Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietinās tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt.

Cietumsoda izciešanas laikā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā.

Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 10.jūlijam, bet mājas arestā – no 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim.

Tiesa nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par zvērināta advokāta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Lembergu tiesa 19 apsūdzības sadaļās atzina par vainīgu, bet 21 sadaļā attaisnoja.

Lembergu atzina par vainīgu kukuļņemšana, dokumenta viltošanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, dienesta viltojumā, neatļautā piedalīšanās mantiskos darījumos, kā arī nepatiesu ziņu norādīšanā deklarācijas.

Savukārt attaisnoja dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošanā un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanā. Tiesas izvērstāks redzējums par konkrētām apsūdzības epizodēm gaidāms pilnajā spriedumā.

Lemberga dēlam Anrijam tiesa piesprieda divus gadus un vienu mēnesi cietumā, kā arī mantas konfiskāciju.

Anrijs atzīts par vainīgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, kā arī neatļautas piedalīšanās mantiskos darījumos atbalstīšanā.

Savukārt kādreizējam Lemberga biznesa partnerim Ansim Sormulim tiesa piesprieda divu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā tiesa nolēma ieskaitīt viņa aptuveni mēnesi ilgo atrašanos apcietinājumā 2007.gadā.

Sormuli tiesa atzina par vainīgu kukuļņemšanas atbalstīšanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un neatļautas piedalīšanās mantiskos darījumos atbalstīšanā.

Lemberga dēlu un Sormulim iepriekš noteiktos ar brīvības atņemšanu nesaistītos drošības līdzekļus gan atcels tikai stājoties spēkā šādam spriedumam. Tas nozīmē, ka viņus tiesas zālē patlaban neapcietinās.

Tāpat tiesa nolēma kriminālprocesu daļā par Ventspils uzņēmēja Jurija Bespalova noziedzīgajām darbībām izbeigt sakarā ar noilgumu. Bespalovs 2012.gadā nomira.

Spriedumu iesaistījām pusēm būs iespējams pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā. Rīgas apgabaltiesa šo lietu sāka skatīt jau 2009.gadā. Nākotnē par apgabaltiesas kā apelācijas instances nolēmumu vēl būs iespējams iesniegt kasācijas sūdzību vai protestu Augstākajā tiesā.

Lembergs tiesas sprieduma lasīšanas laikā palūdza tiesai īsu pārtraukumu, un tiesa to akceptēja. Tā laikā Lembergs paspēja pārmīt vārdus ar savu dēlu Anriju, bet pārējās minūtes izmantoja komentāram žurnālistiem.

Lembergs žurnālistiem teica, ka spriedumu pārsūdzēs un viņš prognozē, ka tālākie tiesas procesi aizņems vēl desmit gadus.

Tāpat Lembergs pārsūdzēs piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu. Apsūdzētais gan vērsa uzmanību, ka sūdzība būs jāiesniedz turpat Rīgas apgabaltiesā, kuras Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja ir Irīna Jansone. Jansone ir Lemberga lietas tiesnese.

Lai arī tiesa nolēma viņam konfiscēt mantu, tostarp, nekustamos īpašumus viņa dzīvesvietā, Lembergs uzsvēra, ka, pārsūdzot spriedumu, nekas nemainās un manta patlaban viņam paliek.

Vērtējot spriedumu un piemēroto apcietinājumu, Lembergs uzsvēra, ka tas ir normāls politisks process, izrēķinoties ar opozīcijas politiķi.

“Tas Navaļnija scenārijs – tikai Latvijā. Apsveicu Latvijas tiesiskumu un demokrātisko valsti ar to, ka man pielietots drošības līdzeklis apcietinājums,” uzsvēra Lembergs.

Tiesas spriedums apliecina, ka prokurors Juris Juriss un tiesnese Jansone taisa karjeru, bet tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) jāsaglabā laba pozīcija nākamajām vēlēšanām. “Politikā ir sava loģika,” uzsvēra Lembergs.

Lembergs uzskata, ka tiesa nav iepazinusies ar advokātu debašu runām. Tāpat viņš pauda izbrīnu, ka saskaņā ar tiesas spriedumu nolemts konfiscēt kompānijas, kuras 10 līdz 15 gadus jau neeksistē. “Konfiscēt zilu gaisu, tas ir kā apcietināt kapos apglabātu cilvēku,” uzsvēra Ventspils mērs.

Patlaban esošajā stadijā Lembergs nekādas prasības pret valsti nevarot celt. Iepriekš Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pieņēmusi divas viņa sūdzības, tāpat viņš vērsies ANO.

Lembergs gan pauda bažas vai viņam atrodoties apcietinājumā izdosies realizēt savas tiesības uz aizstāvību, jo Covid-19 ierobežojumi noteikti arī ieslodzījuma vietās.

Lembergs acīmredzot bija gatavs apcietināšanai tiesas zālē un norādīja, ka viņam līdzi “pat ir zobu pasta.

Pēc sprieduma pasludināšanas Lembergu aizveda Valsts policijas konvojs, līdzi viņš bija paņēmis ne tikai portfeli, bet arī prāvu koferi.

Rīgas apgabaltiesa nolēma A. Lembergu apcietināt tiesas zālē, jo pastāv risks sprieduma nepildīšanai, žurnālistiem norādīja tiesnese Irīna Jansone.

Jansone atsaucās uz Kriminālprocesa likuma normu, ka tiesa, taisot spriedumu, var piemērot drošības līdzekli apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš izvairīsies no sprieduma izpildes.

Gadījumos, kad par smagu vai sevišķi smagu noziegumu tiesa piespriedusi brīvības atņemšanas sodu, notiesājošs spriedums var būt par pamatu drošības līdzekļa – apcietinājuma – izraudzīšanai.

“Tiesa vērtēja, ka sprieduma izpilde varētu būt apgrūtināta no apsūdzētā puses, ja viņam nebūtu piemērots apcietinājums,” uzsvēra Jansone.

Jansone gan vērsa uzmanību, ka drošības līdzekli-apcietinājumu var pārsūdzēt tikai kopā ar pilno spriedumu apelācijas kārtībā. Atsevišķi šo drošības līdzekli pārsūdzēt nevar.

Jau vēstīts, ka prokurori tiesas debatēs lūguši Aivaram Lembergam piemērot astoņu gadu ilgu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 64 500 eiro apmērā.

Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem.

Anrijam Lembergam prokuratūra lūgusi piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, konfiscējot mantu, savukārt Sormulim – brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un mantas konfiskāciju.

Visi trīs apsūdzētie norādījuši, ka nesaprot un neatzīst viņiem celtās apsūdzības.

Lietā ir apvienoti divi kriminālprocesi, ko prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē.

Prokuratūrā aģentūru LETA iepriekš informēja, ka Ventspils mēram tiek uzturēta apsūdzība par SIA “Puses” 20% kapitāldaļu izspiešanu cietušajam Valentīnam Kokalim 20 275 eiro vērtībā un 26 kompānijas “Multinord AG” akciju izspiešanu cietušajam Aināram Gulbim 14 797 eiro vērtībā.

Tāpat Ventspils mērs apsūdzēts par 12 “Multinords AG” akciju izspiešanu Gulbim 7359 eiro vērtībā, kā arī 30 kompānijas “Ventk Company Limited” akciju izspiešanu Gulbim 17 672 eiro vērtībā.

Lembergs arī apsūdzēts par SIA “Lat Transnafta” 2130 kapitāla daļu izspiešanā no tās dalībniekiem – SIA “Man – Tess”, kompānijas “SWH Riga Zürich AG”, AS “Naftas Parks – 100”, AS “Banka Baltija” un Vladimira Krastiņa.

Ventspils mērs apsūdzēts par to, ka 1996.gadā viltoja dokumentu, kā arī 1996.gada otrā pusē kā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs noformēja nepatiesu dokumentu.

Tāpat apsūdzība liecina, ka Aivars Lembergs personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī organizētā grupā ar Anriju Lembergu un Sormuli legalizēja noziedzīgi iegūtu mantu, tostarp finanšu līdzekļus – 6 996 118 eiro laikā no 1999.gada beigām līdz 2006.gada jūlijam.

Apsūdzība arī liecina, ka laikā no 1999.gada decembra līdz 2000.gada aprīlim Ventspils mērs, ar dēla Anrija un Sormuļa atbalstu, veicināja un neatļauti piedalījās mantiskā darījumā, proti, nodrošināja faktiski sev un bērniem piederošai kompānijai “Netherfin Financial Services B.V.” ienākumu peļņas procentu veidā no Ventspils brīvostas pārvaldes, kurā Ventspils mērs tajā laikā bija valdes priekšsēdētājs. Šādā veidā gūts mantisks labums – ne mazāk kā 802 413 eiro.

Tāpat laikā no 2003.gada janvāra līdz 2003.gada martam Ventspils mērs, ar citas iesaistītas personas atbalstu, veicināja un neatļauti piedalījās mantiskā darījumā, proti, nodrošināja faktiski sev un bērniem piederošai “Netherfin Financial Services B.V.” peļņas procentu no minētās Ventspils brīvostas pārvaldes. Peļņas procentu veidā Ventspils mērs ieguva ne mazāk kā 180 312 eiro.

Prokuratūras apsūdzība liecina, ka laikā no 1999.gada decembra līdz 2000.gada aprīlim Aivars Lembergs ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, saistītu ar piedalīšanos neatļautā darījumā.

Laika periodā no 2003.gada janvāra mēneša līdz 2003.gada martam Ventspils mērs ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, saistītu ar piedalīšanos neatļautā darījumā.

Apsūdzība liecina, ka Lembergs kā Ventspils pilsētas domes deputāts un Ventspils brīvostas valdes loceklis realizēja savas pilnvaras interešu konflikta situācijā, piedaloties kopumā 330 lēmumu pieņemšanā Ventspils pilsētas domēs un Ventspils brīvostas valdes sēdēs.

Tāpat Lembergam inkriminēta nepatiesu ziņu norādīšana amatpersonas deklarācijā deviņus gadus pēc kārtas, nenorādot par kapitāldaļu un akciju piederību 29 ārvalstīs reģistrētās kompānijās.