Pēc amatpersonu teiktā, noplūdušās naftas daudzums neesot liels.

“Noplūdis neliels daudzums naftas. To mums pavēstīja Būtiņģes termināļa dežurants. (..) Pašlaik jūras glābšanas koordinācijas centrs koordinē palīdzības sniegšanu,” ziņu aģentūrai BNS sacīja Lietuvas jūras spēku jūras glābšanas koordinācijas centra komandieris Eugenijus Vaļikovs.

Lietuvas vides ministra Simona Ģentvila preses sekretārs Marijus Gaiļus, atsaucoties uz kompānijas “Orlen Lietuva” sniegto informāciju, vēlāk pavēstīja, ka noplūdušās naftas daudzums ir viena līdz divas tonnas.

Savukārt Lietuvas Vides aizsardzības departamenta komunikācijas nodaļas vadītājs Arūns Maļinovskis pavēstīja, ka izplūdusī nafta jūrā sedz apmēram vienu kvadrātkilometru. Viņš piebilda, ka vējš un straumes naftas plankumu nes Latvijas virzienā.

“Vides aizsardzības inspektori ir sākuši izmeklēšanu un aprēķina videi nodarītos zaudējumus,” piebilda Maļinovskis.

Pēc Vaļikova teiktā, izplūdušo naftu savākt devies Lietuvas jūras spēku meklēšanas un glābšanas kuģis “Šakiai”. Lai novērtētu naftas plankuma izmēru, nosūtīts Lietuvas gaisa spēku helikopters.

Lietuvas vides ministrs Simons Ģentvils sociālajā tīklā “Facebook” ierakstījis, ka Būtiņģes terminālī atvienojusies šļūtene, tāpēc notikusi naftas noplūde. Ģentvilam neesot informācijas par noplūdušās naftas daudzumu.

Latvijas Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas pārstāve Sandra Brāle aģentūrai LETA teica, ka Latvijas Jūras spēku patruļkuģis ir devies uz notikuma vietu, lai novērtētu situāciju, vai nepieciešams Jūras spēku atbalsts.

Brāle atgādināja, ka Latvijas Jūras spēki regulāri piedalās mācībās, kuru mērķis ir uzturēt un pilnveidot gatavību reaģēt uz vides piesārņojuma incidentiem jūrā un ostu akvatorijās.

Tikmēr Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Agrita Vītola aģentūrai LETA teica, ka šajā gadījumā primāri kompetentās institūcijas ir Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs un Valsts vides dienests. Ja tiks saņemta informācija no minēta centra un būs nepieciešama reaģēšana uz notikumu piekrastē un glābšanas darbu koordinēšana, tad darbos iesaistīsies arī VUGD vai citi dienesti.

Būtiņģes terminālis pieder Polijas kompānijas “PKN Orlen” meitasuzņēmumam “Orlen Lietuva”, kas to izmanto vienīgi jēlnaftas importam sev piederošās Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas vajadzībām.

Kurzemes reģionālā vides pārvalde (KRVP) ir informēta par jūrā noplūdušo naftu, taču pagaidām nav zināms, kāds produkts nonācis ūdenī – dīzeļdegviela vai jēlnafta, pauž KRVP Jūras piesārņojuma sektora vadītāja Daina Naumova. ”Situācijai seko līdzi arī Krasta apsardzes dienests. Ik pa laikam viens otram nosūtām aktuālāko informāciju,” viņa skaidro. 

D. Naumova gan norāda, ka jūrā šobrīd ir liela viļņošanās, kas liedz piesārņojumu savākt. Vienlaikus secināts, ka, ņemot vērā pašreizējos laikapstākļus, piesārņojums krastā nenonāks.

Ja lietuviešiem piesārņojumu neizdosies apturēt, tad tas drīz nokļūs Latvijas ūdeņos, pauž Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC) priekšnieks Pēteris Subbota.

Ņemot vērā laikapstākļus, MRCC aplēsis piesārņojuma virzības perspektīvu ik pa 24 stundām – līdz pat piecām diennaktīm. ”Šobrīd prognoze ir tāda, ka piesārņojums virzīsies paralēli krastam, proti, tas nenonāks krastā. Taču tā ir tikai prognoze, kas rīt var mainīties. Galvenais faktors, kas ietekmē naftas pleķa virzību, ir laikapstākļi. Diemžēl Būtiņģe ir tuvu mūsu robežai un ar šādiem riskiem jārēķinās,” saka MRCC priekšnieks Pēteris Subbota.

