“Nu jau raujamies vaiga sviedros. Var sacīt, ka esam ieslēguši piekto ātrumu, līdz šim iztikām ar trešo,” vakar sacīja zemnieku saimniecības “Bemberi” līdzīpašnieks Mārtiņš Krētainis, bet viņa sieviņa Irēna, kas skaitoties zemnieku saimniecības “Silvas” saimniece, piebilda, ka zemīte, ja jau tā viņiem dota, esot jāaprūpē un tukša nedrīkstot stāvēt. Agro dārzeņu audzēšanai jauneklīgais un joprojām optimistiski noskaņotais Krētaiņu pāris pievērsies aptuveni pirms deviņiem gadiem.

Taču lielos apmēros darot to tikai ceturto piekto sezonu. Pirms tam ar saimniekošanu nodarbojusies Mārtiņa māte Olga, kas bijusi bioloģiskā zemniece un turējusi arī mājlopus. Tagad no ganāmpulka viņi atsacījušies pilnībā, bet smilšaino zemīti cenšas uzturēt auglīgu, dodot tai nepieciešamajā daudzumā kūdru, kaļķi un mikroelementus.

Mārtiņš, kas pēc izglītības ir mēbeļu galdnieks, nolēmis savu prasmi likt lietā būvējot plēves siltumnīcas. Tagad viņš jokojot smejas, ka kļuvis par siltumnīcu arhitektu. Jāteic, ka tās, cepuri nost, viņam izdodas ne tikai glītas, bet arī izturīgas. Kaut gan esot bijušas arī tādas reizes, kad orkāns, ar 37 metriem sekundē brāžoties pāri Nīcas pagasta Paipu ciemam, izposta visu Mārtiņa būvējumu, parasti siltumnīcas godam izturot vētru pārbaudījumu. “Mēs jau vēju, kas sasniedz divdesmit septiņus metrus sekundē, nemaz par vētru nesaucam,” viņi sacīja smaidot. Zemplēves platības Krētaiņu saimniecībās aizņem 0,3 hektārus. Pārējos tīrumos tie audzējot kartupeļus, burkānus un sīpolus.

Gadiem ejot, Krētaiņi apguvuši visu iespējamo dārzeņu audzēšanas gudrības, tādēļ spējuši dažādot sortimentu Pētertirgū, kas ir viņu vienīgā produkcijas realizācijas vieta. Vienīgi gadījumā, ja kaut kas no audzējuma paliekot pāri, viņi atdodot preci noliktavām. Plašs piedāvājuma sortiments esot nepieciešams, lai tirgū būtu ko pārdot visa gada garumā. Agrā pavasarī viņi piedāvājot lociņus un salātiņus, bet tiem drīz vien sekojot redīsiņi, kurus nomainot agrie kāposti, puķu kāposti, gurķīši un tomāti. Bet ziemas mēnešos, kad agrie dārzeņi, ko piedāvāt pircējiem, ir beigušies, bet tirgū vietu ir nepieciešams saglabāt, lieti noderot kartupeļi, burkāni un sīpoli. Ja rudenī neizdodoties pārdot visus gurķīšus, tos satilpinot burciņās.

Lai tā varētu notikt, siltumnīcas nācies sakārtot jau februāra sākumā. Stādāmo materiālu gan kāpostiem, gan tomātiem un visām citām dārzeņu kultūrām viņi sējot un izaudzējot paši. Jau tagad vienā no siltumnīcām, pārpiķēti no kastītēm, ziedus raisa tomātu stādi. Tie ir tik gari, ka drīz jau būšot jāpiesien. Arī kāposti ir sakuplojuši, un Mārtiņš saka, ka tie esot izdzinuši jau sesto lapu. Vēl kādas nedēļas, un sākšot riesties galviņas. Lai dārzeņu audzētājus nepārsteigtu pēkšņi uznākuša aukstuma vilnis, kāds mūspusi piemeklēja arī aizvadītajā nedēļā, naktīs, kad temperatūra grasās noslīdēt kādus grādus zem nulles, neapkurināmajās plēves siltumnīcās augus pārsedz ar agrotīklu. Tādējādi izdodas tos nosargāt pat no ievērojamām salnām.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Mārtiņš un Irēna Krētaiņi jau izstāda siltumnīcās tomātus. Tie jau pastiepušies tik gari, ka drīz raisīs pirmos ziedus.