Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Visu varošās

Visu varošās
Foto: Ģirts Gertsons
26.02.2017 12:34

Ilze Šķietniece, "Kultūras Pulss"

Atslēgvārdi

Apriķu Tautas nama zāle iesilst lēni, taču to mājīgāku jau uzreiz padara dzīvā uguns. Gar gala sienu sakrāmēta sausas malkas grēda un kuras kamīns. Par pašvaldību apvienošanās naudu pirms astoņiem gadiem veikta ēkas renovācija, taču toreiz tika izvēlēts ekspluatācijā dārgs siltumavots – elektriskie radiatori. Pēc gada projektētāju kļūdu laboja, ierīkojot arī malkas apkuri. Zālē īsā laikā ap pulksten četriem pēcpusdienā sarodas amatierteātra pulciņa dalībnieces.

Beidzot sava himna

Pirms demonstrēt īsu sižetu no jaunās izrādes, kas skatītāju vērtējumam tiks nodota 9. martā kā dāvana Sieviešu dienā, divas no amatierteātra dalībniecēm ķeras pie galda, kas atrodas zālē un uznes to uz skatuves. Vīriešu kolektīvā nav. “Visas vīriešu lomas spēlēju es,” atzīst pulciņa vadītāja Landra Valdmane.

Jautātas, vai tad Apriķos vairs nemaz vairs nav vīriešu, dāmas smejas – tik traki neesot, taču viņi lielākoties iegrimuši darbos vai arī devušies peļņā uz ārzemēm. Tomēr vajadzības gadījumā vīri palīdzot ar skatuves iekārtošanu izrāžu dienās.

“Vienīgais, kas mums asistē, ir Ojārs – viņam ir astoņdesmit gadu, viņš nāk un lasa dzeju,” piebilst L. Valdmane. Ojārs Āfelds dzeju sacerot pats un radījis vārdus arī pagasta himnai. Tās pirmatskaņojums arī būšot dzirdams 9. martā.

Zālē, sākoties mēģinājumam, ienāk vēl viena meitene. Apsēžas skatītāju rindās. “Tā ir viena no mūsu meitenēm,” paskaidro Liena. Mācoties pamatskolā, jaunā dāma iesaistījusies gan amatierteātrī, gan ansamblī, taču tagad tas vairs neesot iespējams – viņa mācās Rīgā.

Spēlē asarām acīs

Jaunās izrādes sižets mazliet sasaucoties ar amerikāņu komēdiju “Paģiras”. “Kur letiņi brauc katru sestdienu, svētdienu? Kruīzā uz Stokholmu!” plānojot vecmeitu ballīti, uz skatuves rosina viena no līgavas draudzenēm, ko atveido Liena Trumsiņa. L. Valdmane atklāj, ka turpinājumā sievietes no rīta pamodīsies kajītē savdabīgā paskatā, neko no iepriekšējās nakts piedzīvojumiem neatceroties, un mēģinās atšķetināt, kas tad īsti ir noticis.

“Tas būs humora gabals bez dziļas domas apakšā, lai cilvēki var pasmieties,” saka kolektīva vadītāja. “Mums jau Ziemassvētkos bija ļoti nopietns gabals. Parasti uz to laiku cenšamies sagatavot kaut ko sirdij – lai cilvēkiem ir, par ko padomāt. Dzintra tēloja galveno lomu. Asaras acīs bija gan viņai, gan skatītājiem, un tas, es domāju, liecina, ka bija labi.”

Vēl vienu izrādi gadā kolektīvs parasti sagatavo piemērotu brīvdabas apstākļiem un izrāda pagasta svētkos augusta sākumā, līdz ar to gadā vidēji tiek sagatavoti trīs jauni iestudējumi. Tas ir daudz.Mēs esam jaudīgas,” ar smaidu piekrīt L. Valdmane un piebilst, ka amatierteātra pulciņā darbojas apriķnieces, kas aktīvi iesaistās arī citos vietējos kolektīvos. “Viņas dara visu – gan dzied, gan vingro, gan teātri spēlē. Un teātris jau cilvēkiem patīk.”

Par pašām svarīgām tēmām

Atšķirībā no daudziem citiem amatierteātriem, kas izvēlas vairāk vai mazāk zināmu autoru darbus, L. Valdmane scenārijus izrādēm raksta pati. “Meklēt datorā prasa ilgu laiku. Tad es labāk pati uzrakstu.”

