“Drošo reģionu pieeja darbojas tikai tik tālu, cik cilvēki nepārvietojas pāri pašvaldību robežām, lai saņemtu pakalpojumus,” pauda Pavļuts. Pretējā gadījumā varētu rasties situācijas, kad personas no augstākas saslimstības pašvaldībām dodas uz zemākas saslimstības pašvaldībām, lai saņemtu tur pieejamos pakalpojumus.

Tāpat ministrs pauda viedokli, ka esošās testēšanas kārtības uzlabošana ir priekšnosacījums veiksmīgas reģionu pieejas ieviešanai.

Līdzīgu nostāju sēdē pauda arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, kurš sacīja, ka reģionu pieeja konkrētu pakalpojumu atjaunošanai varētu būt epidemioloģiski attaisnota, jo veiktais testu skaits pašvaldībās ir gana augsts, lai uz to varētu paļauties.

Pēc viņa sacītā, pašvaldībās veikto testu apjoms ir pietiekams, lai korekti izvērtētu epidemioloģisko situāciju. SPKC dati, kas iegūti sadarbojoties ar Nacionālo veselības dienestu liecina, ka, piemēram, Jaunpils novadā, kur ir Latvijā zemākais vienā nedēļā uz 100 000 iedzīvotāju veikto testu skaits – 1847,9 – šis rādītājs joprojām ir augstāks nekā Nīderlandē kopumā, kur tiek veikti 1498 testi uz 100 000 iedzīvotāju.

Līdzīga situācija arī ir pilsētās, lai gan tur testēšanās ir daudz pieejamāka un līdz ar to zemākais testu apjoms ir 2558,4 testi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā nedēļā veikto testu apjoms tādās valstīs kā Lietuvā, kur veikti 1814 testi, un Zviedrijā, kur šis rādītājs ir 1931.

Visvairāk testu uz 100 000 iedzīvotāju patlaban ir Aglonas novadā, kur šis rādītājs ir 9115,8, kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk kā Valmierā, kur šis rādītājs ir 4082,4.

Nedēļā veikto testu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir teorētisks rādītājs, kurš ļauj salīdzināt testēšanas līmeni teritorijās ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu, un tas nenorāda konkrētu veikto testu skaitu.

Jau ziņots, ka ar Covid-19 inficēto cilvēku skaits aizvadītajā nedēļā ir samazinājies par 11,7%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, turklāt, būtiski nemainoties veikto testu skaitam, sarucis pozitīvo testu īpatsvars, liecina SPKC apkopotā informācija.

Latvijas 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju gada piektajā nedēļā bija 577,1, bet uz 14.februāri – jau 548,6, kamēr Igaunijā rādītājs bija 570,0 (5.nedēļā) un 622,8 (14.februārī), kas liecina par saslimstības pieaugumu kaimiņvalstī pēdējo dienu laikā.

Pēdējo septiņu dienu laikā Latvijā veikti kopumā 98 325 testi un vidējais pozitīvo testu īpatsvars samazinājies līdz 7,2% (pirms septiņām dienām – kopumā 69 114 testi, pozitīvo testu īpatsvars 8,0%). Veikto testu skaita dinamika nenozīmīgi samazinājusies par 1,1%, veicot vidēji 9761 testu dienā (pirms septiņām dienām – 9873 testi dienā).