Tāpat Valsts prezidents norādīja, ka situācija valdībā ar lēmumu pieņemšanu un Covid-19 krīzes menedžmentu ir neapmierinoša. Viņa ieskatā, nav pieļaujams, ka ministri uzstājas kā savas nozares lobiji.

Levits uzsvēra, ka Ministru kabinets ir atbildīgā institūcija, kurā ir jālemj par valsti kopumā, nevis par atsevišķām nozarēm.

“Katra nozare savus jautājumus virza uz priekšu, piemēram, šajā gadījumā attiecībā uz ierobežojumu atcelšanu, neraugoties uz to, kādas būs sekas valstij,” patlaban notiekošo komentēja valsts pirmā persona.

Levits norādīja, ka, lemjot par ierobežojumu mīkstināšanu, jāņem vērā epidemioloģiskā situācija un ekspertu paustais, kuri skaidri brīdinājuši, ka ierobežojumu mazināšana radīs lielu veselības sistēmas krīzi.

“Ja tomēr tiek pieņemti šādi lēmumi, balstoties uz atsevišķu ministru priekšlikumiem, tad pēc tam, ja saslimstības līmenis būs augsts vai ievērojami palielinājies, tad šiem ministriem būtu jāuzņemas personiskā atbildība,” uzsvēra Levits.

Savukārt Ministru prezidents pavēstīja, ka valdībā ir diskusija par to, vai un kādā tempā īstenot priekšlikumus par drošāku sadzīvi, tirdzniecību, pakalpojumiem un izglītību.

Viņš atgādināja, ka skolas gaitas var turpināt audzēkņi no 1. līdz 4.klasei tajās pašvaldībās, kur saslimstības rādītāji 14 dienu laikā uz 100 000 iedzīvotāju ir zem 200.

Tāpat Kariņš atzīmēja, ka valdība kopā ar nozari ir izstrādājusi veidu, kā varētu padarīt pieejamus frizieru un pāris citu speciālistu pakalpojumus. Viņš norādīja, ka reizē salonā varētu atrasties viens klients, lai maksimāli samazinātu risku, nosakot striktus kvadratūras ierobežojumus.

Premjers vērsa uzmanību uz to, ka vakar valdības sēdē tika uzklausīts ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) piedāvājums samērā plaši “pavērt vaļā” tirdzniecības nozari.

Tāpat tika uzklausīti eksperti, epidemiologi un slimnīcu pārstāvji, kuri uzsvēruši, ka saslimstība joprojām ir augsta un ka valstī izplatās Lielbritānijas Covid-19 paveids.

“Prognozējams, ka četru līdz sešu nedēļu laikā šis paveids būs dominējošais.

Tāpēc atvērts ir jautājums, vai šādos apstākļos nevajadzētu mazliet lēnāk un uzmanīgāk virzīties uz veikalu “pavēršanu”.

Vakardienas valdības sēdē vairākums ministru, manuprāt, negribēja īsti ieklausīties epidemiologu brīdinājumos un analīzē, bet gala lēmums tiks pieņemts rītdien pēc diskusijām, kādā veidā un tempā varētu iet vai neiet šajā virzienā,” pauda Kariņš.

LETA jau rakstīja, ka Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 25.februārī.

Plānots, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka datums, no kura mazie veikali varēs atsākt darbu, tiks noteikts pēc diskusijām valdības sēdē ceturtdien.

Lai arī Veselības ministrija iebilst pret ierobežojumu mīkstināšanu tirdzniecības nozarē, tomēr virkne ministru EM priekšlikumam pauda atbalstu. Ņemot to vērā veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka valdībā atbalstītais risinājums ir mazāk riskantākais no pārējiem EM piedāvātajiem variantiem tirdzniecības nozares atvēršanai.

EM valdībai otrdien piedāvāja lemt par kādu no pieciem variantiem tirdzniecības pilnīgai atjaunošanai ārkārtējās situācijas laikā, tostarp atcelt preču tirdzniecības ierobežojumus pavisam vai turpināt ierobežojumus tikai brīvdienās.