Radi un draugi, kas arī apmeklē apriķnieku izrādes, mēdzot teikt – tās reizēm ir interesantākas nekā profesionāļiem. “Mēs izrādi radām vienkāršajam skatītājam,” L. Valdmane min iemeslu. “Nevar jau nopelt, bet brīžiem aizbrauc uz lielo teātri, un ir tik sarežģīti uztaisīts, ka ļoti, ļoti jāiedziļinās, lai vispār kaut ko saprastu.”

Apriķu amatierteātra izrādēs bieži vien tiek apspēlētas vietējā sabiedrībā aktuālas tēmas, piemēram, par banku filiāļu likvidāciju novados. “Tā mums bija šausmīga problēma,” atgādina Liena Trumsiņa. Cita kolektīva dalībniece Dzintra Jankovska papildina, ka vienos Ziemassvētkos runājuši par iedzīvotāju izbraukšanu no Latvijas. “Meitenīte raksta vēstulīti Salatētim un lūdz, ka neko citu negrib, tikai to, lai mammīte atgriežas mājās,” sižeta līniju īsi raksturo L. Valdmane.

Vēl esot uzrakstīts izrādes scenārijs par papīra lapu, kas ņem pretī visu un pacieš visu – gan melus, gan mīlestības vārdus un citas lietas, kas uz tās tiek uzrakstītas. Amatierteātra dalībnieces atzīst, ka ideja ir ļoti laba, tomēr tēma – pasmaga. Neesot kam tādam vēl īsti gatavas. “Mums būtu jābūt ļoti drosmīgām, lai ko tādu uzņemtos,” saka Valda Pīka, kura arī darbojas kolektīvā. “Cilvēki jau tomēr vairāk gaida kaut ko vieglu.”

Vieni un tie paši

Runājot par skatītāju daudzumu, kultūras nama vadītāja Ieva Valdmane saka – sūdzēties nevar, lai gan, protams, varētu gribēt vairāk apmeklētāju. Tam par iemeslu varot minēt Lažas pagasta ģeogrāfisko novietojumu. Tas liecas apkārt Aizputes pilsētai un aizstiepjas līdz pat Kuldīgas robežai. Līdz ar to iedzīvotājus sakoncentrēt vienā vietā ir sarežģīti. Pilnāka zāle esot tajās reizēs, kad maršrutā tiek sūtīts pagasta autobuss. Tas apliecina, ka transports ir ļoti liela problēma.

“Pamatā uz pasākumiem nāk vieni un tie paši,” novērojusi kultūras nama vadītāja. Viņa šeit sākusi strādāt pirms diviem gadiem, kad no darba aizgājusi pazīstama meitene. Bijusi viens no viņas ieteiktajiem kandidātiem. “Aizputē dabūt darbavietu ir ļoti grūti,” viņa norāda. Būdama jauna, izglītota sieviete, viņa tomēr nolēmusi kopā ar ģimeni atgriezties mazpilsētā. Tādu jauniešu Aizputē esot aizvien vairāk. 

Apriķnieces dodas arī viesizrādēs. Jauno komēdiju rādīs Kazdangā, Turlavā, visticamāk, arī Aizputē. Skaidrs, ka pašu pagasta iedzīvotājiem vienmēr amatierteātra izrādes interesanti skatīties, jo cilvēki, kas darbojas uz skatuves, ir zināmi. Dodoties uz citurieni, jau jāprot piesaistīt arī ar spēles prasmi. “Mums viss ir kārtībā, jo tēmas ir saprotamas visiem,” novērojusi Liena. “Ja pašām ir interesanti, tad citiem arī.”

Katrs pats režisors

Amatierteātris Apriķos radies pirms trim gadiem. “Mēs vingrojām, bija aerobika, un izdomājām, ka vajag arī teātri,” pastāsta Liena. Tā kā līdzīgu kolektīvu L. Valdmane jau vada Kazdangā, uzaicināta arī strādāt Apriķos. Viņa nevēlas tikt dēvēta par režisori, jo šo funkciju nelielajā pulciņā veicot visi dalībnieki kopā. “Kad es uzrakstu, mēs organiski uz vietas kopā režisējam. Tāpat tekstu var pamainīt – man tas ir organiski, viņām nav. Lai lieto vārdus, kuri šķiet dabiskāki!” vadītāja nav strikta.

Teātrī darbojas arī kultūras nama vadītāja Ieva – Landras meita –, taču vienlaikus viņa pilda arī gaismotāja un skaņotāja funkcijas. “Tāpēc man parasti dod mazāku lomu, lai es to visu varu izdarīt,” Ieva piebilst.

