Viens no stereotipiem, kas dažkārt traucē pieaugušajiem iesaistīties piedāvātajās mūžizglītības aktivitātēs, ir priekšstats, ka atkal nāksies sēdēt solā un klausīties garlaicīgas lekcijas. Ik gadu Liepājas Rajona padomes rīkotajā izglītības projektu konkursā var pārliecināties, ka tas ir tikai mīts. Vēl vairāk, projektu idejas ir neparastas un pat aizraujošas.

Tā, piemēram, Virgas Pagasta padomes priekšsēdētāja Ruta Balode, kas ir vienīgā pašvaldību vadītāja, kas pati iesaistījusies mūžizglītības aktivitātēs kā projekta vadītāja, savā pagastā sarīkoja tikšanos ar amerikāņu misionāriem, kas stāstīja par iespējām atbrīvoties no alkohola negatīvās ietekmes. Lai gan tie, kas patiesi sirgst ar atkarību no alkohola, uz tikšanos ieradušies nebija, bija atnākušas sievas, kas nereti ir līdzatkarīgās. Tāpat misionārus sagaidīja arī Virgas pamatskolas skolēnu izstāde par atkarību tēmu. R.Balode pastāstīja, ka jau iepriekš pagastā diskutēts par šiem jautājumiem un priekšsēdētāja uzskata, ka jo vairāk par to runāt, jo lielākas ir cerības, ka kaut kas mainīsies. Visticamāk, ka ar pagasta atbalstu arī citi virdzenieki pievērsušies sociāli atbildīgiem projektiem. Pavisam tādi Virgā šogad atbalstīti pieci – jau pieminētais Rutas Balodes “Alkoholam – nē”, Sarmītes Eidintas “Nenopīpēsim savu veselību jau pusaudžu gados”, Edītes Egliņas-Eglītes “Solis uz priekšu”, Svetlanas Gaušas “Kad es biju jauns” un Jeļena Ķudes “Pieaugušie sadarbībai”.

Jau vairākus gadus ar aktivitāti pieaugušo izglītošanā izceļas Durbes Novada domes lauksaimniecības konsultante Maija Lankupa. Šogad viņa papildus tiešajiem darba pienākumiem īsteno divus projektus − “Mēs namam plānu zīmējam” un “Kas neriskē, tas nevinnē”. Bet ar risku šoreiz M.Lankupa sapratusi jaunas biznesa iespējas laukos. Proti, kamēr vieni sūkstas par gliemežu nodarīto postu dārzos, lietuvieši pamanījušies vīngliemežus izmantot naudas pelnīšanai un tieši šo pieredzi apgūt uz Lietuvu savus novadniekus bija aizvedusi konsultante. “Tas ir labs bizness nelielām lauku saimniecībām, jo neprasa daudz ieguldījumu un plašas zemes platības,” uzzinājuši durbenieki.

Bet aktīva mednieka sieva Inese Paulauska, Priekules pagasta pieaugušo izglītības koordinatore šogad nu jau atkārtoti sarīkojusi īpašu nodarbību ciklu vīriešu auditorijai − medniekiem. Tas ir turpinājums projektam “Pielādē un šauj” un aicina medniekiem kļūt zinošākiem par savu vaļasprieku.

Bet vecpilnieki Solvita un Jānis Aigari tikmēr pa abiem gādā par piecu projektu īstenošanos pagastā. Vecpilī var dzert tēju, iepazīt kustību prieku, apgūt daiļdārzu veidošanas gudrības un uzzināt vēl daudz ko jaunu.

Aktīvi darbojas arī Elita Jaunzeme Kalētos. Viņa šogad piedāvājusi “Medusmaizi” visiem, kurus interesē biškopība – pavasarī sarīkotas lekcijas un nodarbības, bet vēlāk projekts turpinājies ar pieredzes apmaiņu un viesošanos lieliskajā Laumu dabas parkā. Tāpat pateicoties E.Jaunzemei kalētnieki iemācījušies kopt dārzus, defektus tajos pārvērst par efektiem un saskatīt skaisto sev apkārt.

PIC direktore Tamāra Štrausa jau pavasarī uzsvēra, ka projekti ir dažādi, bet to izdošanās nereti ir atkarīga no projektu direktora aizrautības un prasmes piesaistīt savam projektam dalībniekus. Bet tie, kas domā, ka mūžizglītības nodarbībās rātni jāsēž solos, lai pamēģina noķert vīngliemezi rasas pielijušā pļavā!

Liepājas rajona Pieaugušo izglītības centrs

Lielā iela 54,
Grobiņa,
Liepājas rajons,
LV-3430.
Tālrunis: 63490215.
Fakss: 63490215.
e-pasts: [email protected].

