Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi Latvijas ekonomikas pieauguma prognozi 2022.gadam no jūnijā prognozētajiem 6,5% līdz 5,1%, bet 2023.gadā Latvijas IKP pieaugums lēsts 3,8% apmērā, salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem 3,6%.

Rutkaste stāstīja, ka pasaules tautsaimniecības atveseļošanos balsta Covid-19 vakcīnu pieejamība un augošais vakcinācijas līmenis. Arī eirozonas tautsaimniecība turpina pārliecinoši atgūties un tuvoties līmenim, kāds bija pirms pandēmijas.

Latvijas tautsaimniecības atveseļošanās ir notikusi agrāk, nekā iepriekš prognozēts, IKP sasniedzot līmeni, kāds bija pirms krīzes, jau šā gada otrajā ceturksnī, uzsvēra Rutkaste. Tomēr aktivitāte nozarēs, kuras pandēmija skāra smagāk un ierobežojumi tiešāk, piemēram, izmitināšanā un ēdināšanā, mākslā un izklaidē, kā arī transportā, vēl būtiski atpaliek no līmeņa, kāds bija pirms krīzes.

Pamatojoties uz straujo izaugsmi, Latvijas Banka koriģē IKP 2021.gada pieauguma prognozi, paaugstinot to līdz 5,3%.

Tomēr saslimstības pieauguma un par cerēto zemāka vakcinācijas līmeņa ietekmē 2021.gada nogalē un 2022.gada sākumā ekonomiskā izaugsme varētu īslaicīgi palēnināties. Tāpēc šogad un nākamgad izaugsmes temps gaidāms līdzīgs, un Latvijas Banka 2022.gada IKP prognozi samazina līdz 5,1%.

Viņš skaidroja, ka tautsaimniecības atveseļošanās pasaulē un pieprasījuma pieaugums, kā arī ar pandēmiju saistītie piedāvājuma puses ierobežojumi atspoguļojas patēriņa cenu inflācijas īslaicīgā kāpumā, kas nomainījis īsu deflācijas periodu.

Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm inflācijas virsotne tiks sasniegta laikā ap 2021./2022. gadumiju, kad patēriņa cenu gada pieaugums īslaicīgi varētu pārsniegt 5%.

Inflācijas kāpumu lielā mērā nosaka energoresursu cenu pieaugums pasaules biržās un tā tiešā ietekme uz degvielas, kā arī uz siltumenerģijas, gāzes un elektroenerģijas cenām, par kuru palielināšanu 2021.gada otrajā pusgadā tika paziņots vasarā. 

“Lai gan izejvielu cenas strauji aug, patēriņa cenu inflācija palielinās daudz lēnāk par izejvielu cenām. Izejvielas ir tikai viens no galaproduktu izmaksu posteņiem, un šeit transmisija uz inflāciju notiek pakāpeniski – ar vairāku mēnešu kavējumu – un ne vienmēr pilnā mērā,” skaidroja Rutkaste.

Viņš piebilda, ka darba tirgus atgūšanās notiek strauji – bezdarbs mazinās arī pēc dīkstāvē esošajiem sniegtā valdības atbalsta beigām, un algu pieaugums saglabājas noturīgs. Pakalpojumu cenu dinamika kopumā ir mērena, bet turpmāku palielināšanos noteiks gan atliktā pieprasījuma, gan izmaksu faktori.

“Rūpniecības preču cenu pieaugumu ietekmē globālais konteineru deficīts un līdz ar to pārvadājumu cenas. Kopš gada sākuma būtiski pieaugušas inflācijas gaidas. Ražotāju un patērētāju inflācijas gaidas, lai gan atpaliek no līmeņa pirms globālās finanšu krīzes, ir augstākās vairāku gadu laikā,” teica Rutkaste.

Ņemot vērā minēto, inflācijas prognoze ir palielināta līdz 2,8% 2021.gadam un 4% 2022.gadam. Ekonomiskā izaugsme un noturīgs atalgojuma pieaugums noteiks pamatinflācijas pakāpenisku palielināšanos prognožu periodā, taču, mazinoties globālo izejvielu cenu spiedienam, Latvijas Bankas vērtējums par inflāciju 2023.gadam atgriežas zem 3%.