Ja naftas pleķa brīvu virzību neizdosies apturēt, tad piesārņojums Liepāju varētu sasniegt pēc trīs dienām. ”Taču mēs nezinām, cik koncentrēs tas var būt tajā brīdī. Sliktākais scenārijs būtu, ja pūstu dienvidrietumu vējš, kāds mums parasti ir. Tad piesārņojums mūsu piekrastē būtu diezgan ātri,” piebilst P. Subbota.

Tuvākajās dienās Baltijas jūrā, Liepājas tuvumā, sagaidāmi viļņi divu metru augstumā, tāpēc pašlaik nav iespējama no Būtiņģes termināla noplūdušās jēlnaftas piesārņojuma savākšana vai norobežošana ar bonām, aģentūrai LETA sacīja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece.

Saskaņā ar VVD rīcībā esošo informāciju, pirmdien Lietuvā no uzņēmuma “Orlen Lietuva” piederošā Būtiņģes termināla Baltijas jūrā noplūdusi viena līdz divas tonnas jēlnaftas. Tas noticis, atvienojoties termināļa cauruļvadam, pa kuru tikusi sūknēta nafta. Noplūdušās naftas plankums jūrā ir aptuveni 3,7 kilometrus garš un 100 metrus plats, un tas vēja un straumju ietekmē no Lietuvas ir nokļuvis Latvijas ūdeņos un virzās paralēli piekrastei septiņu kilometru attālumā no krasta.

Kā stāstīja Kļaveniece, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta veiktā naftas plankuma dreifa modelēšanas prognoze liecina, ka, ņemot vērā laika apstākļus, vēja un straumju virzienu, tuvākajās piecās diennaktīs naftas piesārņojums virzīsies gar Latvijas piekrasti apmēram līdz Ziemupei un tiks ienests tālāk jūrā. Pašlaik esot grūti noteikt, vai un kāds daudzums no noplūdušās naftas nokļūs Latvijas piekrastē.

VVD sadarbībā ar Krasta apsardzes dienestu strādā, lai noteiktu Latvijas teritorijā nonākušā naftas piesārņojuma apjomu. Pēc faktu noskaidrošanas VVD gatavos prasību piesārņotājam par videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) “Twitter” pavēstīja, ka VVD sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienestu strādā, lai noteiktu no Būtiņģes termināļa Baltijas jūrā Latvijas teritorijā nonākušā naftas piesārņojuma apjomu.

Arī ministrs norādīja, ka pēc faktu noskaidrošanas tiks gatavota prasība piesārņotājam par videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu.

Tikmēr Latvijas Zaļā partija (LZP) izplatīja paziņojumu, kurā pārmeta Plešam vilcināšanos reaģēt uz Būtiņģes termināla naftas noplūdi. Kā aģentūru LETA informēja LZP pārstāve Līga Bulmeistere, partijas ieskatā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un tās pakļautībā esošajām institūcijām bija ātrāk jāreaģē un jāinformē sabiedrība par šādu pārrobežu vides piesārņojuma gadījumu.

Pēc LZP vārdiem, Būtiņģes naftas termināla atrašanās Baltijas jūrā ir “bumba ar laika degli”, tādēļ naftas noplūde no tā esot likumsakarīga. Baltijas jūras bioloģiskā daudzveidība samazinās ik gadu, un tam iemesls ir jūras būtiskais piesārņojums, tādēļ šādas nekontrolētas naftas noplūdes no Būtiņģes termināla var kļūt liktenīgas novārdzinātajai Baltijas jūras ekosistēmai, brīdina Zaļās partijas pārstāvji.

“Viens no vides aizsardzības pamatprincipiem ir “piesārņotājs maksā”, tādēļ ceram uz VARAM politiskās vadības iesaisti, lai tā sekotu līdzi ne tikai naftas produktu savākšanai jūrā, bet arī kompensējošo pasākumu iedarbināšanai nepieciešamības gadījumā,” uzsvērts LZP paziņojumā, “nedrīkst pieļaut, ka par pārrobežu piesārņojuma seku likvidēšanu, kur ekoloģisko avāriju izraisījusi citas valsts puse, maksātu Latvijas nodokļu maksātāji.”

Kļaveniece atgādināja, ka šis ir trešais gadījums, kopš Būtiņģes naftas termināla darbības sākuma 1999.gada rudenī, kad noplūdusī nafta ir nonākusi Latvijas teritorijā.

Būtiņģes naftas termināla peldošā platforma atrodas 1,3 kilometrus no Lietuvas-Latvijas robežas un 7,3 kilometrus no krasta.