Aizliegums aptver iespiestas grāmatas, laikrakstus un citus poligrāfijas izstrādājumus, apģērbu, citus gatavos tekstilizstrādājumus, apavus, galvassegas, kā arī rotaļlietas, spēles un sporta piederumus.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju aizliegums attiecas uz iespiestām grāmatām, laikrakstiem, attēliem un citiem poligrāfijas rūpniecības izstrādājumiem, rokrakstiem, mašīnrakstiem un plāniem.

Tāpat aizliegums attiecas uz adītiem vai tamborētiem apģērbiem un apģērba piederumiem, kā arī apģērba gabaliem un apģērba piederumiem, kas nav adīti vai tamborēti, gataviem tekstilizstrādājumiem, komplektiem, valkātu apģērbu un lietotiem tekstilizstrādājumiem, lupatām, apaviem, getrām un tamlīdzīgiem izstrādājumiem vai to daļām, galvassegām un to daļām, kā arī rotaļlietām, spēlēm un sporta piederumiem, to daļām un piederumiem.

Aizliegums noteikts līdz 2027. gada 30. jūnijam, informē VID.

Aizlieguma mērķis ir aizsargāt Latvijas drošības intereses, mazināt Krievijas un Baltkrievijas iespējas gūt ieņēmumus no preču eksporta, kā arī ierobežot Krievijas propagandas materiālu nonākšanu Latvijā.

Pēc ĀM skaidrotā, šīs preces nav unikālas, tām ir pieejamas pietiekamas alternatīvas citos tirgos.

Latvijai ir nozīmīgi paust skaidru nostāju, visās jomās virzoties uz ekonomisko saišu pārtraukšanu ar agresoru, uzsver ministrijā.

Noteikumos ietverto regulējumu pārskata reizi gadā, izvērtējot tā efektivitāti.

Pirmais izvērtējums valdībai jāveic līdz 2027. gada 1. martam, lai lemtu par regulējuma turpmāku piemērošanu.

Aizliegums skars salīdzinoši nelielu importa daļu.

Grāmatas, laikraksti, videospēles, sporta preces, rotaļlietas, apģērbs un apavi 2025. gadā veidoja aptuveni 12,5 miljonus eiro jeb 6,5% no importa no Krievijas un Baltkrievijas, kas ir aptuveni 0,05% no kopējā Latvijas importa.

ĀM skaidroja, ka aizliegums attieksies arī uz Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes precēm, kas tiek ievestas no tā dēvētajām trešajām valstīm.

Vienlaikus Saeimas veikto grozījumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā anotācijā norādīts, ka nacionāls importa aizliegums nevar pilnībā apturēt šo preču nonākšanu Latvijas tirgū.

Ja Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes preces jau ir laistas brīvā apgrozībā citā ES dalībvalstī, tās var turpināt nonākt Latvijā saskaņā ar ES vienotā tirgus principiem.

Tādēļ valdība uzsver, ka iecerētajam regulējumam ir arī signālpolitikas nozīme, mudinot samazināt agresorvalstu preču patēriņu.