Pieaugušo izglītības centrs (PIC) dibināts 1996.gadā kā Liepājas rajona pašvaldības iestāde. Tā pamatmērķis ir pieaugušo izglītības virzība un vadība rajonā.

Sadarbības partneri ir pieaugušo izglītības koordinatori 28 Liepājas rajona pašvaldībās; rajona izglītības, kultūras iestādes un nevalstiskās organizācijas; Liepājas Rajona padome, Izglītības pārvalde; Liepājas Pedagoģijas akadēmija un Liepājas pilsētas izglītības iestādes.

Galvenais centra uzdevums – radīt iespēju pieaugušo neformālo izglītību iegūt iespējami tuvāk dzīvesvietai.

Rajonā kopumā ik gadu tiek īstenotas vairāk nekā 300 neformālo pieaugušo izglītības programmu, no kurām populārākās ir lauku uzņēmējdarbības un lauku tūrisma dažādošana, grāmatvedības pamati, lauku vides un mājas apkārtnes sakārtošana, veselība un veselīgs dzīvesveids. Nodarbību organizēšanā svarīga ir laba sadarbība starp apkārtējām pašvaldībām. Tiek veidota plaša PIC datubāze, kas ir pieejama visām pašvaldībām.

PIC ir dažādas tradīcijas, piemēram, labākās pašvaldības pieaugušo izglītībā nosaukšana un labākā pieaugušo izglītības koordinatora apbalvošana svinīgos apstākļos. Šogad par pagajušā gada veikumu apbalvojumu saņēma Nīcas un Cīravas pašvaldības un to speciālisti.

Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Ziemassvētkos rīko pieņemšanu labākajiem pieaugušo izglītības projektu direktoriem. Liepājas rajona padome ik gadu rīko izglītības projektu konkursu, kurā var piedalīties ikviens rajona iedzīvotājs. Regulāri tiek organizētas rajona politiķu un iedzīvotāju tikšanās ar Latvijā pazīstamiem politiķiem, žurnālistiem, ekspertiem un dažādu līmeņu valsts amatpersonām.

Liepājas rajona Pieaugušo izglītības centra darbinieces ir pirmie rajona pašvaldību mūžizglītības koordinatoru palīgi un atbalstītāji – PIC direktore Tamāra Štrausa (no kreisās) un speciālistes Dzintra Puze, Mārīte Bruža un Silvija Leja.

Kursu apmeklētāju pulks ik gadu palielinās  

Viens no stereotipiem, kas dažkārt traucē pieaugušajiem iesaistīties piedāvātajās mūžizglītības aktivitātēs, ir priekšstats, ka atkal nāksies sēdēt solā un klausīties garlaicīgas lekcijas. Ik gadu Liepājas Rajona padomes rīkotajā izglītības projektu konkursā var pārliecināties, ka tas ir tikai mīts. Vēl vairāk, projektu idejas ir neparastas un pat aizraujošas.

Uz kursiem nāk arī vīrieši

PIC speciāliste Mārīte Bruža, iepazīstinot ar datubāzes jaunākajiem datiem, norāda, ka lielākā daļa kursu un semināru klausītāju ir vecumā no 35 līdz 55 gadiem. Mazāk ir jauniešu līdz 25 gadu vecumam, jo viņiem vēl svaigā atmiņā nesen skolas solā apgūtais. Ļoti maz ir arī klausītāju pēc 65 gadu vecuma. “Pensionāri vienmēr aktīvi nāk uz dažādiem kursiem, bet prieks, ka aizvien biežāk izglītoties pēc darba izvēlas arī darbspējīgā vecuma lauku ļaudis,” saka M.Bruža.

Viņa norāda, ka 46 procenti no klausītājiem ir ar vidējo profesionālo izglītību, 33 procentiem klausītāju ir vidējā izglītība, bet ap desmit procentu kursu apmeklētāju ir ar pamatizglītību un tikpat daudz ir cilvēku ar augstāko izglītību.

Patīkama tendence, ka par kursu klausītājiem aizvien vairāk kļūst vīrieši. Nu jau viņu ir aptuveni 28 procenti no visiem kursu apmeklētājiem, bet lauvas tiesa kursantu, protams, ir sievietes – 72 procenti. “Agrāk mums nodarbībās bija tikai kādi pieci procenti vīriešu, tāpēc šāds sadalījums jau ir ļoti labs,” komentē M.Bruža.

Ar katru gadu klausītāju skaits nodarbībās palielinājies. Šogad jau 6879 cilvēki atraduši sev kaut ko derīgu un interesantu lekcijās un kursos, ko rīko pieaugušo izglītības koordinatori. Klausītāju skaits pieaudzis par aptuveni 2,5 tūkstošiem kopš 2003./2004.mācību gadā.

