Pārliecināta māksliniece, Tautas mākslas studijas “Kuldīgas palete” vadītāja Iveta Brence. Septembrī studija svin savu 50. gadskārtu. Šajā laikā tai bijuši divi vadītāji – mākslinieks Vilnis Rasa un nu jau devīto gadu Iveta. Viņa saka, ka jubilejai gatavojas jau labu laiku. Ceļā uz svētkiem pirmā izstāde bijusi, kad paletieši svinējuši 47,5 gadus, tai sekojušas vēl vairākas – dažādos izteiksmes veidos un žanros.

Trausls un lokans

“Esmu dzimusi un augusi Kuldīgā, beigusi bērnu mākslas skolu. Uz “Paleti” nācu nedaudz pamācīties pirms iestājeksāmeniem Liepājas Mākslas vidusskolā, tur pabeidzu ādas apstrādi. Mākslas akadēmijā beidzu stikla dizainu,” Iveta uzskaita. “Vienmēr esmu gribējusi strādāt ar materiālu. Bija iespēja izvēlēties starp tekstilu, ādu un stiklu. Stikls piesaistīja ar savu caurspīdīgumu un to, ko vari dabūt laukā no tik trausla, bet vienlaikus lokana materiāla. Strādājot ar ādu, ja nogriezi kaut ko par daudz, ar mērcēšanu un mīcīšanu varēsi izlīdzināt, bet stiklam – ja nogriez, tad nogriez. Domāju, ka viss notika likumsakarīgi. Katrā skolā man bija vismaz viens īstais Skolotājs.”

Jau studējot Mākslas akadēmijas 2. kursā, Iveta sāka strādāt par pedagoģi Liepājā, pēc laika – arī Kuldīgas mākslas skolā. Pedagoģijā bijusi 19 gadus. “Gadiem braukāju Kuldīga–Rīga–Liepāja. Pēc akadēmijas atgriezos Liepājā, kur mācīju darbu ar mālu, ādas apstrādes nodaļā – kompozīciju, amatu. Tad uzrakstījām projektu, lai mēģinātu attīstīt stikla dizainu un dotu jauniešiem ieskatu jau pirms akadēmijas. Kuldīgā bērni pie manis ar stiklu strādājuši diplomdarbos. Man kā skolotājai tas viegli nebija, bet, ja bērnam bija tā lielā vēlme un gribēšana, tad es varēju ievirzīt. Kausēt varējām, liekt varējām, arī matēt, griezt ar strūklu. To gan darījām sadarbībā ar Liepāju. Iespējas var atrast. Tas no skolēniem prasīja braukāšanu, kā lieliem cilvēkiem sarunāt laiku, saņemties un izdarīt.”

Šobrīd Iveta no pedagoģes darba pagājusi malā, paņēmusi pauzi, lai padzīvotu nedaudz mierīgākā režīmā un atpūstos no tā, ka sevi radoši visu laiku jāatdod citiem. Bet uz stiklinieku simpozijiem braucot, lai pastrādātu kopā ar citiem stikla māksliniekiem. Vairākus rīkojusi arī Kuldīgā, kolēģiem te patīkot.

Sāk ar pārdomām

“”Kuldīgas paletei” pusgadsimta laikā bijuši divi vadītāji un skolotāji. 2010. gadā no Viļņa Rasas pārņēmu stafeti. Sākums man bija pārdomu pilns. Uzreiz nevarēju saprast, vai būšu īstajā vietā. Es neesmu zīmēšanas un gleznošanas skolotāja, tomēr akadēmiskos pamatus esmu apguvusi. Vēl zināju, ka ir paletiešu vecā paaudze. Mans tētis Aivars Brencis arī darbojas studijā. Mums toreiz vēl nebija savas telpas, tikai mazs kambarītis bijušajā bibliotēkā Vakara ielā. Domāju, kā es tos cilvēkus iekustināšu. Māksliniekam vienmēr ir svarīga vide, kurā strādāt, dzīvot, dalīties pieredzē. Sēdēju Kuldīgas Kultūras centra mazajā zālē, zvanīju visiem paletiešiem un jautāju, vai viņi gatavi turpināt, bet ar mani. Saprotu, ka sākumā bija skepse – ko tāds jaunais var zināt un iemācīt.”

