Eiroparlamenta deputāte Tatjana Ždanoka stāsta, ka viņa,
darbojoties Lūgumrakstu komisijā, saņēmusi arī sūdzību par dāņu cūku fermas
būvniecību Kurzemē. 

“Ieteicu
rakstīt, bet tā arī nekas neatnāca,” T. Ždanoka saka. Uz “Kurzemes
Vārda” jautājumu, vai gadījumā, ja iedzīvotājs, kurš vērsās pēc palīdzības
Eiroparlamentā, būtu uzrakstījis lūgumrakstu, varētu cerēt uz pozitīvu
iznākumu, viņa atbild apstiprinoši. Vides problēmas Eiropas līmenī patlaban
esot ļoti aktuālas. “Pati esmu bijusi divos izbraukumos – uz izgāztuvēm
Atēnās un Spānijā, kur ūdeņus piesārņoja mīdiju audzētāji,” T. Ždanoka
norāda. Viņa piebilst, ka ir noteikts – ietekmes uz vidi novērtējumam ir jābūt
jebkur. “Saprotu, ka runa ir par smaku.”

Iedzīvotāji,
kurus interesē iespēja Eiropas līmenī cīnīties pret cūku audzēšanas kompleksu
būvniecību, varot vērsties pie T. Ždanokas, rakstot e-pastu [email protected]
vai vēršoties viņas birojā, kura kontakti atrodami internetā. Speciālisti
palīdzēšot sagatavot arī juridiski pareizi noformētu lūgumrakstu. “Un pēc
pus gada var gaidīt rezultātu,” viņa sacīja tikšanās laikā ar Latvijas
žurnālistiem.

Lūgumrakstu
komiteja izskatot arī jautājumus, kas ir saistīti ar bērniem, kuri izņemti no
ģimenēm. Šai gadījumā gan palīdzēt varot tikai tādos gadījumos, kad viens no
vecākiem nav konkrētās valsts pilsonis. Viens no pēdējiem gadījumiem esot cīņa
par kādas latvietes meitiņu. Sieviete, Lielbritānijas viesstrādniece, dodoties
strādāt, divus gadus veco bērnu atstājusi mājās vienu, taču šīs valsts likumdošana
paredz, ka uzraudzība jānodrošina līdz 11 gadu vecumam. Bērns raudājis, un
dzīvokļa īpašnieks izsaucis policiju. Tagad process jau aizvirzījies tik tālu,
ka meiteni  plānots adoptēt. Taču
sieviete vērsusies Eiroparlamentā, un tiekot meklēti risinājumi, lai viņai
palīdzētu bērnu atgūt.

“Čempioni
lūgumrakstos ir dienvidvalstis – Spānija un Itālija, no Baltijas valstīm to ir
ļoti maz,” T. Ždanoka aicina iedzīvotājus sarosīties. Esot daudzi, kas
sūdzas, bet tā arī līdz dokumenta sagatavošanai nenonāk.