Viņš atzina, ka ar šādu saslimušo skaitu dienā Latvija panāktu divu nedēļu kumulatīvo saslimstību ap 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Pēc epidemiologa teiktā, šādu indikatīvo rādītāju izmantojot arī daudzas citas valstis, lai saprastu, vai situācija tiek kontrolēta.

Patlaban Latvijā ik dienu tiekot reģistrēti ap 850 jauniem saslimšanas gadījumiem, bet divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 660 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.

Perevoščikovs atzina, ka arī valstīs, kurās saslimstība ar Covid-19 patlaban ir krietni zemāka nekā Latvijā, stingri ierobežojumi aizvien ir spēkā, jo pastāv jauni riski, tai skaitā saistībā ar atšķirīgo vīrusa paveidu, kurš tiek uzskatīts par krietni lipīgāku.

Vaicāts par iespējām atsākt klātienes mācības skolās, SPKC pārstāvis atzina, ka bērni ar Covid-19 slimo mazāk un arī mazāk izplata šo slimību izraisošo vīrusu, tomēr nedrīkst aizmirst, ka ne vienmēr bērni tiek izmeklēti tikpat rūpīgi kā pieaugušie. “Varbūt tāpēc mēs arī mazāk zinām,” pieļāva epidemiologs.

Turpinot par mācībām skolās, viņš uzsvēra, ka ierobežojumu mērķis galvenokārt ir pasargāt pedagogus, kuriem klātienes mācību laikā risks inficēties esot lielāks nekā ārstniecības iestādēs strādājošajiem. Inficēšanās ar Covid-19 īpaši nepatīkami varot beigties pusmūža vecuma skolotājiem ar hroniskām saslimšanām.

Perevoščikovs atgādināja, ka apstākļos, kad sabiedrībā saslimstība ar Covid-19 kopumā ir zema, skolu un bērnudārzu darbība to īpaši neietekmē, turpretim apstākļos, kad sabiedrībā saslimstība ir ļoti augsta, atvērtas skolas un bērnudārzi rada papildu inficēšanās iespējas gan pedagogiem, gan bērnu vecākiem.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā sarucis mājsaimniecībās, ārstniecības iestādēs un privātajos pasākumos ar Covid-19 inficēto skaits, bet palielinājusies saslimšana sociālās aprūpes iestādēs, darbā un izglītības iestādēs, liecina Perevoščikova demonstrētie materiāli trešdien notikušajā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

Veicot epidemioloģisko izmeklēšanu par apzinātajiem Covid-19 gadījumiem un salīdzinot gada pirmās nedēļās, samazinājies mājsaimniecībās, ārstniecības iestādēs un privātajos pasākumos inficēto skaits.

Tomēr saskaņā ar jaunāko informāciju inficēto skaits gan palielinājies sociālās aprūpes iestādēs, darbā un izglītības iestādēs.

Lai arī mājsaimniecību sektorā vērojams kritums, dzīvesvietas joprojām ir galvenās vietas, kur vērojama inficēšanās. Gada otrajā nedēļā mājsaimniecībās bija inficējušies 37,7%, sociālās aprūpes iestādēs – 23,8%, darbā – 15,5%, ārstniecības iestādēs – 12,6%, izglītības iestādēs – 3,2%, privātos pasākumos – 2,5%. Vēl 1,7% bija inficējušies patversmēs, bet 2,1% citviet.

Jau ziņots, ka valdība otrdien konceptuāli lēma pagarināt šobrīd noteiktos drošības ierobežojumus līdz ārkārtējās situācijas beigām, 7.februārim. Līdz tam laikam valdībai jālemj par ārkārtējās situācijas virzības nosacījumiem jeb tā dēvētā “luksofora principa” ieviešanu.

Sarukusi inficēšanās ar Covid-19 privātos pasākumos un ārstniecības iestādēs, bet pieaug darbā un skolās