Piektdiena, 3. jūlijs Verita, Everita, Benita, Sulamīte
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Latvijas IKP pirmajā ceturksnī samazinājies par 1,5%

Latvijas IKP pirmajā ceturksnī samazinājies par 1,5%
Foto: Egons Zīverts
29.05.2020 13:28

LETA

Atslēgvārdi

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, samazinājies par 1,5%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP samazinājies par 2,9%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā 2020.gada pirmajā ceturksnī produkcijas pieaugums bija 1,7% apmērā.

Labvēlīgie laika apstākļi veicināja ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozaru attīstību, kur bija vērojama izaugsme par 8,8%. Tostarp pieaugums bija abās apakšnozarēs: karjeru izstrādē – par 48,1%, kā arī kūdras ieguvē un pārstrādē – par 2,8%.

2020.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo ceturksni apstrādes rūpniecībā bija kritums par 1,2%. Samazinājums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm, tostarp lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – kokrūpniecībā bija samazinājums par 1,9%.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka lielāki kritumi bija nozarēs ar mazāku īpatsvaru kopējā pievienotajā vērtībā: iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 19,3%, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 11,3%, kā arī apģērbu ražošanā – par 11%.

Savukārt pieaugums bija pārtikas ražošanā – par 2,6%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,1%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 2,9%, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 3,7%.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošana šogad pirmajā ceturksnī samazinājās par 2,2%. Elektroenerģijas ražošanā un padevē pieaugums bija par 1,7%, bet tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā – par 0,7%. Saistībā ar sezonai neraksturīgi siltajiem laika apstākļiem dabasgāze padeve būtiski samazinājās.

Būvniecības produkcija palielinājās par 14,9%. Ēku būvniecībā bija pieaugums par 16,4%, bet inženierbūvniecībā – par 16%, tostarp ceļu un dzelzceļu būvniecībā bija kāpums par 25,5%, savukārt pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 6,5%.

Specializētie būvdarbi šogad pirmajā ceturksnī veikti par 9,7% vairāk, ko ietekmēja pieaugums būvdarbu pabeigšanas darbiem (par 14%) un citos specializētajos darbos (par 43,3%), kā arī samazinājums par 1,3% elektroinstalāciju ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās.

Mazumtirdzniecībā bija pieaugums par 2,6%, tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecība  palielinājusies par 5,7%, bet nepārtikas preču tirdzniecība pieaugusi par 0,8%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā un remontā bija samazinājums par 6,3%, bet vairumtirdzniecībā – par 2,7%.

Transporta un uzglabāšanas nozarē samazinājums bija par 9,6%, ko ietekmēja pakalpojumu sniegšanas kritums uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās par 13,4%, pasažieru pārvadājumos – par 7,9%, pasta un kurjeru darbībās – par 9,5%, kā arī kravu pārvadājumos par – 5,5%.

Izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs sniegtie pakalpojumi samazinājās par 6,8%, tostarp izmitināšanā – par 13,4%, bet ēdināšanā – par 4,3%.

Informācijas un komunikāciju nozaru pakalpojumos bija samazinājums par 6,3%, tostarp datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 1,4%, informācijas pakalpojumu sniegšanā – par 4,8%, bet telekomunikāciju pakalpojumos – par 15,8%.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē bija kritums par 4,6%, kuru noteica samazinājums 9,4% apmērā finanšu pakalpojumu nozarē un samazinājums 0,7% apmērā apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē.  Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas papildinošajās darbībās bija pieaugums par 35,6%.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka finanšu pakalpojumu nozarē kritumu ietekmēja kredītiestāžu komisijas naudas ieņēmumu un finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņas samazinājums. Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozares samazinājumu izraisīja privāto pensiju plānu izmaksātā papildpensijas kapitāla pieaugums.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu palielināšanos par 1,6% sekmēja pieaugums centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās – par 14,1%, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā – par 2,8%, kā arī zinātniski pētniecisko darbību jomā – par 2,5%. Savukārt negatīvi nozares attīstību ietekmēja arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu sniegšana, kur bija vērojams samazinājums par 9,1%.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē šogad pirmajā ceturksnī bija pieaugums par 7,3%, ko veicināja 18,2% pieaugums iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā un 15,8% pieaugums darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanas ar personālu nozarē. Apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumu sniegšanā bija kritums par 8,7%. Savukārt Covid-19 pandēmijas ietekmē ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozares sniegtie pakalpojumi samazinājās par 15,7%.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apmērs 2020.gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 10%. To ietekmēja zemāki pievienotās vērtības nodokļu ieņēmumi, kā arī saistībā ar naftas produktu, dabasgāzes un alkoholisko dzērienu patēriņa samazināšanos kritušies akcīzes nodokļa ieņēmumi.

Negatīvi produktu nodokļus ietekmēja nodokļu likmju pieaugums vairākām pozīcijām.

Salīdzinot ar IKP ātro novērtējumu, nozaru pievienotā vērtība palielinājās par 0,8 procentpunktiem, tomēr jaunākā informācija par iekasētajiem nodokļiem šo pieaugumu ietekmēja negatīvi un samazināja kopējo IKP par 0,1 procentpunktu, atzīmēja statistikas pārvaldē.

2020.gada pirmajā ceturksnī mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi bija par 4,5% mazāki nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Covid-19 krīzes iespaidā samazinājušies mājsaimniecību izdevumi divās no galvenajām izdevumu grupām: transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 9,1% un atpūtas un kultūras pasākumiem – par 15,3%.

Mājsaimniecību izdevumi par mājokli, kurus veido tēriņi par mājokļa īri, uzturēšanu un remontu, ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo, noturējušies iepriekšējā gada līmenī, bet mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktu iegādei palielinājušies par 1,5%. Šīs izdevumu grupas veido 64% no visiem kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.

Valdības galapatēriņa izdevumi šogad pirmajā ceturksnī palielinājušies par 3,2%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 5,7%. Pozitīvo ieguldījumu apmēru galvenokārt noteica ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs, kas palielinājās par 11,4% un veidoja 58% no visiem ieguldījumiem. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tostarp transporta līdzekļos samazinājušies par 1,6%, bet ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) palielinājušies par 1,2%.

Preču un pakalpojumu eksports šogad pirmajā ceturksnī palielinājies par 3%, tostarp preču eksports (73% no kopējā eksporta) – par 7,3%, kamēr pakalpojumu eksports samazinājies par 7,4%, ko galvenokārt noteica kritums transporta pakalpojumu eksportā.

Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 3,5%. Preču imports, kas veido 84% no kopējā importa, palielinājies par 5,6%, bet pakalpojumu imports sarucis par 6,5%. Pakalpojumu importa kritumu noteica importa samazinājumi vairākos pakalpojumu veidos, tostarp transporta un tūrisma pakalpojumu importā (52% no kopējā pakalpojumu importa).

2020.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada pirmo ceturksni, faktiskajās cenās kopējais darbinieku atalgojums palielinājies par 6,4%, tostarp kopējā darba alga – par 7,9%, bet darba devēju sociālās iemaksas saglabājušās 2019.gada pirmā ceturkšņa līmenī.

Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājies informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 13% un būvniecībā – par 10,4%.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums samazinājies par 7%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo samazinājies par 8,4%.

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz