Svētdiena, 9. augusts Madara, Genoveva
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Zudušās mājas, saglabātā piederība

Zudušās mājas, saglabātā piederība
Foto: Egons Zīverts
01.12.2017 15:30

Linda Kilevica, "Kultūras Pulss"

Atslēgvārdi

Skatoties no “Poļu” mājām uz rietumiem, pirmais celiņš pa kreisi aizvijas uz Otaņķu baptistu baznīcu. Pirmā māja ir tagadējie “Lieknāji”, tad seko “Ruņenieki”. Savā laikā “Ruņeniekos” dzīvoja labs būvnieks, kas ir palīdzējis Otaņķos būvēt ne vienu vien māju. Seko baznīca, aiz tās atradās “Alejas mazmāja”, kurā dzīvoja Āboltante, kas bija šuvēja un apšuva kundzes, kurām kārojas jauni tērpi. Tālāk ceļa labajā pusē atrodas mājas “Alejas”. Agrākos laikos tur dzīvoja dārznieks uzvārdā Štolcers, kam piederēja paliels augļu koku dārzs. Vēl esot bijuši trīs nameļi, par kuru esamību nekas vairs neliecina. Esot saukti “Tīdenes”, “Brakši”, “Sēņu Bunka”. Tālāk labajā pusē atrodas “Māķēnu” mājas, kas esot bijušas saimnieku mājas.

Daudzie gali

Tas ir tikai neliels fragments no apjomīgā novadpētniecības materiālu krājuma un atmiņām par dzīvi agrākajos laikos Bārtas krastos Otaņķu pagastā. Aizvadītajā vasarā to savākusi un apkopojusi interešu kopa “Rude” projektā “Esmu piederīgs šai vietai”. “Izlēmām to īstenot, lai rastu noskaņojumu Latvijas simtgadei. Intervējām vecāko un vidējo paaudzi, apkopojām agrāko laiku liecības. Tās nododam glabāšanā Otaņķu senlietu krātuvei. Atdodam arī albumu, kurā ir 75 fotogrāfijas ar zudušajām mājām,” paveiktā darba prezentācijā stāsta projekta vadītāja Indra Grūbe. Interešu kopa “Rude” ir 11 dāmas, no kurām tikai Alīda Vārna ir īsta otaņķniece. Pārējās esam ieklīdušas, saka kopas vadītāja Aija Šķubure: “Ja Rudē esam nodzīvojušas pusgadsimtu, jūtamies piederīgas šai vietai. Tāpēc arī šāds projekta nosaukums.”

Ap Bārtas upi kā nozīmīgu ūdensceļu veidojās apdzīvotas vietas, apmetās daudz cilvēku. Zemes bija maz, tāpēc blakus lielajām saimniecībām veidojās sīkzemnieku jeb namelnieku mājiņas. Otaņķi patiesībā ir pats Nīcas centrs, skaidro novadpētniece A. Vārna. Pirmie zemnieki un namelnieki apbūvi sākuši tieši Bārtas šajā krastā. “Otaņķi jau kādreiz arī bija Nīca, tikai padomju laikā 1949. gadā Otaņķu ciemu atdalīja no Nīcas teritorijas.”

A. Vārnas rokās ir izdevums “Latvijas vietu vārdi un latviešu pavārdi”, kurus septiņu gadu garumā ir vācis profesors Juris Plāķis. Pierakstījis māju vārdus un namelniekus, kādi Otaņķos bija 1936. gadā: “Otaņķi ir interesanti ar saviem daudzajiem galiem jeb ciemiem. Rumbasgals, Rudesciems, Laukgals, Mežgals. Katrs no šiem ciemiem atšķiras ar kaut ko īpatnēju. Kā šie nosaukumi ir cēlušies? Pirms Bārtas upes regulēšanas no vecās upes gar Rumbasgalu ietecēja tā saucamā nelielā rumba. Laukgals un Mežgals – tur kādreiz bija nelieli mežiņi. Namelnieki tur ganīja savas govis. Lai atšķirtu savas no kaimiņu govīm, viņi lika katrai kaklā grabeklīti, kas skanēja.”