Ar domu un tēmu

Rudenī Iveta studiju pārņēmusi, bet pirmā izstāde novada muzejā sarīkota janvārī. “Man uzreiz bija nosacījums, ka izstādes nebūs plikas, bet ar kādu devīzi, tēmu. Tas gan bija tāds laiks – arī Kurzemes mākslas dienās katrs nesa un rādīja, ko māk. Tikai pēc tam sāka domāt par virsuzdevumu. Mūsu iepazīšanās izstādes tēma bija “Baltais”, ļaujot katram atnest darbu, kurā šī krāsa dominē. Daži sākumā īsti nevarēja saprast, nedaudz nobijās, bet rezultātā viss bija kārtībā: vienam tā bija balta ziema, citam – portrets baltā. Tad jau aizgāja – dabūjām telpu jaunajā Mākslas namā, lūdzu tēti palīgā to iekārtot, radīt vidi, ienest radošumu. Tagad nemaz nevaru pateikt, kā apaugu ar paletiešiem, kā viņi pamazām nāca. Piemēram, Mudīte Martinova atnāca, kad vēl telpas nebija. Šalomīte Jaunzeme, Dace Jaunzeme, drīz arī Antra Laizāne. Tā iekustējās jaunais vilnis, bet vecie pārsvarā palika uz izstādēm. Bet, piemēram, Mārīte Dupate, kuru dabūju pūrā, regulāri piedalās plenēros, pilnveidojas, nāk arī mans tētis. Viņam dažreiz ir un dažreiz nav izvēle. Šad tad nāk Edmunds Puķe, Guntis Obodņikovs.”

Uzdevums – izpētīt

Ivetas vadībā paletieši daudz strādā arī ar materiālu – tā tapuši apgleznoti ķeblīši, dēļi, kannas, zīmējumi drukāti uz lietussargiem un krekliņiem. Akcijā “Satiec savu meistaru!” veidoti maki zīmuļiem un otām, taisītas kafijas un tējas krūzes no māla. Bet pamats tomēr ir klasiskais zīmējums un gleznošana, turklāt ar katru gadu paletiešu darbi kļūst arvien profesionālāki. “Iemācīties zīmēt var katrs, ja tikai grib. Tas ir gluži kā ar matemātiku. Krāsu izjūtai gan jābūt, bet pie manis nav bijis neviens, kuram tas radītu problēmas. Pārējais ir darbs. Ļoti daudz pētām profesionāļu, vecmeistaru darbus. Sākumā bija iebildumi, kāpēc tik daudz jākopē. Galvenais uzdevums ir izpētīt – kā var toni uzjaukt, kā strādāt ar triepienu, ar gaismu un ēnām. Kad tas ir izpētīts, tādā stilā lieku taisīt arī paša darbu. Sākumā ir bailes, šaubas, bet, ja tās noliek malā, viss notiek.”

Ar prieku un lepnumu

“Tas, ka paletieši nāk te gleznot, ir darbs ar sevi, gluži kā psihoterapija. Ir reizes, kad jāļauj izlikt caur krāsām dažādas izjūtas. Pēc tam jau aiziet tas gaišais un tīrais. Man ir patiess prieks, ja izdodas uzrakstīt kādu projektu un piesaistīt jaukus profesionālus skolotājus. Redzu, ka visiem patīk tas, ko viņi dara. Priecē, ka vajag mani blakus, ka varu uzmundrināt, iedrošināt. Tas ir manējo nopelns, ka varam pilsētā papildināt svētkus – iet zīmēt, gleznot, dot darbus izstādēm. Es esmu starpniece,” Iveta atbild uz jautājumu, ko viņai sniedz darbošanās “Paletē”. Pašas molberts telpā nestāvot, līdz “Paletes” pārņemšanai pati neesot gleznojusi. “Tas laikam ir tas paradokss, ka redzu un jūtu caur viņu gleznām. Šobrīd gan arī pati gribu kaut ko gleznot, izpausties radoši, nevis tikai dot no sevis.”

Darbi ceļo pa izstādēm

Atbildot uz jautājumu par amatierstudiju vietu mākslā Kurzemē, Iveta saka: “Manuprāt, piemēram, Kurzemes mākslas dienās vairāk tiek iesaistīti profesionāļi, amatieri paliek maliņā, blakus esoši. Tas tomēr dod iespēju paskatīties, kā profesionāļi strādā. Studijā vairāk darbojamies reālisma manierē. Gadās iedot kādu brīvāku tēmu, bet tad rodas apjukums. Jāmāk arī ar to tikt galā. Pievērsties abstraktajai mākslai, saskatīt vēstījumu. Paletieši vairāk nāk, lai mācītos sev. Tas, ka ejam ārā ar izstādēm, ir jau nākamais solis. Mēs gan par iziešanu uz āru nevaram sūdzēties. Mūs ļoti aicina rādīt darbus, tad arī izskan kāds labs vērtējums no malas, kādu darbu nopērk. Tas rada milzu prieku, impulsu strādāt tālāk. Tagad cenšos ar izstādēm piebremzēt, jo mums darbus vajag šeit, jubilejas izstādei.”

Koša, dinamiska, radoša

Kāda ir “Kuldīgas palete” jubilejas gadā? Iveta ieskicē: “Koša, dinamiska, radoša, jautra. Pārsvarā tajā ir sievietes. Arī puiši bijuši, kad nāca mācīties, lai stātos kādā skolā. Darbs manām meitenēm ir ļoti dažādos lauciņos. Ir skolotājas, mediķes, grāmatvedes, pārdevējas un bibliotekāres. Pamatsastāvā esam pie 40. Esmu sapratusi, ka pie manis vienmēr atnāk tie cilvēki, kuriem ir jāatnāk. Tāpēc nemaz tā nesludinu jaunu uzņemšanu – kam vajadzēs, tas mani atradīs. Bet atkal esam telpu trūkuma priekšā. Jaunā telpa mums sen jau ir par šauru. Pavasarī, vasarā ejam ārā plenēros, bet ziemā vairāk par pieciem molbertiem nolikt nevar. Ļoti ceram uz Kultūras centra rekonstrukciju.”

Iveta stāsta, ka gatavošanās jubilejai notiek nopietni – strādāts plenērā, sagatavots buklets. Studijas vadītāja sazinājusies ar muzeju, lai vstētu uztaisīt arī vēsturisko ekspozīciju. Jubilejas izstādē būs skatāmas gan grafikas, gan gleznas. Domāts arī par žanru dažādību – no klusās dabas līdz ainavai un pat kādam portretam. “Mēģināsim salikt kopā visu, ko esam radījuši. Izstādes kuratore ir Gunta Krastiņa no Liepājas Universitātes. Tālākais būs viņas rokās. Viens ir uzgleznot, otrs – skaisti pasniegt,” skaidro Iveta.

“Domāju, ka “Palete” dzīvos vēl ilgi. Liels darbs tika darīts visu pusgadsimtu, tomēr pamatīgs atspēriens bija pēdējos piecos gados. Pēc 45 gadu jubilejas pienāca klāt daudz jauno. Ideju pagaidām netrūkst. Drīz vien būs trīs dienu plenērs, kurā mācīsimies gleznot mākoņus. Mums palīdzēs skolotāja Ilze no Tukuma. Tā ir jauka un specifiska tēma,” ir pārliecināta Iveta.

UZZIŅAI

“Kuldīgas paletes” 50. jubilejas pasākums notiks Kuldīgas Mākslas namā 14. septembrī. Pirmajā un otrajā stāvā būs skatāmi studijas dalībnieku darbi, bet trešajā stāvā – vēsturiskais materiāls. Vakarā paredzēta saviesīgā daļa visiem “Kuldīgas paletes” dalībniekiem un skolotājiem Kuldīgas Kultūras centrā. Tā būs iespēja dalīties atmiņās, būt kopā un atpūsties.