Ir aktīvisti un tie, kas nepiedalās

No pašvaldību darbiniekiem visaktīvāk mācās paši pieaugušo izglītības koordinatori. Viņiem seko skolu direktoru vietnieki audzināšanas darbā, tad pašvaldību avīžu redaktori, projektu vadītāji, grāmatveži, lauksaimniecības darba konsultanti.

Analizējot klausītāju pārstāvniecību PIC rīkotajos kursos, jāsecina, ka pārstāvēti ir visi pagasti un pilsētas, tomēr no atsevišķām pašvaldībām klausītāju apmeklējums ir ļoti neliels. Starp aktīvākajām pašvaldībām M.Bruža nosauc arī Aizputes pilsētu un pagastu, Vērgales, Lažas, Kalētu un Priekules pagastus.

Vērtējot pašvaldību aktivitāti kursu rīkošanā savās teritorijās, tātad pēc iespējas tuvāk cilvēkiem, var secināt, ka daudzi centušies piedāvāt ļoti daudzveidīgas nodarbības saviem iedzīvotājiem. Visvairāk iespēju mācīties bijis Nīcas pagasta ļaudīm, tāpat Durbes novada iedzīvotājiem un Priekules pagasta cilvēkiem. Starp aktīvākajām pašvaldībām jāmin arī Cīravas pagasts, Virgas pagasts un Sakas novads.

Mācās to, kas derīgs darbam

Analizējot iedzīvotāju pieprasītākās izglītības programmas un citas izglītojošās aktivitātes pašvaldībās, var secināt, ka 23 procenti klausītāju izvēlējušies zemniecības tēmas, 20 procenti par aktuālām atzinuši nodarbības, kurās skaidroti sociālie jautājumi. 16 procenti klausītāju izglītojušies par savas mājas, sētas un dārza sakopšanas iespējām, 12 procentiem licies noderīgi uzzināt kaut ko vairāk par veselību un skaistumu, bet 11 procenti mācījušies kaut ko par savu vaļasprieku, tāpat apmeklējuši izstādes un tikšanās ar interesantiem cilvēkiem. Starp tēmām, ko vēl labprāt kursos apguvuši iedzīvotāji ir arī svešvalodas, pašvaldību darbinieku izglītojošas nodarbības, arī ģimenes izglītošanas kursi, lauku tūrisms, datorapmācība un citas.

Salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, 2006./2007.mācību gadā PIC izsniedzis ievērojami vairāk apliecību par kursu apgūšanu. Šogad klausītāji saņēmuši 704 apliecības, bet iepriekšējā mācību gadā tikai 306. Arī īstenoto programmu skaits pašvaldībās ir lielāks nekā pirms tam. 2003./2004.mācību gadā īstenotas 226 programmas, šogad – jau 353.

Projektu konkurss ir stimuls

PIC rīkotais projektu konkurss nenoliedzami nesis nozīmīgu ieguldījumu pieaugušo izglītībā. Ja 2003./2004.mācību gadā atbalstu saņēma 36 no 39 iesniegtajiem projektiem, vēl pēc gada finansējumu piešķīra 41 no 57 iesniegtajiem projektiem, tad pirms gada atbalsts tika jau 50 projektiem no 81, ko iesniedza projektu autori. Un šogad aktivitātes notiek 52 no 75 iesniegtajiem projektiem. 17 no projektiem ir debitantu izstrādāti un īstenoti, bet 35 projektus īsteno projektu direktori ar pieredzi, lielākoties pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatori.

“Tēmas, kas aptvertas projektos, ir visdažādākās – no mācībām, kā veikt remontu mājā līdz pieredzes apmaiņas braucienam, kurā apgūta vīngliemežu un nātru audzēšana,” saka M.Bruža. Viņa pastāsta, ka visvairāk atbalstīto projektu šogad īsteno Durbes novadā un Vecpils pagastā. Jaunu impulsu darbam konkurss devis arī citās pašvaldībās, turklāt pašvaldības aizvien biežāk savā starpā sadarbojas.

“Ar vairāku Eiropas Sociālā fonda atbalstīto projektu starpniecību Liepājas rajonam izdevies piesaistīt tādus kompetentus lektorus kā Kristiāns Godiņš, Ģirts Osis, Gunta Misāne, Maija Irbīte, Vija Virtmane, Indra Melbārde un citi. Tāpat būtiski, ka ap 600 cilvēku tikuši pie ESF sertifikātiem,” vēl piebilst M.Bruža.

