Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē novirzīt vēl papildu 126,5 miljonus eiro. Līdz šim tam bija novirzīti 320 miljoni eiro.

Kariņš precizēja, ka minētais finansējums ir “aizņemta nauda”, kas piesaistīta no starptautiskajiem tirgiem.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piebilda, ka Latvija “milzu soļiem” tuvojas nospraustajam kritērijam, proti, ka valsts aizņēmums veido 50% no iekšzemes kopprodukta.

Reirs pauda bažas, ka gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija rudenī saasināsies, nav iespējams prognozēt valsts iespējas turpināt sniegt atbalstu Covid-19 krīzē cietušajiem.

Premjers gan norādīja, ka patlaban tiek atcelta virkne ierobežojumu, tāpēc ir pienācis laiks izvērtēt, cik daudz un kam turpināt sniegt valsts atbalstu.

Kariņš norādīja uz “anekdotiskiem gadījumiem”, kad uzņēmumi ar valsts atbalstu drīzāk palielina savus ieņēmumus.

“Viena lieta ir ieiet sistēmā, uzņēmumi sāk pierast pie šīs sistēmas un plāno savu darbību ap to. Tomēr ir jāsāk domāt, kā iziet no atbalsta – pakāpeniski vai pēkšņi. Valsts nespēs neierobežoti subsidēt mūsu uzņēmējdarbību,” uzsvēra Ministru prezidents.

Kariņš aicināja finanšu ministru darba grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam kopā ar uzņēmēju organizācijām diskutēt par ko, kā iziet no valsts atbalsta sistēmas.