Šī mērķa realizēšanai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno tērēt 2,04 miljonus eiro. Finansējumu ministrija gūs, veicot apropriācijas pārdali starp budžeta programmām.

Attiecīgi IZM no kopējā finansējuma tiks piešķirti 1 443 508 eiro, Veselības ministrijai – 254 411 eiro, Zemkopības ministrijai – 202 387 eiro, Kultūras ministrijai – 138 040 eiro un Labklājības ministrijai – 1654 eiro.

IZM izstrādāja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, jo, ministrijas ieskatā, joprojām pastāv risks, ka Covid-19 infekcijas radītās sociālekonomiskās krīzes dēļ liels studējošo skaits varētu pārtraukt studijas, jo ir mazinājušies ienākumi gan ģimenēm, gan pašiem studējošiem, kā arī turpinās nelabvēlīgāka darba tirgus situācija.

Kā skaidroja ministrijā, esošais stipendijas apmērs 99,60 eiro var būt nepietiekams, lai noturētu izcilākos studējošos augstskolās, kā arī stipendijas apmērs nav pārskatīts vairāk kā 10 gadus. Līdz šim faktiskais risinājums bija studējošo nodarbinātība paralēli studijām, taču Covid-19 infekcijas radītās sociālekonomiskās krīzes dēļ šīs iespējas ir mazinājušās.

Tomēr attiecībā uz pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības jeb koledžas, bakalaura un maģistra līmeņa studijām stipendiju apmēra jautājums ir aktuāls.

Ar projektu paredzēts palielināt šobrīd noteikto minimālās mēneša stipendiju apmēru no 99,60 eiro uz 200 eiro 2021./2022.akadēmiskā gada laika posmam no 1.septembra līdz 31.decembrim. 

Projekts paredz, ka ministrija sadala papildus finansējumu 2,04 miljonus eiro apmērā starp augstskolām un koledžām, kas ir IZM, VM, ZM, LM, KM padotībā un privātajām augstākās izglītības iestādēm, proporcionāli valsts finansēto studiju vietu skaitam 2021.gadā. Projektā paredzētais stipendiju apmēra palielinājums notiks saskaņā ar esošiem nosacījumiem.

Finansējums tiek sadalīts proporcionāli valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitam, nevis kopējo studējošo skaitam, jo tikai budžeta vietās studējošie par pretendēt uz stipendijām, saskaņā ar Augstskolu likumu.

Regulējums neattieksies uz Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas padotībā esošajām augstākās izglītības iestādēm, jo Iekšlietu ministrijas padotības esošajā Valsts robežsardzes koledžā stipendijas nemaksā, jo kadeti ir dienestā esošas amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, viņu atlīdzību regulē Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums un arī Aizsardzības ministrijas padotībā esošajā Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā visi studējošie ir jau aizsardzības jomā nodarbinātie, kam netiek piemēroti šie stipendiju noteikumi.

Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Kristafers Zeiļuks otrdien valdības sēdē pauda pateicību ministrijai par operatīvo rīcību palielināt studentu stipendiju apmēru līdz 200 eiro no 1.septembra līdz gada beigām. Taču viņš norādīja, ka stipendija šādā apmērā būtu jāsaglabā līdz 2022.kalendārā gada beigām, jo studentu mācību gada sākumi atšķiras, proti, ir studenti, kuri mācību gadu sāks vien janvārī. Līdz ar to šie studenti palielināto stipendiju varētu nesaņemt.

Zeiļuks atzina, ka šis ir vēsturisks brīdis, jo ilgstoši studenti ir dzīvojuši ar stipendiju 99,6 eiro apmērā, kas nedrīkstēja tā būt. Vienlaikus LSA pārstāvis uzsvēra, Latvija vēl ir ceļa posma sākumā, lai pietuvotos Ziemeļeiropas līmenim, kur studenti stipendijās saņem 3000 eiro gadā.