Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums ir tāds, kur organizācija pērk preces vai pakalpojumus un vienlaikus risina kādu sabiedrībā svarīgu izaicinājumu, piemēram, iepērk pakalpojumus no uzņēmuma, kas nodarbina ilgstošus bezdarbniekus vai cilvēkus ar invaliditāti, kuri izkrituši no darba tirgus.

“Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums nav vienkārši instruments preču vai pakalpojumu iegādei, bet gan stratēģisks un jēgpilns publiskā finansējuma izmantošanas veids, kas ļauj risināt izaicinājums sabiedrībā. Piemēram, nākamajās vasaras Olimpiskajās spēlēs, kas notiks Parīzē, pilsēta jau ir paziņojusi, ka visi iepirkumi būs sociāli atbildīgi,” stāsta Agnese Frīdenberga, sabiedriskās politikas centra “Providus” vadošā pētniece.

Protams, nevienā valstī nav desmitiem būvniecības uzņēmumu, kas var kvalificēties atlasei kā uzņēmums, kas, piemēram, nodarbina bijušos ieslodzītos, tāpēc uzņēmumi darbojas tandēmā ar sociālajiem partneriem, norāda asociācijā.

Zemākā cena nerisina sociālās problēmas

Ikviens indivīds ar savu maciņu pieņem lēmumu par labu vienam vai otram pakalpojuma sniedzējam. Tāpat var rīkoties arī valsts iestādes, publiskos iepirkumus izvēloties veikt sociāli atbildīgi.

Frīdenberga cer, ka Latvijā ar laiku sociāli atbildīgi iepirkumi notiks biežāk nekā tie, kuros pakalpojumu sniedzēji tiek izvēlēti pēc zemākās cenas principiem. “Sociāli atbildīgs iepirkums ir vēl viens veids, kā cīnīties ar sociālām problēmām. Ilgstošs bezdarbnieks ir nasta budžetam, jo saņem bezdarbnieka pabalstu. Mērķtiecīgi pērkot pakalpojumu no uzņēmumiem, kas iesaista darba tirgū šādas personas, tās ir nodarbinātas un kļūst par nodokļu maksātājiem. Ilgtermiņā šis ir labāks risinājums ikvienam,” spriež Frīdenberga.

No eko marķējuma līdz dzimumu līdztiesībai

Ir daudz veidu, kā īstenot sociāli atbildīgus iepirkumus, uzsver Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijā. “Sociālo klauzulu tvērums, ko izmantot sociāli atbildīgos iepirkumos, ir bezgalīgs. Tās var ietvert gan eko marķējumu, gan dzimumu līdztiesību,” stāsta Frīdernberga.

Ārvalstu pieredze rādot, ka pāreja uz sociāli atbildīgu publisko iepirkumu ir ilgtermiņa process, kas prasa vismaz trīs līdz piecus gadus. Tam vajadzīga sabiedrības izpratne un domāšanas maiņa, kā arī spēja saskatīt ieguvumus. “Līdzīgi kā zaļais un inovatīvais iepirkums, sociāli atbildīgs iepirkums nav obligāts. Sabiedrībai ir jāizaug līdz tam, lai šis kļūtu par dominējošo iepirkumu veidu,” viņa piebilst.

Lielākais izaicinājums saistībā ar sociāli atbildīgu iepirkumu ir tas, ka šobrīd tas ir maz zināms instruments. Taču Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija kopā ar Iepirkumu uzraudzības biroju un “Providus” ir izstrādājusi vadlīnijas un dažādus materiālus, kas skaidro šī iepirkuma būtību. Lai vairotos izpratne, nepieciešamas mācības un politiskais atbalsts šādu iepirkumu īstenošanā.

Rietumeiropā sociāli atbildīga iepirkuma normas tiek piemērotas jau vairāk nekā desmit gadus, bet plašāk par tām runā pēdējos gados, kopš ir spēkā Eiropas Savienības direktīva par sociāli atbildīgu iepirkumu.

Lai turpinātu sociāli atbildīga publiskā iepirkuma iedzīvināšanu mūsu valstī, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā novembrī aicina ikvienu interesentu pievienoties tiešsaistes pasākumiem, lai uzzinātu aktualitātes par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu veikšanu, kā arī praktiskus padomus un pasaules pieredzi to veikšanā.