Tomsons bija Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” valdes priekšsēdētājs deviņus gadus. 2022. gada maijā viņš kļuva arī par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas padomes priekšsēdētāju.

Tomsons iepriekš bijis Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” izpilddirektors, vairāku augstskolu vieslektors un starptautisku mūzikas festivālu koordinators.

2020. gadā Liepājas pilsētas dome Tomsonu apbalvojusi ar “Gada Liepājnieks 2020” titulu.

Tomsons absolvējis Latvijas Kultūras akadēmiju, iegūstot humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās. Patlaban viņš studē Rīgas Ekonomikas augstskolas biznesa vadības maģistrantūrā.

Tomsons studējis arī Francijā un zināšanas papildinājis vairākās profesionālās pilnveides izglītības programmās.

Jau rakstīts, ka “Latvijas koncerti” ir valsts kapitālsabiedrība. Visas tās daļas valsts vārdā pārvalda KM.

“Latvijas koncertu” pamatuzdevums ir veidot un attīstīt valsts profesionālo koncertdzīvi, nodrošinot augstas kvalitātes profesionālos koncertus.

Koncertorganizācijas paspārnē darbojas trīs dažāda žanra mākslinieciskie kolektīvi – Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”, Latvijas Radio koris un Latvijas Radio bigbends.

“Latvijas koncerti” regulāri sadarbojas ar Latvijas pašvaldībām mūzikas festivālu un atsevišķu koncertu rīkošanā – ik gadu visā Latvijā notiek apmēram 350 koncertorganizācijas rīkotu pasākumu.

Jau rakstīts, ka KM 2025. gada 30. oktobrī saņēma anonīmu iesniegumu “Latvijas koncertu” esošo un bijušo darbinieku vārdā, kurā norādīts uz iespējamiem nopietniem pārkāpumiem kapitālsabiedrības veiktajos publiskajos iepirkumos.

Arī LTV vēstīja, ka anonīmajā vēstulē norādīts uz “krāpnieciskām darbībām”, kurās iesaistīts “Latvijas koncertu” valdes loceklis Ķirsis, kā arī vairāki darbinieki no mārketinga un reklāmas departamenta.

Iepazīstoties ar iesnieguma saturu, KM nosūtīja iesniegumu izvērtēšanai un pārbaužu veikšanai atbildīgajām institūcijām – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB), kā arī vēstuli “Latvijas koncertu” valdes loceklim Ķirsim, lūdzot sniegt pārskatu par “Latvijas koncerti” sadarbību ar anonīmajā iesniegumā minētajiem uzņēmumiem.

Novembra beigās “Latvijas koncertu” valdes loceklis Ķirsis atstāja amatu.

KNAB pēc KM lūguma izvērtēt anonīmu iesniegumu nav konstatējis līdzšinējā “Latvijas koncerti” valdes locekļa Ķirša un vēl citu iestādē strādājošo pārkāpumus.

KNAB iepriekš aģentūrai LETA apstiprināja, ka pērn pabeidza pārbaudi saistībā ar “Latvijas koncertu” valdes locekļa un iepirkuma komisijas locekļa, kas ir valsts amatpersonas, kā arī vēl divu personu, kuras līdztekus darbam valsts sabiedrībā strādā SIA “Dzintaru koncertzāle”, iespējamiem ilgstošiem pārkāpumiem.

Izvērtējot iesniegumā norādīto informāciju par “Latvijas koncertu” valdes locekļa iespējamiem interešu konflikta novēršanas regulējuma pārkāpumiem pēdējo divu gadu laikā, KNAB nav guvis ziņas, kas liecinātu, ka valsts amatpersona būtu pārkāpusi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktos ierobežojumus vai aizliegumus, norādīja KNAB.

Savukārt, izskatot informāciju par diviem “Latvijas koncerti” darbiniekiem, kas vienlaikus strādā arī “Dzintaru koncertzāle” un kuriem, iespējams, ir saistība ar VSIA iepirkumos uzvarējušiem uzņēmumiem, KNAB konstatēja, ka šīs personas nav bijušas iekļautas valsts amatpersonu sarakstos, un līdz ar to uz tām nav attiecināmi interešu konflikta novēršanas regulējumā noteiktie ierobežojumi un aizliegumi.

KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka IUB atbilstoši savai kompetencei ir izvērtējis iespējamos Publisko iepirkumu likuma pārkāpumus.

IUB nav konstatējis administratīvos pārkāpumus “Latvijas koncertu” atbildīgo personu darbībās.