Laideris, Papelis, Sešķis

A. Vārnas bērnībā namelniekus sauca par mazo māju. “Mūsu mājai “Piekšēni” bija arī Piekšēnu mazmāja, un tā visām lielām mājām. Kaimiņiem “Pāvilos” bija Pāvilu mazmāja. Kad pētījām galu vēsturi, izrādās, ka Rumbasgalā, kur es dzīvoju bērnībā, ir pazudušas vismaz 15 mājas. Uzceltas vietā ir tikai trīs vai četras. Ciemā parasti bija divas mājas viena otrai blakām. Lai varētu atšķirt, piemēram, “Pudzēni” saucās “Pudzēnu Sneibis” un “Alus Pudzēns”. Namelnieki bija Butenieks, Rīdzenieks, Gūžbutenieks un citi,” stāsta novadpētniece. Otaņķu pusē arī zemniekiem dotas palamas. Vai nu pēc saimnieku izskata, gaitas vai pēc māju satura. Gar Bārtu dzīvojuši Bremmeris, Eda, Laideris, Papelis, Putra, Šešķis, Mēdnieks, Stallītis, Žīdu Pēteris un citi.

Biruta Vāgnere interešu kopā “Rude” pievērsusies vietvārdiem. Pētot vietu nosaukumus dažādos apvidos, var gūt diezgan pareizu priekšstatu par pagātni. Jo valoda ir dokuments, kas atspoguļo piedzīvoto, pat tad, ja nekādas vēsturiskas ziņas nav saglabājušās. “Nav īstas skaidrības, kā cēlies Otaņķu nosaukums. Vai cēlies no pirmbaltu, kuršu vai somugru vārda. Man jau gribas ticēt, ka ciems ieguvis vārdu no upes Otaņķes,” saka B. Vāgnere. Par Rudes ciemu zināms, ka senos laikos te bijis zvejnieku ciematiņš. Nīcas noslēgtās atrašanās vietas dēļ valodā saglabājies bagāts kultūrvēsturiskais mantojums. Otaņķu puses izloksni ir apkopojis novadnieks Pēteris Spriņģis grāmatā “Nīca laikmetu griežos”. “Vēl ir dota iespēja no vecākās paaudzes dzirdēt vietējos senvārdus. Daudzi apzīmē reālijas, kas mūsdienās vairs nav aktuālas. Tie aizies nebūtībā, ja nebūs šo stāstu. Paši vecie otaņķnieki zina gan šos vārdus, bet ikdienā nelieto. Jo vairāk šos vārdus apzināmies, jo vairāk mums ir stipro sakņu sajūta,” uzskata novadpētniece.

Rāceņi no kombaina

“Arī tā ir mūsu vēsture,” kolhozu laikus vērtē A. Šķubure. Otaņķu pagasts ir ļoti bagāts ar akmeņiem. Kad sākās lielie meliorācijas darbi, kādu objektu aiz Otaņķes upītes nevarēja nodot, jo uz lauka bija redzami akmeņi. Atbrauc komisija, skatās un saka – ziniet, te var pāriet pāri laukam, nenokāpjot pie zemes. Otaņķos bija konservu cehs. Šeit arī audzēja gurķus. Pilsētniekiem bija netikums, braucot pa upi ar laivu, piestāt un paskatīties, kas tur aiz krasta aug un ko var paņemt. Vieni tādi izkāpj. Jā, tur ir gurķu lauks. Bet staigā viens liels vīrs. Liepājnieki prasa, ko viņš tur dara. Sargāju. Un tev maksā arī? Jā, man maksā par katru nošauto.

“Agrāk jau nebija tik skaistu kombainu kā šodien. Brauc kolhoza kombainieris, kuļ rudzus. Es apturu un saku, vai tu zini, kas tev tur aizmugurē ir? Tev birst ārā graudi. Bet viņš jautā pretī – vai tu gribēji, lai birst rāceņi?” šādus jautrus atgadījumus atceras A. Šķubure.

