Parlamentā diskusijas radās par deputāšu Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas priekšlikumu likumā noteikt, ka ģimenes iegādāto datortehniku attālinātajām mācībām var iekļaut gada ienākumu deklarācijā kā attaisnotos izdevumus, kas ir izdevumi par nodokļa maksātāja un viņa ģimenes locekļu izglītības iegūšanu, tai skaitā interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem.

Vairāki opozīcijas deputāti aicināja šo priekšlikumu atbalstīt, uzsverot, ka tas būtu liels atbalsts ģimenēm, jo

primāri ģimenēm piešķirtais pabalsts nav domāts tieši viedierīču iegādei, taču tās ir nepieciešamas attālināto mācību īstenošanai.

Stepaņenko skaidroja, ka komisijā, izskatot šo priekšlikumu, Finanšu ministrija (FM) atzīmējusi, ka attaisnotie izdevumi var būt pakalpojums, ne prece.

Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) pauda viedokli, ka, ja kāds vecāks izlemj šo pabalstu izmantot viedierīču iegādei, tad šo pirkumu varētu iekļaut pie nodokļu atvieglojumiem. Parlamentārietis teica, ka gribētu dzirdēt FM argumentāciju par to, kāpēc šis priekšlikums noraidīts.

Balsojumā par šo priekšlikumu 37 deputāti balsoja “par”, 47 deputāti balsoja “pret”, kamēr pieci parlamentārieši atturējās, līdz ar to priekšlikums tika noraidīts.

Šodien pieņemtie grozījumi paredz garāku termiņu gada ienākumu deklarācijas iesniegšanai un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksai. Saimnieciskās darbības veicēji gada ienākumu deklarāciju par 2020.gadu varēs iesniegt līdz šī gada 1.jūlijam un aprēķinātā nodokļa summa vienotajā nodokļu kontā būs jāiemaksā līdz 23.jūlijam.

Līdz šim deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam bija jāiesniedz līdz 1.jūnijam, bet aprēķinātais nodoklis jāsamaksā līdz 23.jūnijam.

Saimnieciskās darbības veicējiem, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības par 2020.gadu un 2021.gadu, nepiemēros līdzšinējo izdevumu ierobežojumu 80% apmērā no ieņēmumiem.

Šāds nosacījums esot būtisks, jo patlaban krīzes ietekmē strauji pieaug uzņēmēju skaits, kas strādā ar zaudējumiem, tika uzsvērts grozījumu anotācijā.

Likuma izmaiņas nosaka, ka līdz 2021.gada beigām varēs neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālo iemaksu samaksu no minimālās algas, ja kapitālsabiedrībā, kuras apgrozījums pārsniedz 2500 eiro mēnesī, nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās algas apmērā.

Lai veicinātu sabiedriskās ēdināšanas sektora atgūšanos no Covid-19 radītās krīzes, grozījumi nosaka pienākumu pašvaldību iestādēm prioritārā kārtībā un īsākā termiņā saskaņot ielu tirdzniecību āra terasēs, degustācijas stendos, mobilajās ēdināšanas vienībās un citās ēdināšanas vietās ārtelpās, par to nepiemērojot papildu maksu.

Savukārt komercpārvadājumu pakalpojumu sniedzēju atbalstam grozījumi paredz iespēju starptautiskās lidostas “Rīga” teritorijā, kur ir noteikta ierobežota piekļuve, taksometra pakalpojumus sniegt ar transportlīdzekļiem, kuru vecums kopš pirmās reģistrācijas nepārsniedz septiņus gadus, un atlikt prasību par priekšapmaksas dokumentu (vaučeru) nepieciešamību.

Patlaban lidostā pasažierus drīkst apkalpot ar ne vairāk kā piecus gadus vecām taksometru automašīnām, kā arī jānodrošina iespēja par braucienu norēķināties priekšapmaksā.

Grozījumi paredz arī citus atbalsta pasākumus, tostarp pagarināt gada pārskatu iesniegšanas termiņu par 2020.gadu uzņēmumiem, sabiedriskajām organizācijām, reliģiskajām organizācijām, sociālajiem uzņēmumiem.

Izmaiņas likumā uzņēmēju atbalstam rosinātas, lai uzlabotu ekonomisko situāciju un stiprinātu tautsaimniecības stabilitāti Covid-19 pandēmijas izraisītajos apstākļos, teikts likumprojekta anotācijā.

Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Jau ziņots, ka pirms nedēļas Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz vairākus atvieglojumus uzņēmējiem Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai, kā arī lēma likumprojektu atzīt par steidzamu.