnīca “Vīdners” un grāmatnīca “Valters un Rapa”. Uzņēmuma pienākumos ietilpst ēkas tehniskā stāvokļa uzturēšana un uzlabošana. “Jārūpējas par to, lai ēkā būtu silts, tā būtu bez parādiem, ar ūdensvadu un piepildīta,” saka Kultūras pārvaldes vadītāja.

No ieņēmumiem, kas iegūti no nomniekiem, SIA “LLBN” apsaimnieko arī kocertdārzu “Pūt, vējiņi!”. Tā uzturēšanai dotācijas piecu tūkstošu latu apmērā gadā piešķir arī pašvaldība, tomēr galvenās rūpes esot jāuzņemas biedrības nama apsaimniekotājiem. Ar viņiem kārtojami arī visi jautājumi, kas saistīti ar koncertdārza īri sarīkojumiem.

Reālā situācija gan esot nedaudz atšķirīga no sākotnēji iecerētās, pauž Liepājas Pilsētas domes Tautas mākslas un kultūras centra direktore Baiba Kļava. Situācija izveidojusies tāda, ka kapitālsabiedrība atbild ne tikai par ēkas tehnisko stāvokli un uzturēšanu, bet arī par dažādu sarīkojumu norisi. Līdz ar to kultūras centra darbība bieži vien jāpakļauj uzņēmuma darbībai. “Mēs vairs neesam prioritāte, kā tas tika formulēts, izveidojot šo pārvaldes modeli,” nosaka kultūras centra direktore. Tas arī amatiermākslas kolektīvu dalībniekos nerada emocionālu piesaisti un piederību šim namam.

Turklāt sarīkojumiem no ēku pārvaldošā uzņēmuma jāīrē ne vien telpas, bet arī viss nepieciešamais tehniskais aprīkojums. Nereti nākas secināt, ka šo izmaksu dēļ pasākumu, kas atbilstu kolektīvu vadītāju mākslinieciskajām iecerēm, rīkot nevaram atļauties, atklāj B. Kļava.

Namā esot vajadzīgs viens saimnieks, kas neuzskata šo par īres namu bet, efektīvi pārvaldot visus iespējamos resursus, nodrošina pilnvērtīgu kultūras procesu tajā.

Tomēr kultūras centra direktore nav kategoriska savos izteikumos un neapgalvo, ka esošais pārvaldes modelis noteikti jāmaina. Iespējams, tikai strikti jānodala darbības jomas – pašvaldības SIA veic tikai ēkas apsaimniekošanu, bet tajā gan kultūras funkciju, gan tās veikšanai nepieciešamo saimniecisko darbību nodrošina pašvaldības iestāde vai aģentūra “Tautas mākslas un kultūras centrs”.

Kā pozitīvu piemēru centra direktore min Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūru “Kultūra”, kas ne vien rūpējas par pilsētas kultūras dzīves organizēšanu, bet arī apsaimnieko vairākas ēkas un vēl estrādi. “Visus tehniskos jautājumus risina direktora vietnieks saimnieciskos jautājumos.” Un nekādas neatrisināmas problēmas šajā modelī nerodoties.

Jautājums par Latviešu biedrības nama kā Liepājas kultūras centra attīstību, efektivizējot tā pārvaldes modeli formulēts 2009. gadā pieņemtajā domes lēmumā “Par Liepājas pilsētas attīstības pamatnostādnēm”. Direktore cer, ka izdosies kaut ko mainīt un secina: “Manuprāt, mums un tiem, kuri pārvalda kultūras nozari pilsētā, domes speciālistiem biežāk būtu jāsēžas pie kopīga sarunu galda un kaut vai spalvas pa gaisu, bet diskutējot jānonāk pie šīs situācijas atrisinājuma.”

Citādāk ir ar tām kultūras iestādēm, kas vienas pašas apsaimnieko pašvaldībai piederošas ēkas. Tādā gadījumā visa atbildība par ēku tehnisko stāvokli un uzturēšanu jāuzņemas šo iestāžu vadītājiem. Tā tas ir gadījumā ar Liepājas teātra un muzeja ēkām, skaidro L. Vīksna.

Arī Olimpisko centru, kuru bez Liepājas Pilsētas domes pārvalda arī Latvijas Olimpiskā komiteja, apsaimniekošanai izveidots atsevišķs uzņēmums – SIA “Liepājas Olimpiskais centrs”. No tā telpas īrē vairākas pašvaldības iestādes. Tai skaitā arī Liepājas Bērnu un jaunatnes centrs.

“Bērniem tas ir izdevīgi,” strupi nosaka centra vadītāja Inga Auziņa, vaicāta par to, vai Olimpiskā centra telpu noma ir izdevīga Bērnu un jaunatnes centram. Cita viedokļa šajā jautājumā viņai neesot. Bērnu ārpusskolas izglītība norit ne vien Brīvības ielas ēkā, bet arī divās pašvaldībai piederošās ēkās, no kurām viena rodama pilsētas centrā, bet otra Krūmu ielā.

