Šis būšot jau trīsdesmitais gads, kopš steidzinātās zemenes Mazgaviezes piemājas saimniecībā “Mežmaļi” visai vērienīgi audzē liepājnieks, bijušais kravas auto vadītājs Aivars Skudrovskis. Pirmās ogas viņš uz Pētertirgu ved jau kopš aizvadītās piektdienas. Zemenes audzējot, uzkrāta ne tikai bagāta pieredze, bet izdomāti arī pašam savi paņēmieni, kā darba soli vērst vieglāku, jo aprūpējamo zemeņu platības kļūstot aizvien prāvākas, taču palīgus atrast esot praktiski neiespējami.

Upurē kartupeļus, sīpolus un ķiplokus

Ar zemenēm Aivars neesot sadraudzējies uzreiz. Pēc tam, kad viņa īpašumā nonācis no vectēva mantotais zemes gabaliņš, viņš centies savas ģimenes budžetu papildināt ar dažādām lauksaimnieciskām aktivitātēm. Protams, ka pilsētniekam pirmie soļi šajā jomā bijuši visai bikli. Iesākumā esot audzējis tirgum kartupeļus un sīpolus, kādu laiku pamēģinājis stādīt arī ķiplokus. Kad tie nekādus ienākumus nav devuši, pamazām izvērsis agro zemeņu platības. Šim nolūkam “Mežmaļi” likušies visai piemēroti, jo saimniecība atrodas jauku birztalu ielokā, kas lieliski pasargā no vējiem, bet nogāze, ko Aivars apstrādā un pārvērtis ziedošā dārzā, ir pavērsta pret sauli. Tā nu iznāk, ka daba pati šeit ir radījusi tādu kā siltumnīcu. Ja to vēl papildina ar pašrocīgi celtām būvēm, tad no aprīļa un maija salnām vairs nav jābaidās.

Aivars pastāstīja, ka sākumā no pavasara klimatiskajām kaprīzēm zemenes rūpīgi slēpis zem agrotīkla palagiem. Vēlāk izdomājis, ka zem tīkla jāliek arī plastmasas loki. Tā kādus gadus centies pasargāt ogu cerus no piespiešanas zemei. Taču, kad pārliecinājies, ka siltumnīcās var sasniegt ievērojami labākus rezultātus, citu blakus citai sācis būvēt tās. Tagad jau plēves māju skaits saulainajā piekalnītē sakuplojis. Tiesa, vienu no tām saimnieks atvēlējis arī tomātiem, kas jau sakuplojuši un zied. Taču arī zemenēm platības netrūkstot, jo zem jumta dabūts aptuveni 1200 kvadrātmetru zemes. Ar būvmateriāliem nekādu sarežģījumu neesot bijis. Saimniecībai pieder arī mežs, un ziemas mēnešus īpašnieks pavadot ar zāģi un cirvi rokās, nodarbojoties ar audžu kopšanu. Bet stādījumu ravēšanā un ogu ievākšanā Aivaram palīgā nākot visa prāvā ģimene – gan dēls ar sievu, gan meita ar vīru un visi mazbērni. Tas esot tāds kā Skudrovsku un Jurjānu ansamblis.

Bet tirgots “Mežmaļu” audzējums tiekot Pētertirgū. Tur tas, konkurējot ar ievedumu no Spānijas un citām dienvidu valstīm, pircējiem pieejams aptuveni četras nedēļas. Peļņa vairs neiznākot tik liela kā kādreiz, jo sadārdzinājušās degvielas un materiālu cenas. Aivars šķendējas, ja importa tirgotāji ievedumu realizē kā vietējo audzējumu. Viņaprāt, tirgū jārīkojas godīgi, un tad lai pircējs izlemj, kam dot priekšroku.

Nezāles vairs neiedzīs strupceļā

Šis pavasaris agrīno zemeņu audzētājam nācis ar patīkamu jaunatklājumu. Staigājot pa SIA “Lauktehnika” Grobiņas filiāles veikalu, Aivars ieraudzījis pārdošanā tumšam audumam stipri līdzīgo melno agrotīklu, ko tirgotāji iesakot izmantot arī nezāļu apkarošanai, kuras lauksaimnieku nupat jau dzinušas strupceļā. “Tas man likās labs padoms, ko vēlējos izmēģināt. Lieta tāda, ka cīnīties ar nezālēm jau sāka pietrūkt spēku, taču biju apņēmies, ka ķimikālijas un indes zemeņu audzēšanā neizmantošu. Ogas, ko audzēju, labprāt ēd visa mana ģimene, bet jo īpaši kārums tās ir trim maniem mazbērniem, un viņiem veselību vēlos uzlabot, nevis sagandēt,” viņš sacīja, parādot arī “Kurzemes Vārdam”, cik lielā mērā izmēģinājums attaisnojies.

