Darba duna, atklāšanas svētku fanfaras un svinīgās uzrunas ir garām. Kara zirga rēga skulptūra, ko Liepājā veidoja mākslinieki Egons Peršēvics, Ivonna Kalita un Kaspars Čekotins, nu ir pastāvīgs vides objekts Daugavpils cietokšņa teritorijā. Bet “Kultūras Pulss” gan atskatās, kā soli pa solim skulptūra tapa, no Liepājas aizceļoja līdz Daugavpilij un tur svinīgi tika atklāta, gan izzina, kādas ir mākslinieku pēcdomas un daugavpiliešu pirmās atsauksmes.

Daugavpils Marka Rotko Mākslas centra rīkotā II Starptautiskā tēlniecības simpozija uzvarētāji mākslinieki Egons Peršēvics, Ivonna Kalita un Kaspars Čekotins divu mēnešu garumā īstenoja kara zirga skulptūras ideju. Pēc interesantā, taču intensīvā darba, pēc skulptūras pārvešanas, uzstādīšanas un atklāšanas liela cilvēku pūļa klātbūtnē, pēc reģionāla un nacionāla mēroga mediju uzmanības iestājies miers. Un mākslinieki dalās pārdomās, ko šis laikposms un šis darbs viņiem ir nozīmējis.

“Šis pasākums bija foršs, ļoti grūts, bet arīdzan augļi saldi,” saka tēlnieks Egons Peršēvics. “Lai gan veidot jaunus darbus ir mākslinieka ikdiena, tik lielos projektos reti gadās piedalīties. Un katrs šāds darbs ir jaunas pieredzes posms mākslinieka dzīvē. Uz jaunu pieredzi tikai muļķi nebalsta savus plānus, un šis darbs raisījis ierosmes jauniem projektiem.”

“Tas bija ļoti aizraujošs posms,” vērtē māksliniece Ivonna Kalita. “Bija laba komanda un motivācija strādāt – Daugavpils Marka Rotko Mākslas centram. Un atklāšana guva negaidīti lielu atsaucību. Tas bija pārsteigums. Šajā laikā gūta jauna mākslinieciskā pieredze. Taču nu jāsāk domāt par jaunām lietām.”

“Manuprāt, zirgs ir nonācis īstajā vietā Daugavpils cietoksnī, tas tur iederas. Un Daugavpils mani pozitīvi pārsteidza,” atzīst mākslinieks Kaspars Čekotins. Viņš, atzinīgi novērtē to, kas paveikts Daugavpils cietokšņa sakārtošanā, un izsaka nožēlu, ka Karosta iet postā. “Daugavpils pašvaldība ir daudz izdarījusi, cietokšņa teritorijā ieliekot Rotko centru un piesaistot lielu cilvēku plūsmu. Var just, ka tur ir laba aura. Kultūras mantojums tiek saglabāts ar mākslas palīdzību. Pie mums diemžēl tā nav,” secina mākslinieks. “Mums vajadzētu pamācīties no Daugavpils, kā ieguldīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus.”  

Bet ko par kara zirga rēgu saka paši daugavpilieši? Aleksandram zirgs ļoti patīk, kaut gan, viņaprāt, tas esot novietots ne pašā labākajā vietā – tieši zem laternām. “Kopumā tas ir foršs. Uzzināju, ka tumsā uz tā var “zīmēt” ar lukturīti vai smartfonu lukturiem un gaismas pēdas paliek uz zirga vairākas minūtes,” stāsta Aleksandrs. Jeļena šo skulptūru neuztver kā kara zirgu: “Tas ir vienkārši zirgs, man patīk. Šāds objekts ir daudz labāks un vieglāk aptverams nekā nesaprotamas, abstraktas skulptūras, kāda atrodas pie autostāvvietas.” Savukārt Sandra, kura zirgu uzskata par ļoti īpašu dzīvnieku, atzīst, ka tādas improvizācijas viņu ne īpaši fascinē. Samanta saka, ka fotogrāfijās zirga tēls izskatās “ne visai skaisti”, viņa cer, ka realitātē ir labāk. Bet Aivars piebilst, ka svarīgs ir konteksts, kur šī skulptūra stāv, degradētā vidē, viņaprāt, var likt jebko, ka tik atšķiras no tās, un viss būs labi.

11Skatīt galeriju