liepajniekiem.lv
Liels skaits mazputniņu
Kalētu Mūzikas un mākslas pamatskola mācību gadu uzsāka jubilejas noskaņās – skolai šovasar apritēja 140 gadi.
Pirmajā klasē mācības uzsāk 21 skolēns, kas Kalētu skolai ir rekords pirmklasnieku skaita ziņā. Pavisam skolā šogad ir 103 audzēkņi, kas esot neparasti daudz, jo iepriekšējos gados skolēnu skaits bijis zem simta. Četri skolēni šogad pievienojušies no kaimiņpagastiem – Virgas un Bārtas.
Svinīgais pasākums iesākās ar deju kolektīva iznācienu, tad tika nodziedāta skolas himna, skaitīti dzejas vārdi. Mūzikai skanot un devītās klases audzēkņiem pie rokas turoties, skolas dzīvē ienāca pirmklasnieki, kurus Kalētu skolā dēvē par mazputniņiem.
Uzrunas vārdus sacīja arī Dienvidkurzemes novada pašvaldības deputāts Dzintars Kudums, kurš kādreiz pats strādājis Kalētu skolā. “Daļa manas sirds te ir palikusi, un tā tas arī būs. Ir jāstrādā un tikai jāstrādā. Morāle jātur augstu.
Un, godīgi sakot, mēs šeit Kalētos varam – mēs neesam nekādi vārguļi. Mēs vienmēr esam cīnījušies par sevi un savām skolām, izglītību,” viņš sacīja.
Kalētu skolas direktore Inga Sedola kā audzēkņiem, tā arī skolotājiem vēlēja izturību. Viņai šis ir otrais gads Kalētu skolas direktores amatā, un viņa stāsta, ka viegli neesot un satraukums esot liels. “Visas pārmaiņas, kas attiecas uz Dienvidkurzemes novada reformu, ir liels izaicinājums. Ikdienā dažkārt liekas, ka vairs nevaru. Ir jāsalāgo pirmsskola un profesionālā ievirze, un tas ir pavisam kas cits, ja salīdzinām ar vispārizglītojošo skolu, tāpēc ir grūti,” atzīst direktore.
Lai nu kā, bet Zinību diena ir pierādījums tam, ka Kalētu skola vēl joprojām drosmīgi turas. “Mēs cenšamies, ejam laikam līdzi, attīstāmies. Esam pielāgojušies, neskatoties uz to, ka situācija valstī ir ne pārāk draudzīga,” saka I. Sedola.
Uzrunā viņa aicināja vecāko klašu skolēnus palīdzēt mazākajiem un neapbižot tos.
Pirmklasnieki šogad tikuši arī pie jaunas klases audzinātājas – viņus turpmāk mācīs Sintija Lagzdiņa, kura uz Kalētu skolu pārnākusi no Liepājas. Zinību dienā audzināmā klase viņai sadāvināja pilnu klēpi ziedu. Šai dienā īpašs vārds parasti tiek dots pirmās klases audzinātājai, tāpēc S. Lagzdiņa ar lielu prieku sveica gan skolēnus, gan skolotājus un vecākus.
Skolēniem viņa vēlēja ar lielu degsmi tiekties pēc jaunām zināšanām.
“Es skatos uz šiem bērniem – uz divdesmit vienu personību. Man kā audzinātājai viņi visi būs jāiepazīst, jāizjūt, jāsaprot, jāpalīdz viņiem augt un jāmāca kļūt par labākiem cilvēkiem.
Grūts uzdevums, bet centīšos no visas sirds,” sacīja jaunā skolotāja.
Skolotājiem viņa savukārt vēlēja ar pozitīvu skatu raudzīties uz skolas dzīvi un atcerēties par spēju sajust, analizēt.
Mazie pirmklasnieki visu vēroja lielām acīm. Viņos varēja jaust gan priecīgu sajūsmu, gan mērenu nopietnību. Vairāk uztraukušies bija tieši viņu vecāki. “Man šķiet, ka bērns skolai ir gatavs, bet mamma gan ne,” stāsta pirmklasnieka Kārļa mamma Laura.
Viņi ir bārtenieki, bet dēlēnu Kalētu skolā izdomājuši sūtīt, jo tā sanākot vistuvāk, turklāt Grobiņā visas klases esot bijušas pilnas.
Jaunas tehnoloģijas lauku bērniem
Gads skolai iesācies ar vairākiem jauninājumiem. Lielu ieguldījumu skolas uzturēšanā šogad sniegusi Dienvidkurzemes pašvaldība – tā devusi finansējumu skolas jumta atjaunošanai.
Uz apaļo jubileju Dienvidkurzemes pašvaldība skolai uzdāvinājusi arī 12 portatīvos datorus. Šis dāvinājums nācis kā patīkams pārsteigums, stāsta I. Sedola, norādot, ka datori tiešām bijuši ļoti nolietoti.
Par godu jubilejai un jaunajam mācību gadam skola katru klasi aprīkojusi ar interaktīvo tāfeli vai arī ar projektu un ekrānu.
“Tā, lai pie mums bērni varētu mācīties tāpat, kā to dara bērni lielajās pilsētu skolās. Neatpaliekam un viss notiek,” stāsta I. Sedola.
Pašu spēkiem šovasar izremontējuši vestibilu un sporta zāles meiteņu ģērbtuvi, pirmsskolai savukārt iepirktas jaunas mēbeles.
Vairāki jaunumi ir arī interešu izglītības programmā. Tāpat kā līdz šim notiks programmēšanas, pavārmākslas, kokapstrādes, elektrotehnikas pulciņi, bet tiem klāt nāks arī ritmikas, šūšanas un deju pulciņi.
Šogad skolēni varēs apmeklēt arī jaunsardzes mācības. Tās pēdējos gados nav notikušas, bet tagad pieteikusies jauna instruktore, kura uz skolu brauks reizi nedēļā. “Izvēles iespējas ir ļoti lielas, bērniem nekā netrūkst. Priecājamies arī par to, ka mums ir atbalsta personāls – gan sociālais pedagogs, gan speciālais pedagogs un logopēds, jo viņu trūkst pat pilsētas skolās,” palepojas direktore.
Pagājušais gads bijis īpašs izaicinājums, jo skolu pametuši pieci skolotāji. Kāds aizgājis pensijā, cits nomainījis darbavietu, stāsta direktore. Tika intensīvi meklēti jaunie pedagogi, taču neviens no pilsētas negribot nākt uz laukiem un arī atalgojums nevar konkurēt ar pilsētu, stāsta I. Sedola.
Pagājušajā gadā pat sanācis tā, ka divas klases audzinājusi viena skolotāja. Tā kā šogad pievienojusies jaunā pirmklasnieku skolotāja, situācija esot atvieglota. “Risinājumus meklējam un vienmēr atrodam,” nosaka direktore. Pašlaik Kalētos neviena skolotāja netrūkst, bet visi strādājot lielas slodzes.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.