60 metrus garajā siltumnīcā piecās rindās zemenes iedēstītas melnajā agrotīklā izgrieztos caurumos, bet blakus – trīs ogulāju rindas, kurām plēves nebija pieticis. Atšķirību varēja saskatīt, tā sacīt, ar neapbruņotu aci. Izrādījies, ka tumšais agrotīkls ne tikai pasargā no nezālēm, bet arī sasilda augsni, veicinot kultūraugu attīstību. Nogatavojoties virs agrotīkla, zemeņogas arī neapbružājas ar smiltīm. “Tagad man skola ir rokā! Nākampavasar visas zemenes stādīšu tikai melnās agroplēves segumā,” sacīja mazgavieznieks. Ilgāk par diviem gadiem stādījumus viņš neizmantojot, jo vecākiem ceriem ogas kļūstot sīkākas un tad tirgū tās vairs neizskatās tik pievilcīgas.

Par to, ka audzēšanā izmantoti ekoloģiski paņēmieni, liecināja mazās vardītes, kas lēkāja pa zemeņu dobēm. Saimnieks teica, ka abiniekus piesaistot mitrums, jo stādījumi tiekot regulāri laistīti, izmantojot netālā dīķa ūdens krājumus.

Paplašināties mudina Eiropas Savienība

Jāteic, ka stādījumu paplašināšana “Mežmaļos” nekādā gadījumā nav saistīta ar saimnieka negausību. Aivars pats jau sākot apsvērt, vai nevajadzētu paplašināšanās tempus piebremzēt. Tomēr pagaidām ražošanas apjomu pieaugumu diktējot saistības, ko viņš noslēdzis ar Eiropas Savienību, iesaistoties savas naturālās saimniecības pārstrukturizācijas projektā. Tas paredz, ka naudas apgrozījums piecos gados jākāpina aptuveni par vienu trešo daļu. Par prasību neizpildi nemaz nedrīkstot domāt, jo tad saimniekam nāktos samaksāt atpakaļ saņemtos atbalsta līdzekļus. Tomēr viņš uzskatot, ka sunim jau izdevies pārkāpt un tagad vēl palikusi tikai aste. “Gan jau kaut kā,” viņš pasmaidīja.

Arī Aivars pats labprāt mielojoties ar sarkani sulīgo audzējumu –zemenes viņš ēdot ar medu, pienu un baltmaizi un tad jūtot, ka nekāda gaļa organismam vēl papildus nav vajadzīga. Arī veselība pagaidām turoties. Kazi, varbūt, tieši pateicoties saldajām ogām, kas lielākos daudzumos tiek patērētas jau trīsdesmito vasaru.

“Kad saimniecības pārstrukturizēšanas projekts būs beidzies, skatīšos, kādas vēl pastāv iespējas saņemt Eiropas palīdzību. Par to jau esmu sācis interesēties, taču pagaidām gan vēl skaidrību iegūt nav izdevies. Lauku atbalsta dienestam vaicāju par priekšlaicīgās pensionēšanās programmu, taču atbildi vēl neesmu saņēmis,” zemeņu audzētājs teica.

Arī Gaviezes pagasta lauku attīstības speciāliste Agrita Tarvida domā, ka nez vai esot lielas izredzes tajā iesaistīties, jo Zemkopības ministrijas amatpersonas izteikušās, ka mūsu valstī ir gados visjaunākie lauksaimnieki, tāpēc paredzēt naudu viņu sastāva atjaunināšanai neesot mērķtiecīgi. Taču “Mežmaļu” saimnieks, viņasprāt, strādājot mērķtiecīgi un prasmīgi. Nemaz jau tik sveša Aivaram tā lauksaimniecība neesot, jo viņa māte savulaik strādājusi dārzniecībā, kas atradusies turpat Mazgaviezes pusē, bet puika esot daudz ko no visa tā redzējis un iemācījies. Arī celtnieks viņš esot prasmīgs, jo savulaik strādājis būvniecības brigādē. Mazgaviezē ar dārzeņu un zemeņu audzēšanu aizraujoties arī Juze Straņķe, taču viņa ogu ražas ienākšanos īpaši nesteidzinot.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Aivars Skudrovskis rāda, ka uz melnā agrotīkla audzētās zemenes ir prāvākas un arī tīras no smiltīm. Turklāt to ievākšana kļuvusi parocīgāka.

Vardītes ir apliecinājums tam, ka “Mežmaļos” ķīmiju nelieto.