EK rosina divus konkrētus īstermiņa pasākumus.

Pirmkārt, EK sniedz finansiālu atbalstu lauksaimniekiem, kuriem jāiegādājas mēslošanas līdzekļi, lai spētu izaudzēt šī gada jauno ražu.

Tuvākajās nedēļās EK mērķis ir piesaistīt kopumā 540 miljonus eiro.

Šīs nedēļas sākumā EK rosināja lauksaimniecības rezervi palielināt par 300 miljoniem eiro no Eiropas Savienības (ES) 2026. gada budžeta.

ES dalībvalstis arī varēs no valsts līdzekļiem atbalstu papildināt līdz 200%, un tādējādi kopējais pieejamais finansiālais atbalsts varētu sasniegt 1,5 miljardus eiro.

Otrkārt, EK rosina mērķtiecīgas korekcijas kopējā lauksaimniecības politikā (KLP).

Tādējādi dalībvalstis varēs sniegt lauksaimniekiem ātrāku un elastīgāku atbalstu mēslošanas līdzekļu iegādei.

Korekcijas pasākumi ietver jaunu likviditātes shēmu saskaņā ar lauku attīstības programmu krīzes atbalstam, iespēju dalībvalstīm veikt tiešos maksājumus lauksaimniekiem agrāk un iespēju dalībvalstīm pielāgot savu tiešo maksājumu budžetu 2027. gadam.

Jauno likviditātes shēmu var līdzfinansēt līdz 65% apmērā no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un tajā var iekļaut neizmantotos līdzekļus, kas citādi varētu tikt zaudēti.

ES dalībvalstis var pievienot valsts finansējumu līdz 200% apmērā.

Lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki atbalstu saņem ātri un administratīvais slogs ir samazināts līdz minimumam, atbalstu var izmaksāt kā fiksētu summu par hektāru, izmantojot KLP stratēģiskos plānus.

Attiecībā uz lauksaimniekiem paredzēto tiešo maksājumu avansu ES dalībvalstīm būs iespēja līdz 16. oktobrim paredzēt augstāku avansa maksājumu likmi, tādā veidā palīdzot lauksaimniekiem uzlabot naudas plūsmu.

EK priekšlikums paredz, ka dalībvalstis varēs elastīgāk mazināt augsto mēslošanas līdzekļu cenu ietekmi, proti, koriģēt tiešo maksājumu piešķīrumus 2027. gadam.

Jau ziņots, ka pēdējo mēnešu laikā ģeopolitiskās spriedzes un piegādes traucējumu dēļ ir palielinājušās mēslošanas līdzekļu cenas visā Eiropā.