Viņš norādīja, ka nākamā gada budžetā ļoti svarīgi būs veicināt gan ekonomikas izaugsmi, gan iedzīvotāju labklājību, gan arī atsevišķu nozaru attīstību.

Piektdien, 24.septembrī, premjers sasauks ārkārtas valdības sēdi, kurā diskutēs par nākamā gada valsts budžetu. Sēdē finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) ziņos sīkāk par konkrētiem skaitļiem, pauda Kariņš.

Vienlaikus viņš atklāja, ka nākamgad gaidāms algu pieaugums veselības, izglītības un iekšlietu nozarēs. Attiecīgi atalgojums pieaugs mediķiem, skolotājiem un policistiem.

Tāpat paredzēts zīmīgs zinātnes bāzes finansējuma pieaugums, savukārt veselības aprūpē varēs nozīmīgi paplašināt pakalpojumu pieejamību, tai skaitā onkoloģijā.

Vienlaikus koalīcija vienojusies par zīmīgu darbaspēka nodokļa sloga samazinājumu. Šis solis ir mērķēts uz iedzīvotājiem ar zemākām algām, proti, no 1.janvāra neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 350 eiro, savukārt no 1.jūlija – līdz 500 eiro.

Paredzētas arī nozīmīgas investīcijas lielo uzņēmumu jeb lielo investīciju atbalstam. Ļoti nozīmīgas investīcijas gaidāmas reģionālajā attīstībā, tostarp ceļos un pašvaldību infrastruktūrā, atklāja premjers.

Ministru prezidents pateicās visiem sadarbības partneriem par konstruktīvo diskusiju visas budžeta sarunu procedūras laikā. “Process bija sarežģīts un, manuprāt, ļoti auglīgs,” akcentēja Kariņš.

Savukārt zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) preses konferencē pēc Sadarbības sanāksmes akcentēja, ka līdz šim iekšlietu nozarē nebija novirzīti pietiekami daudz līdzekļu. “Skaidrs, ka tā ir nozare, kas ir ļoti nepieciešama gan sabiedrības drošībai, gan mūsu skatījumam uz nākotni. Sevišķi ņemot vērā procesus, kas diemžēl notiek uz Latvijas Austrumu robežas,” norādīja politiķis.

Vienlaikus viņš pauda gandarījumu par to, ka kolēģi piekrita kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) priekšlikumiem par darba samaksas palielinājumu kultūras nozarē, kā arī par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājumu drukātajām grāmatām un preses izdevumiem.