“Bet galvenais, ka es esmu pierunāta!” smejas Valda. Viņa sākumā bijusi ļoti nedroša, bet nu jau esot labi. “Skatuve nav man pavisam sveša, skolā dzeju esmu lasījusi, bet es visu mūžu – dziedājusi.”

Uz mēģinājumu pagājušajā nedēļā paņemts līdzi arī izrādei nepieciešamais apģērbs. Kostīmus, tāpat kā scenogrāfiju, gatavo pašas. Visbiežāk tērpus iegādājas lietoto apģērbu veikalā.

Spēj iedvest pārliecību

“Šīs ir vislielākās patriotes,” par sava kolektīva dalībniecēm saka L. Valdmane. “Kad pagājušajā gadā ar ansambli piedalījāmies skatē, dziedājām “Mazs bij’ tēva novadiņis” ar tādu lepnumu un ar tādu azartu, ka mūs arī novērtēja. Mazs, bet diženi turas. Kamēr būs tādi cilvēki kā šīs meitenes, tikmēr turēsies.”

Muzeja krājumu glabātāja Dzintra, pagasta pārvaldes darbiniece Valda, skolas pavāre Sarmīte un apkopēja Liena esot pašas aktīvākās pagasta centrā. “Cik tad te arī to cilvēku palicis. Ir maz. Bet pagasts liels,” raksturo L. Valdmane. Viņa arī ir viens no Aizputes novada aktīvajiem cilvēkiem, kam dienā brīvu mirkli atrast grūti. Viņa atrodas nepārtrauktā skrējienā – no skolas, kur strādā par skolotāju, uz Kazdangu un pēc tam Apriķiem. “Sāku ar šovdejām. Mācīju astoņpadsmit gadus, bet tagad atdevu savai meitai,” aizputniece pastāsta. Liena atceras, ka 90. gados, kad mācījusies Aizputes vidusskolā, par tādām dejām nekas nebija dzirdēts. Bet tagad ir vesela paaudze vietējo meiteņu, kas izmācījušās Rīgā par profesionālām horeogrāfēm. L. Valdmane piebilst, ka ģimenē visi ir radošas personības, un ar smaidu saka: “Tas arī ir briesmīgi. Meitas. Un skatos, ka mazdēls arī jau ir radošs.”

Bet Valda uzsver: “Es varu pateikt vienu – ja Landrai piemistu maga spējas, viņa droši vien iemācītu mūs arī trikus taisīt.” Sarmīte papildina, ka viņa katrā ziņā dziedāt sākusi tikai ar L. Valdmanes atbalstu. Nākusi vienu, otru, trešo reizi, vienmēr licies, ka neko neprot, bet: “Kad skolotāja Landra mums sāka mācīt, es pēkšņi sapratu, ka māku arī dziedāt.”

Iemesls smaidīt atrodas

Nepieciešamība pēc saskarsmes ir viens no iemesliem, kādēļ apriķnieces to visu dara. “Ir kā jau visi pēc darba esam noguruši, gribas būt mājās, kopā ar ģimeni. Bet gribas arī iziet ārpus ģimenes, parunāt. Mēs izrunājam ne tikai teātri, bet arī citas lietas,” saka Liena. “Mums glāzes vienmēr ir puspilnas, pustukšas – nekad,” viņas saka pašas par sevi. Un, ja ne citādāk, tad atradīs, par ko pasmaidīt. “Neesmu dzirdējusi, ka viņas kādreiz čīkstētu vai pīkstētu,” apstiprina L. Valdmane.

“Šī ir visskaistākā vieta uz pasaules,” pārliecināta Liena. Tomēr arī viņa ik pa laikam dodas strādāt aiz Latvijas robežām. Parasti tas notiek vasarās. “Un tad mēs viņu uz pagastsvētkiem gaidām mājās,” piebilst L. Valdmane. Reiz gan nepaspēja laikā ierasties. “Polijā saplīsa mašīna, trīs dienas tur dzīvojām. Pagasta svētki nāk virsū, zvanu un saku, ka nekādi nevaru būt,” viņa stāsta.

Tomēr pārcelties uz dzīvi citā valstī viņa nekad nevarētu. “Man mati ceļas stāvus ne dēļ dzīvošanas citur, bet tādēļ, ka man bērni būtu jālaiž citā skolā, citā valodā mācīties. Tie bērni, kas tur pabeidz skolu, Latvijai ir zuduši. Tas mani attur no aizbraukšanas. Ja būtu viena pati, droši vien arī būtu prom. Tā izaugšana šeit jau dod to piederības sajūtu. Negribu, lai viņiem zūd tā dzimtenes sajūta.”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz