Vienlaikus nozares pārstāves norādīja, ka pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pagājušajā nedēļā izdotās rezolūcijas, izstrādāt kritērijus epidemioloģiski drošai skaistumkopšanas nozares darbībai, Veselības ministrija (VM) pie nozares asociācijām līdz šim nav vērsusies.

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte aģentūrai LETA uzsvēra, ka pirmo reizi kritēriji epidemioloģiski drošam nozares darbam tika izstrādāti jau pagājušā gada martā – pēc tam, kad Covid-19 dēļ valstī tika pirmo reizi ieviesta ārkārtējā situācija.

“Tur bija ļoti viss skrupulozi. Gan kāda marķējuma maskām jābūt, gan kādiem dezinfekcijas līdzekļiem virsmām un cilvēkiem,” teica Ulberte.

Ievērojot šīs prasības, nozare strādāja no pagājušā gada pavasara līdz novembrim, kad drošības prasības tika vēl paplašinātas. “Tas viss tika aizsūtīts gan VM, gan Veselības inspekcijai, gan Slimību profilakses un kontroles centram. Jautājums – kur šie papildinājumi palika? Tieši kas tagad būtu jāpapildina?” jautāja Ulberte, paužot neizpratni.

Pēc Kariņa pagājušās nedēļas paziņojuma par nepieciešamību izstrādāt kritērijus, VM nav vērsusies pie Ulbertes vadītās asociācijas, tomēr viņa ar ministriju sazinājusies pati.

Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas vadītāja arī norādīja – ja tikšot paziņots, ka šādu kritēriju izveidei veidošot kādu darba grupu,

nozares asociācijas būšot “tik skaļas, kā vēl nekad”.

Tāpat viņa sacīja, ka neesot dzirdēts par gadījumiem, kad skaistumpakalpojumu sniegšanas vietās būtu inficējies klients vai darbinieks.

Arī Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone. Arī viņa pagājušajā nedēļā vērsās pie VM, nepieciešamības gadījumā piedāvājot palīdzību.

Tomēr Reinsone piekrita Ulbertei, un pauda neizpratni par to, kā šos jau pērn izstrādātos kritērijus vēl varētu papildināt. “Tur viss ir izstrādāts un vēlāk pārstrādāts. Vairs tur reāli nav, ko pielikt,” viņa uzsvēra.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka premjers pagājušajā piektdienā ar rezolūciju uzdeva VM sadarbībā ar skaistumkopšanas nozari izstrādāt kritērijus epidemioloģiski drošai darbībai ilgtermiņā.

Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka VM ir arī jāizstrādā prasību kopums, kas skaistumkopšanas nozarei jāievēro, atsākot pakalpojumu sniegšanu, kā arī jāparedz atbilstoši mehānismi šo prasību efektīvai kontrolei.

Atbilstoši priekšlikumi VM valdībā jāiesniedz nedēļas laikā.

Ar Covid-19 pandēmijas mazināšanu saistītie ierobežojumi valstī ir spēkā līdz 7.februārim. Tādējādi vismaz līdz šim laikam ir aizliegti arī skaistumkopšanas, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumi.