liepajniekiem.lv
Starp zveju un izklaidēm
2024. gadā ostā bijis viesu jahtu pieaugums. 2023. gadā Pāvilostā apkalpotas 160 viesu jahtas, bet pagājušajā gadā – 190, informē A. Rimma.
Pāvilostas Tūrisma informācijas centra vadītāja Anta Lībiete norāda, ka tūristu plūsmas izmaiņas nemanīja.
“Bet jahtotājus mēs redzam – kā viņi brauc ar velo un pasēž kafejnīcā, kāds ienāk arī tūrisma centrā, bet pārsvarā viņi ostā dzīvo savu dzīvi.
Atbrauc atpūsties un tad dodas tālāk uz nākamo ostu. Bet paši, dodoties pastaigā, redzam, ka osta ir pilna.”
Un, lai gan novērojusi, ka Pāvilostā pēdējos gados tūrisms nostabilizējies, viņa lēš, ka tomēr mazdrusciņ viesu skaits pa gadiem sarūk.
Jahtotājus gan atzīst par labu reklāmu, jo, atgriežoties savās valstīs, viņi citiem stāsta, kur pabijuši.
Kopumā lielākās izmaiņas novērotas pašos tūristos.
“Tūristu plūsmas jautājums ir arī mazliet saistīts ar ģeopolitisko situāciju. Pagājušajā gadā ļoti izteikti mazāk ciemojās vācu jahtas. Laikam tas brauciens gar Kaļiņingradas apgabalu ne katram iet pie dūšas. Bet tā rezultātā ir izmainījusies jahtu plūsma no Skandināvijas valstīm.
Tagad pie mums biežāk iebrauc zviedri, somi, igauņi.
Es gan ceru, ka kādreiz atgriezīsies arī šī vāciešu tendence. Viņiem neskartā daba un piekrastes pirmatnīgums ļoti imponē un patīk,” savās pārdomās un novērojumos dalās pārvaldnieks.
Neskatoties uz tūristu pieplūdumu, A. Rimma uzsver, ka Pāvilostas osta primāri ir piekrastes zvejnieku osta. Pašlaik tur uzturas seši pastāvīgi piekrastes zvejnieki ar septiņām motorlaivām.
Pārvalde regulāri piedalās arī Eiropas struktūrfondu apgūšanas procesos, lai piesaistītu finansējumu dažādiem uzlabojumiem.
Piemēram, šobrīd viņiem ir pieejams finansējums jaunām navigācijas iekārtām. Tas iegūts ar Lauku atbalsta dienesta palīdzību.
“Tuvākajā laikā tiks apstiprināti arī zvejnieku piestātnes un balstsienas atjaunošanas izdevumi.
Tāpat arī strādājam pie zvejnieku inventāra šķūņu izbūvēšanas. Tie šķūnīši, mūsu tīklu mājas, ir mazas, nelietderīgas, jo atrodas pietiekami tālu no pašiem zvejas kuģiem.
Izstrādātais projekts ir apstiprināts Dienvidkurzemes būvvaldē. Tikāmies ar projektētāju un pašiem zvejniekiem, kas šos šķūņus izmantos.”
Perspektīvā plānots, ka varētu atvērt arī promenādi. Pārvaldnieks paskaidro, ka šajā gadījumā ar promenādi drīzāk domā sakārtotāku ostas piestātņu teritoriju.
Pašlaik tur esot nekārtība, un jaunās tīklu mājas palīdzēs no tās atbrīvoties.
Vecās kļūdas izlaboja
Pāvilostas ostā 2022. gadā tika veikta Valsts kontroles (VK) revīzija, pēc kuras Latvijas mazo ostu reitingā Pāvilosta atradās viszemāk.
VK uzskaitīja – Pāvilostas ostā nebija nedz izstrādātas ilgtermiņa finanšu prognozes, nedz atjaunināts atkritumu apsaimniekošanas plāns.
Tāpat nebija sakārtota peldlīdzekļu uzskaite vai korekti uzrādīti tur sniegto pakalpojumu cenrāži, nomas maksa un ieņēmumi.
Ostas pārvaldnieks norāda, ka pēc revīzijas ziņojuma tika izstrādāts konkrēts darbu plāns.
“Pāvilostas osta visus šos darbus ir veikusi pagājušā gada pavasarī. Pie tā ļoti intensīvi strādājām.
Tika sasauktas vairākas valdes sēdes, kurās tika apstiprināti jaunie izstrādātie dokumenti, kurus tad arī iesniedzām VK. Viņi tos izvērtēja, un rezultātā visi šie dokumenti tika atzīti par labiem. Viens otrs jau kļuva par piemēru citām mazām ostām.”
Izstrādājuši arī pilnīgi jaunu nomas maksas metodiku, kas pašlaik ir publiski pieejama jebkuram potenciālajam ostas piestātnes nomniekam.
A. Rimma atzīst, ka osta arī kļuvusi populārāka atpūtas un izklaides jahtām, taču tam esot arī savi mīnusi:
“Pēc izklaidēm ir arī daudz atkritumu.”
Viens no veicamajiem darbiem bija izstrādāt jaunu atkritumu apsaimniekošanas plānu, ko arī izdarījuši. Vispirms tas saskaņots ar Valsts vides dienestu, pēc tam ar VK.
Pašlaik ostā iespējams veikt arī precīzu peldlīdzekļu uzskaiti, jo sakārtota elektroniskā kuģu reģistra sistēma. Gan tā, gan arī sakārtotie uzskaišu žurnāli atrādīti VK, kas tos apstiprinājusi, informē A. Rimma.
“Tagad ļoti vienkārši, atverot šo elektronisko žurnālu, varam pateikt, cik pagājušogad bija jahtu, cik bija aizpagājušajā gadā un cik no tām ir patstāvīgi nomas līgumi.”
Ne visu varēja izpildīt
2023. gada februārī A. Rimma portālam pauda, ka vēlas labiekārtot un izveidot jaunas jahtu piestātnes.
Tagad pārvaldnieks lepojas, ka solītais paveikts un jaunās piestātnes uzstādītas pagājušajā gadā.
Tāpat pārvaldnieks toreiz norādīja, ka aktīvi strādājot pie pilnvērtīgas ostas pārvaldes komandas izveides, kā potenciālos jaunos darbiniekus nosaucot lietvedi, ostas kapteini, jahtu un laivu pieņēmēju un servisa ēku pieskatītāju jeb tehnisko darbinieku.
Jautājot, kā sokas ar plāna izpildi, pārvaldnieks neslēpj, ka tas nav izdevies. “To ietekmē finanšu ieguvumi.
Osta ir maza, un apkārt esošās teritorijas, salīdzinot ar citām ostām, ir niecīgas.
Līdz ar to šīs komandas izveidi ar atsevišķu štata vienību, piemēram, ostas kapteinis, mēs nevaram atļauties.”
Pašlaik ostā pastāvīgi strādā divi darbinieki – pārvaldnieks un biroja administrators, uz kura pleciem gulstas gan kuģu reģistra organizēšana, gan darbs ar grāmatvedības pirmsapstrādes dokumentiem un citi pienākumi.
A. Rimma uzsver, ka viņiem ir laba sadarbība ar novadu un labprāt konsultējas arī ar pašvaldības speciālistiem.
Savukārt vasarā, kas ir aktīvākā jahtu sezona, pārvalde piesaista piestātņu uzraugu, jo iebraucēju skaits ir pietiekami liels un peldlīdzekļi kādam ostas darbiniekam ir gan jāsagaida, gan jāpavada jebkurā diennakts stundā.
A. Rimma ostas pārvaldnieka amatu apvieno arī ar SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” valdes locekļa pienākumiem.
Atbildot uz jautājumu, cik bieži viņš atrodas ostā uz vietas, pārvaldnieks norāda, ka praktiski katru dienu.
Jebkādu jautājumu risināšanai viņš esot sasniedzams vienmēr.
Atbildē par to, ar kādām grūtībām, problēmām vai šķēršļiem nācies saskaries jaunā pārvaldnieka amatā, A. Rimma ir vārdos skops, vien pasakot: “Darbs ir darbs, un pienākumi ir pienākumi. Grūti vai negrūti…”
Jaunajā gadā pārvalde iesoļo ar mērķi realizēt visus iepriekš iesāktos darbus – jūrā uzstādīt ostas pieņemšanas bojas, uzstādīt jaunas navigācijas zīmes, sakārtot zvejnieku balstsienu, kā arī uzsākt jauno tīklu māju būvniecību.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
