Intervijā raidījumu vadītājs Vladimirs Solovjovs ministram uzdevis jautājumu: “Mēs ejam uz [attiecību] saraušanu ar Eiropas Savienību?”

“Vadāmies pēc tā, ka esam gatavi,” sacīja Lavrovs. “Gadījumā, ja vēlreiz ieraudzīsim, ka kaut kādās jomās tiek uzliktas sankcijas, kas rada riskus mūsu ekonomikai, tostarp pašās jutīgākajās jomās. Mēs negribam izolēties no pasaules dzīves, taču jābūt gataviem uz to. Gribi mieru – gatavojies karam.”

Tikmēr Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs precizējis, ka Lavrova teiktā jēga ir sagrozīta, Krievija nebūs attiecību saraušanas iniciators, tā vēlas attīstīt attiecības.

“Masu informācijas līdzekļi šo par sensāciju kļuvušo virsrakstu pasniedz bez konteksta, un tā ir liela mediju kļūda, tā ir kļūda, kura maina jēgu. Jēga ir tieši tajā, ka mēs to negribam, mēs gribam attīstīt attiecības ar Eiropas Savienību, bet, ja Eiropas Savienība ies pa šo ceļu, tad – jā mēs būsim gatavi,” pavēstīja Peskovs.

Atbildot uz jautājumu, vai perspektīvā ir iespējama attiecību saraušana ar ES, Peskovs pavēstīja: “Protams, ja mēs saskarsimies ar ļoti destruktīvu līniju, kas nodara kaitējumu mūsu infrastruktūrai, mūsu interesēm, tad, protams, Krievijai ir savlaicīgi jābūt gatavai tādiem nedraudzīgiem soļiem.”

Plānots, ka ES dalībvalstu ārlietu ministri nākamos soļus pret Krieviju saistībā ar opozicionāra Alekseja Navaļnija aizturēšanu un protestētāju apspiešanu apspriedīs sanāksmē 22.februārī.

Navaļnija līdzgaitnieki ir aicinājuši ES piemērot sankcijas Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākā loka cilvēkiem, arī biznesa magnātiem, šādi cenšoties pastiprināt spiedienu pret Krieviju.

Navaļnijs 17.janvārī tika aizturēts Maskavas Šeremetjevas lidostā pēc atgriešanās no Vācijas, kur vairāk nekā četrus mēnešus atlaba pēc saindēšanas ar kaujas vielu “Novičok”.

Krievijas Federālais sodu izpildes dienests Navaļnija aizturēšanu skaidroja ar to, ka Navaļnijs esot pārkāpis viņam 2014.gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumus, un tiesa šomēnes to nomainīja pret reālu trīsarpus gadu cietumsodu.

Navaļnija aizturēšana izraisīja Krievijā plašus protestus, kuru laikā tika aizturēti vismaz 10 000 cilvēku.