Ziemassvētkos dievnami pilni ar cilvēkiem. Dzirdēt Ziemassvētku dievkalpojumu vēlas pat tādi ļaudis, kurus ikdienā nevar dēvēt par baznīcā gājējiem. Un te nevar runāt par ārējo spožumu, jo baznīcas nav speciāli pušķotas, tikai spoži aizdegta eglīte liecina par gaismas uzvaras ceļu pār tumsu.

Tātad – cilvēkiem ir vajadzīgs tas garīgums, ko spēj dot baznīcas altāris, ērģeļu skaņas, kora dziedājums, mācītāja runa.

“Nemaz jau nevajag nekādus rotājumus, baznīcā tāpat ir skaisti,” komentēja jauna sieviete, divu bērnu māmiņa. Viņa nevēlējās nosaukt savu vārdu, tas neesot būtiski, taču pauda, ka tieši Ziemassvētki ir tas laiks, kad viņa kopā ar savu ģimeni, ar saviem viesiem, ar kuriem kopā nolēmusi atzīmēt Ziemassvētku vakaru, vispirms aiziet uz baznīcu. “Jo tikai tur, kur augstās velves, kur skan mums visiem tik mīļās dziesmas kā “Kā klusa nakts, svēta nakts” un citas, vispatiesāk var izjust, ka ir Ziemassvētki, ka ir “Gods Dievam augstībā, miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts!”” teica Ziemassvētku svinētāja.

Viena no baznīcām, kura tieši Ziemassvētkos ir tik pilna ar cilvēkiem, ka nākas pat stāvēt kājās, ir Svētās Trīsvienības katedrāle.

“Ne jau cilvēki izdomā šos svētkus, tos radījis Dievs,” saka Sv. Trīsvienības katedrāles dekāns Pēteris Kalks. Viņš zina, ka tieši Ziemassvētku laikā dievnamu apmeklēs daudzi cilvēki, arī tādi, kas nenāk uz dievkalpojumiem katru svētdienu. “Es ar to rēķinos, un Ziemassvētku sprediķi gatavoju tādu, lai to saprot arī cilvēki, kas ne tik ļoti pārzina teoloģiskos jautājumus. Lai gan domāju, ka lielākā daļa cilvēku ir kristīgi. Visi mēs esam Dieva bērni. Tieši Ziemassvētki ir tas laiks, kad visi kļūst jūtīgāki, jo tā ir Dieva mīlestība uz cilvēkiem, ko izjūtam. Bez tam Ziemassvētki sludina ģimenes vērtības – tā ir Marija, Jāzeps, jaundzimušais Dieva dēls Jēzus Kristus. Nedomāju, ka tā ir poza, ka cilvēki nāk uz baznīcu, tas laiks jau sen ir garām, kad gribējās sevi izrādīt vai kā citādi apliecināt. Šobrīd tie patiesi ir dvēseles miera un saskaņas meklējumi, tā ir iekšēja nepieciešamība atnākt uz baznīcu svētku laikā.”

Svētās Annas baznīcu Ziemassvētku dievkalpojuma laikā apmeklē daudzi, kas meklē garīgumu un vēlas izprast Ziemassvētku vēsti.

“Man ir prieks par to, ka cilvēki ievēro šo tradīciju un vispār ienāk baznīcā. Bet žēl, ka tas, kas sācies Ziemassvētkos, neturpinās tālāk, jo viss baznīcas gads saistās ar šo Ziemassvētku notikumu – tā ir Jēzus Kristus dzīve. Un vēl gribu teikt, ka man kā mācītājam šie notikumi jāpiemin tā, lai to saprot tie cilvēki, kas ikdienā nav ar baznīcu saistīti. Šie svētki ir tik bagāti, ka tos nevar izdzīvot vienā vakarā, un draudze tos izdzīvo, sākot no 24. decembra līdz 6. janvārim,” sacīja Sv. Annas baznīcas mācītājs Jānis Bitāns.

Liepājas Krusta evaņģēliski luteriskās draudzes baznīca ir samērā neliela. Tās draudzes locekļi cits citu pazīst, gan kopīgi darbojoties pašā draudzē, gan Diakonijas centrā. Un tomēr arī šajā nelielajā Dievnamā Ziemassvētku dievkalpojuma laikā mācītājs Mārtiņš Urdze redz jaunus ienācējus.

“Tas ir labi, ka cilvēks ienāk baznīcā. Kaut to izdara reizi gadā. Jo tas rāda, ka viņš izjūt tādu vajadzību,” saka Mārtiņš Urdze. Viņš gan novērojis, ka arī jaunpienācēji nav tādi, kas ne reizi nav bijuši saistīti ar šo draudzi. Parasti tie ir cilvēki, kas atnāk līdzi saviem paziņām vai draugiem vai ir Svētdienas skolas bērnu vecāki, paziņas. Krusta baznīcai nav lielu, slavenu ērģeļu, jāiztiek ar harmonikas skanējumu, nav plašu telpu. “Mēs toties darām visu, lai katrs ienācējs justos labi, gaidīts, lai viņu apņemtu mīļums. Nav tā, ka ir tikai mans sprediķis. Svētdienas skolas bērni ir sagatavojuši kādu priekšnesumu, dzied dziesmas, parāda ludziņu, tā ievedot Ziemassvētku gaisotnē,” pastāsta mācītājs.

Daina Meistere,

Egona Zīverta foto

Daudzi nemaz īpaši neslēpj, ka Ziemassvētki ir vienīgā reize gadā, kad viņi apmeklē dievnamu un draudzēm nākas rēķināties ar lielāku cilvēku masu pieplūdumu.