Arī no jaunāko laiku vēstures Otaņķos viņai ir prātā savdabīgi atgadījumi: “Kad sākās lielā zemes dalīšana, cilvēki šeit pieprasīja zemi pusotru reizi vairāk, nekā pagastā vispār ir. Viena kundzīte saka – ko jūs te ņematies, es dzinu govis ganos līdz tai kontrolakai un tam bērzam. Bet tā aka ir vien gadus 15 un tas bērzs vēl mazāk. Ilgi tiesājāmies ar citu kundzīti. Viņa pukojās, ka jāņem zeme, kurā aug tikai ziemas kvieši, noplicinājuši līdz pēdējam. Redzams, ka nav absolūti skaidrības par lauksaimniecību, jo kviesis aug tikai labā zemē.”

Jāsāk ar savu māju

Varam būt lepni par mūsu senajām saknēm, uzskata pagasta pārvaldes vadītāja Anda Veidele. Un lepojas, ka viņas tēva mājās tepat Otaņķos uzieti mezolīta laikmeta cirvji, kas liecina, ka tur bijusi apmetne. Arheologi viesojušies, taču laika apstākļi viņus nav lutinājuši. Dīķis, pie kura bijuši atradumi, lijis pāri malām. Brauciens bijis neveiksmīgs, bet arheologi atgriezīšoties un turpināšot darbu. “Jāsāk ar savas dzimtas, mājas vēsturi. Man tagad Upmaļciems jāņem izpētīt tā pamatīgāk. Nākamgad maijā tur plānots rīkot Baltā galdauta svētkus, lai iedzīvotāji pastāstītu, kā bija agrākos laikos. Interešu kopai “Rude” vajag turpināt iesākto pagasta vēstures apzināšanā,” saka pārvaldes vadītāja.

Rudes dāmas gan teic, ka nevarot neko tālāk plānot, jo nākamgad Nīcas novada pašvaldības projektu konkurss būs, bet vēl nav zināmi noteikumi, kādiem projektiem piešķirs līdzekļus. Galvenais bijis ar godu tikt galā ar šo projektu. Cerējušas gan uz lielāku atsaucību, ka vismaz centra iedzīvotāji atnāks uz projekta prezentāciju. Bet šeit jau tā esot, ka negribot iet no mājas laukā, jo tad mati jāmazgā un jāpucējas. Kad atgūtās neatkarības sākuma gados Rudē sarīkots valsts svētku koncerts, ļaudis nemaz to nav kupli apmeklējuši. Bet vēlāk uz ielas teikuši kultūras darbiniekiem – dzirdējām, ka bija skaisti, vai nevar atkārtot?

 

Jānis, ņemot līdzi savu kaimiņu Kalēju saimnieku, brauca uz “Burbām” sievu lūkot. Lai būtu drošāka runāšana, abi kaimiņi bija nedaudz iedzēruši. Tomēr nākošā līgava Anna ar šādiem iedzērušiem preciniekiem nemaz negribēja runāt, tā aizbēga. Uz nopietnu sarunu bija jābrauc nākošo reizi. Pirms kāzām Jānim un Annai ilga draudzība nebija. Jānim vajadzēja ātrāk vest saimnieci mājās, jo nebija vairs nekāds jauneklis, bija 41 gads. Tas notika 1925. gada 9. augustā. Pēc kāzām jaunā ģimene uzsāk saimniekot “Sprinčos”.

Graudus veda uz Liepājas spirta brūzi – kad gribi un cik gribi, cena noteikta. Lopu uzņēmēji apbraukāja mājas, salika cenu, noteiktā dienā lopus vajadzēja aizvest uz lopkautuvi. Piena teļus paņēma uzreiz un tūlīt samaksāja naudu. Sviestu, krējumu un pienu veda uz tirgu ar zirgu. Kartupeļus sarunāja, cik maisus vajag kundēm, un tad aizveda uz mājām. Cukurbietes ar liellaivām pa Bārtu veda uz Liepājas Cukurfabriku.

Kad pārplūda Bārta, esot varējuši pa sētu ar laivu braukt. Lielākie plūdi esot bijuši vecās upes laikos, kad krasti bija līdzeni un upe vijās līkumu līkumiem. 30. gados Bārta tikusi rakta no jauna un arī iztaisnota. Sākumā tilts arī neesot bijis, tikai plosts. Vēlāk, kad uzcēla koka tiltu pār Bārtu, tas bijis garākais koka tilts Latvijā.

Iedzīvotāju stāstu fragmenti

Foto galerija

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz