Ģenerālprokuratūrā saņemts ST otrdienas lēmums par atteikšanos ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora Armīna Meistera pieteikuma par divu Ministru kabineta protokollēmumu punktu atbilstību likumam tā dēvētajā kokrūpnieku lietā.

Prokuratūrā norādīja, ka ST pieteikumu ir izvērtējusi procesuāli, nevis pēc tā būtības, un tās lēmums neietekmē paša kriminālprocesa virzību – kriminālprocesā turpinās aktīvs darbs.

Prokuratūras vēršanās ST ir atsevišķs tiesisks solis, lai panāktu Ministru kabineta pieņemto aktu tiesiskuma izvērtējumu, un tā rezultāts nemaina kriminālprocesa norisi, uzsver prokuratūrā.

Meisters norāda, ka respektē ST lēmumu un atzinīgi vērtē tiesas sniegto juridisko skaidrojumu par tās kompetences un pieteikuma iesniedzēju tiesību robežām.

“Satversmes tiesas uzdevums ir sniegt autoritatīvu tiesību normu interpretāciju, tādējādi veicinot tiesisko skaidrību un noteiktību. Šajā gadījumā tiesas lēmums sniedz būtisku pienesumu attiecīgā tiesiskā regulējuma piemērošanā,” uzskata Meisters.

Prokuratūrā uzsver, ka ir izmantojusi visus tiesiskos līdzekļus valdības prettiesisko lēmumu atcelšanai, vēršoties ST, vienlaikus darbs tiesiskuma nodrošināšanai turpinās kriminālprocesā.

Prokuratūrā vērsa uzmanību, ka ST šai lietā ir vērtējusi ģenerālprokurora tiesības iesniegt ST pieteikumu par citiem Ministru kabineta aktiem, kas nav ne normatīvie akti, ne administratīvie akti.

Līdz ar to norādāms, ka tiesa nav izskatījusi lietu pēc būtības, bet nonākusi pie secinājuma, ka ģenerālprokurors nav to personu lokā, kuras var iesniegt pieteikumu par iepriekš minētajiem aktiem.

Līdz ar to ģenerālprokurora apstrīdētie Ministru kabineta protokollēmumu punkti nav tikuši atzīti par tiesiskiem, un ST lēmums neietekmē kriminālprocesa virzību, kurā Ģenerālprokuratūra veic izmeklēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar kokrūpniecības uzņēmumiem sniegto atbalstu, norādīja prokuratūrā.

Šajā kriminālprocesā turpinās aktīvs darbs, un sabiedrība tiks informēta par izmeklēšanas rezultātiem, tiklīdz tas būs iespējams, sola prokuratūrā.

Vienlaikus prokuratūrā uzsvēra, ka ģenerālprokurora vēršanās ST šādā situācijā ir bezprecedenta gadījums Latvijas tiesiskajā praksē. Tāpat prokuratūrā uzskata, ka ST lēmumā ietvertā argumentācija iezīmē būtisku jautājumu par to, kādā kārtībā iespējams panākt atsevišķu Ministru kabineta aktu tiesiskuma pārbaudi gadījumos, kad to pieprasa sabiedrības un valsts intereses. Līdz ar to ST lēmumā ietvertās atziņas būs noderīgas turpmākajā tiesību piemērošanā, norādīja prokuratūrā.

Kā vēstīts, ST atteikusies ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora pieteikuma tā dēvētajā kokrūpnieku lietā, skaidrojot, ka viņam nav tiesību iesniegt ST pieteikumu konkrētajā gadījumā. Tomēr tādas tiesības ir citiem, tostarp Valsts prezidentam, Saeimai, ne mazāk kā 20 Saeimas deputātiem, Ministru kabinetam un Tieslietu padomei.

ST priekšsēdētāja Irēna Kucina trešdien preses konferencē skaidroja, ka gadījumā, ja likumdevējs saskatīs nepieciešamību paplašināt to personu loku, kuras var vērsties ST par konkrētiem tiesību aktiem, to būs iespējams izdarīt, grozot ST likumu.

Meisters lūdza ST atzīt par spēkā neesošiem no izdošanas brīža divus Ministru kabineta protokollēmumu punktus, kas Zemkopības ministrijai (ZM) uzdeva 2024. gadā veikt un gada garumā turpināt cenu korekciju AS “Latvijas valsts meži” (LVM) noslēgtajos ilgāka termiņa līgumos par skuju koku II šķiras zāģbaļķu piegādi.

Ģenerālprokurors pieteikumā ST norādīja uz apstrīdēto Ministru kabineta protokollēmumu neatbilstību Satversmei, likumiem un līgumam par Eiropas Savienības darbību. Prokuratūras ieskatā, Ministru kabinets apstrīdētos protokollēmumus izdevis bez atbilstoša – likumos ietverta – deleģējuma par publiskas personas mantas atsavināšanu lētāk, nekā to paredz civiltiesiski noslēgtie līgumi.

Prokuratūra pārbaudē secināja, ka Evikas Siliņas (JV) vadītā Ministru kabineta rīcība, uzdodot LVM mainīt koksnes cenu noteikšanas kārtību, bijusi prettiesiska, tāpēc Ģenerālprokuratūra 16. jūnijā nosūtīja valdībai protestu, prasot atcelt šos lēmumus. Jau esošā premjera Andra Kulberga (AS) valdība nolēma šo lūgumu neatbalstīt un par to 27. jūlija informēja Ģenerālprokuratūru.

Savukārt esošais premjers Andris Kulbergs (AS) pēc valdības sēdes apgalvoja, ka iepriekšējās valdības lēmumus par atbalstu kokrūpniekiem šī valdība atcelt nevarot, jo tas neesot juridiski iespējams. Valdības sēdē ministri par šo jautājumu esot bijuši vienisprātis.

Izvērtējot Ministru kabineta vēstulē paustos argumentus, prokuratūra secināja, ka valdības rīcība nav bijusi pamatota. Līdz ar to, ievērojot Prokuratūras likumā noteikto, ģenerālprokurors vērsās tiesā ar pieteikumu par apstrīdēto protokollēmumu atcelšanu.

Tikmēr prokuratūra izmeklē tā dēvētajā kokrūpnieku krimināllietu. Lietā ir desmit personas, pret kurām sākts kriminālprocess un pie kurām 14. maijā veiktas procesuālās darbības. Tās ir bijušais zemkopības ministrs, tagad Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS), bijušais ZM valsts sekretārs Raivis Kronbergs, ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, ZM Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Ilze Silamiķele, bijušais LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, LVM padomes priekšsēdētāja padomnieks Valdis Lūks, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, kokrūpniecības uzņēmuma “Pata Strenči” darbinieks, Valmieras novada domes deputāts no partijas “Valmierai un Vidzemei” Reinis Muižnieks un “Pata” īpašnieks un vadītājs Uldis Mierkalns.

Drošības līdzekļi nevienam nav piemēroti, jo drošības līdzekli var piemērot tikai aizdomās turētai vai apsūdzētai personai.

Martā sāktajā kriminālprocesā tiek vērtēti divi virzieni. Pirmais saistīts ar ZM amatpersonām, kuras, iespējams, ļaunprātīgi izmantojušas dienesta stāvokli, prettiesiski panākot atbalstu kokrūpniecības nozarei. Otrs virziens ir LVM amatpersonu, iespējams, nolaidīga rīcība, proti, tām bija visas iespējas novērst valstij radīto kaitējumu, bet tās nerīkojās atbilstoši likumam. Runa varētu būt par LVM amatpersonu iespējamo bezdarbību, kas Latvijas valstij radījusi zaudējumus apmēram 50 miljonu eiro apmērā.

Mierkalnam un citām personām, kas nav valsts amatpersonas, tiek inkriminēts iespējams atbalsts dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.