Kopš Latvja iestājusies Eiropas Savienībā, aitu skaits šeit ir pieckāršojies. Tādi dati ir Latvijas Aitu audzētāju asociācijas vadītāja Dzintara Kozuļa rīcībā.

Taču Kurzemē, arī Liepājas puses novados šis lauksaimnieciskās darbošanās veids vēsturiski neesot pārāk plaši izplatīts.

Zoodārza “Cīruļi” saimniecībā, kur līdz ar savvaļas dzīvniekiem mīt arī krietns pulks mājlopu, šis esot bijis labs aitu gads, saka “Cīruļu” pārvaldnieks Arnis Bergmanis. Vasaras sākumā bijis pat ap 300 galvu. Vērtējot no aitām iegūstamās produkcijas noieta iespējas, A. Bergmanis pesimismā negrimst – pēc paša un kolēģu aitkopju pieredzes, jērus realizēt varot. Ar aitas gaļu gan esot grūti.

Šoruden Rūjienā notikušajās Latvijas Aitu dienās esot spriests: ja Latvijā varētu saražot 20 tonnu jērgaļas mēnesī, tad šī nozare kļūtu stabila un arī cena kāptu uz augšu. Bet tas pagaidām neesot iespējams. “Jo tagad ir tā, ka katrs pūlas, kā māk, katrs meklē savas noieta iespējas,” saka A. Bergmanis.

Dz. Kozulis lēš, ka jērgaļas pašizmaksa ir ap četriem latiem kilogramā, tāpēc tā esot viszemākā cena, par kādu šo gaļu iespējams pārdot. Kooperatīvā sabiedrība “Latvijas jēri”, kas uzpērk jērus, maksājot ap 2,50 latiem kilogramā, zina teikt A. Bergmanis.

“Visā Eiropā trūkst jēra un aitas gaļas, tā ka noiets šai precei noteikti ir – tas tikai jāmeklē,” uzskata Dz. Kozulis. Taču tepat Latvijā cilvēks vēl esot jāaudzina – šeit joprojām daudziem šķietot, ka vērtīgākā no gaļām ir cūkai, un par aitas gaļu neesot gatavi maksāt atbilstošu cenu. “Tā nu pie mums ir, ka cilvēki nereti nevar novērtēt, ne kas ir labi politiķi, ne kas ir laba gaļa,” piebilst asociācijas vadītājs.

Un, lai arī humpalas un sintētika esot ietekmējušas arī ļaužu attieksmi pret kārtīgu Latvijas aitas vilnu, tomēr tagad tā atkal mainoties uz labo pusi, un Latvijā esot interesenti, kas gatavi veidot jaunus vilnas pārstrādes uzņēmumus.

Liepājas puses novados aitu skaits ir ļoti dažāds, liecina Lauksaimniecības datu centra informācija. Piemēram, Aizputes novadā reģistrētas 1162 aitas, Durbes novadā – 1093, savukārt Grobiņas novadā – tikai 218.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds” 

Tie ir izturīgi dzīvnieki, stāsta aitu ganāmpulka saimnieks, zoodārza “Cīruļi” pārvaldnieks Arnis Bergmanis. Viņa saimniecībā Romanova šķirnes aitas laukā nodzīvojušas divas ziemas, tikai uz nakti slēpjoties nojumē.