“Kurzemes Vārds” jau rakstījis, ka 2001. gadā Liepājas Pilsētas domē pieņemts lēmums par SIA “LLBN” izveidošanu,  pēc tam vairākkārt spriests par apsaimniekošanas formas iespējamo maiņu. Tomēr konkrēti plāni par cita modeļa ieviešanu Liepājas Latviešu biedrības nama pārvaldē joprojām nav, apstiprina L. Vīksna.

Iztiek bez atsevišķām iestādēm

Kazdangas muižas pils ēkā atrodas Kazdangas Tūrisma informācijas centrs un Pils muzejs. Šo iestāžu vadītājas ir atbildīgas arī par milzīgās ēkas tehnisko stāvokli, apstiprina Kazdangas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Moisejs.

“Pagastam tikai jāapsaimnieko,” nosaka J. Moisejs, vaicāts par izveidojušos situāciju, kultūrvēsturisko ēku apsaimniekošanā. Atbildība par ēkām pagasta pārvaldei uzticēta, jo lielākoties tās ir pārvaldes īpašumā. Kazdangā tas ir vesels muižas komplekss, kurā bez jau pieminētajām kultūras iestādēm atrodas arī Kazdangas Kultūras un Pieaugušo izglītības centrs.

Tā kā līdzekļu jaunu štata vietu veidošanai pārvaldei nav, atbildību par ēku tehnisko stāvokli jāuzņemas to kultūras iestāžu vadītājiem, kas tajās iemitinātas. “Vadītājas atbild arī par praktisko pusi, cīnās ar kurinātājiem, rūpējas par to, lai viss būtu savākts, lapas būtu sagrābtas,” stāsta pagasta pārvaldnieks. Protams, viņām ir tehniskie palīgi, bet galveno atbildību ir jāuzņemas pašām, tā J. Moisejs.

“Katrai no iestādēm gada sākumā ir piešķirts noteikts budžets, kurā paredzēti arī konkrētās ēkas remonta izdevumi, piemēram jumta labošana,” stāsta J. Moisejs. Savukārt tad, ja gadījušies neparedzēti apstākļi, piemēram, radusies ūdens noplūde, kultūras centra darbinieki, sadarbojoties ar pagasta pārvaldi, risina arī tos.

Turklāt ne jau tikai praktiskie jautājumi bez tiešo pienākumu pildīšanas ir kultūras centru vadītāju kompetencē. Skaistās ēkas cilvēki nereti izvēlas par dažādu sarīkojumu norises vietu, vēlas tās īrēt. Šādiem gadījumiem pagasta pārvalde ir noteikusi konkrētus izcenojumus. Taču visus juridiskos jautājumus kārto kultūras iestāžu darbinieki, tāpat tehniskais personāls nodrošina kārtību arī nomnieku rīkotajos pasākumos, skaidro Kazdangas pagasta pārvaldnieks. Par visiem šiem pienākumiem kultūras centru vadītājas saņem vienu noteiktu mēnešalgu, ko izmaksā pašvaldība.

“Atsevišķu SIA mums nav,” par novadā pieņemto praksi runā Aizputes Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Grasmanis. Ne visas ēkas, kurās atrodas novada kultūras iestādes, atrodas pašvaldības īpašumā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc lielākoties veidot atsevišķas iestādes to apsaimniekošanai, kas vienlaikus neatbildētu arī par ēku saturisko piepildījumu, nemaz nebūtu iespējams, skaidro J. Grasmanis.

Piemēram par Kazdangas muižas pils īpašumtiesībām diskusijas ar Izglītības un zinātnes ministriju, kura pārvalda daļu ēkas, notiekot jau sen. Ministrija ir apstiprinājusi, ka vēlas pilnībā nodot ēku pašvaldības pārraudzībā. Taču dažādu birokrātisko šķēršļu dēļ šis process ilgst jau vairāk nekā divus gadus, atklāj Novada domes priekšsēdētājs.

Uzziņai 

– Cēsu Kultūras un tūrisma centrs ir pašvaldības aģentūra, kura ne vien organizē sabiedriskās un kultūras aktivitātes, bet arī pārvalda Cēsu viduslaiku pili, Cēsu Vēstures un mākslas muzeju, kā arī Cēsu izstāžu namu.

– Pašvaldības aģentūra Kuldīgas Kultūras centrs rīko dažādus sarīkojumus, nodrošina tautas mākslas un kultūras vērtību saglabāšanu, kā arī apsaimnieko gan ēku, kurā centrs atrodas, gan estrādi.

– Ventspils pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Kurzemes filharmonija” nodrošina kultūras centra “Jūras vārti” tehnisko stāvokli un pilnvērtīgu darbību.

Marija Leščinska,

Viens no Liepājas pilsētas domes Tautas mākslas un kultūras centra amatiermākslas kolektīviem – folkloras kopa “Saknes” – šī gada kultūras centra sezonas atklāšanā.

Par iespaidīgās Kazdangas pils apsaimniekošanu atbild tajā atrodošos kultūras iestāžu vadītājas.