Koordinatori prot piesaistīt līdzekļus

PIC pievērsis uzmanību arī koordinatoru stāvoklim pašvaldībās. Secināts, ka sešās pašvaldībās nav precizēti koordinatora pienākumi, trīs cilvēki nesaņem samaksu par pieaugušo izglītības koordinatora darbu. Piecās pašvaldībās budžetā nav atvēlēti līdzekļi pieaugušo izglītības aktivitātēm, un tikpat daudz ir pašvaldību, kurās koordinatoriem nav savu telpu.

Bet daudzi no koordinatoriem spējuši piesaistīt ievērojamus naudas līdzekļus pieaugušo izglītības aktivitātēm, tāpat iedzīvotāju sociālajām un izglītības vajadzībām, arī infrastruktūras attīstībai. Aizputes pilsēta lepojas ar papildus piesaistītiem 70 tūkstošiem latu, Kazdangas pagasts ar 11 tūkstošiem latu, Rucavas pagasts – ar 31 tūkstoti latu. Sakas novads papildus ticis pie vairāk nekā 2 tūkstošiem latu, arī Cīravas pagasts, bet Bunkas pagastam papildus piesaistīti vairāk nekā 4 tūkstoši latu. Kopumā rajonā tie ir 235,5 tūkstoši latu, un tas ir ievērojami vairāk nekā divus iepriekšējos gadus, kad vidēji tika piesaistīti ap 75 tūkstošiem latu. 

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”

Virgas pagastā šogad priekšsēdētāja Ruta Balode savus iedzīvotājus mudināja padomāt par alkohola postošo iedarbību un uzaicināja uz tikšanos ar anonīmo alkoholiķu kustības pārstāvjiem no ASV.

Cīravā mūžizglītību nodrošina vesela komanda

Cīravas pagasta pieaugušo izglītības koordinatore Gunta Butrima stāsta, ka jau pirms četriem gadiem, kad viņa kļuva par Cīravas Pagasta padomes projektu koordinatori un līdz ar to arī uzņēmās pieaugušo izglītības koordinatora pienākumus, viņa sastapa te daudz cilvēku, kas katrs savā nozarē profesionāli darbojoties, patiesībā pildīja pieaugušo izglītības funkcijas. Un Gunta sapratusi, ka tas ir nevis trūkums, bet gan ieguvums, jo kopā strādājot iespējams paveikt daudz vairāk, nekā vienatnē.

Katrs dara kaut ko labu

“Mans pamatdarbs tomēr ir investīciju projektu izstrāde, bet no pieaugušo izglītības arī to nevaru šķirt,” viņa saka. Jautāta, cik liela tad ir mūžizglītības speciālistu komanda tagad, G.Butrima sauc labu laiku − pagasta lauksaimniecības konsultante un sociālā darbiniece Mairīte Alfuse, bibliotekāre Anita Tuleiko, skolotājas Aija Brūna un Vita Valdmane, bērnudārza vadītāja Iveta Laumane, Cīravas Kultūras nama vadītāja Daina Gulbe, Jauniešu centra vadītāja Lāsma Jūrmale, grāmatvede Astrīda Milzere, tūrisma centra vadītāja Gunta Rūtenberga un varbūt vēl kāds, kurš šobrīd piemirsies. Patiešām daudz. Kā tik lielā pulkā iespējams darbus organizēt? Nē, nav jau tā, ka šī būtu kāda komisija kurai reizi mēnesī jāsatiekas. Viss notiek pats no sevis. Skolotāji savā starpā izspriež, kas viņiem aktuāls un būtu pārvēršams kādos kursos vai nodarbībās. Anita atkal ierosina ar kādu interesantu cilvēku satikties, savas idejas ir Dainai, Lāsma domā kā ar jauniešiem darboties. Ko dara Gunta, domājat viņa ir tā projektu rakstītāja? Ne tikai viņa viena. Jo darba pietiekot un nu jau arī pārējās meitenes itin labi ar šo darbu tiek galā. Astrīdai sanāk tās tāmes rēķināt, Vita izlabojot kļūdas un nu jau neviens Liepājas Rajona padomes konkurs neiztiek bez cīravnieku piedalīšanās. Turklāt projekti patiešām saņem arī atbalstu.

Viss sākās skolā

Bet skolotāja Vita Valdmane atceras, ka komanda radusies, kad viņas, trīs pedagoģes sanākušas kopā un izspriedušas, ka arī grib kādu projektu izstrādāt, lai kaut ko derīgu un intersantu savā pagastā noorganizētu. Sapratnes par to, kas īsti ir projekts un kā to rakstīt neesot bijis ne viņai, ne Aijai, ne Ivetai, tomēr vēlēšanās darboties šaubas uzvarējusi un viņas ķērušās pie darba. Kā nu tas iznācis, kā ne, bet projekts saņēmis atbalstu un nu meitenēm “āķis bija lūpā”. Nu jau no šīs projektu takas nemaz nevarot tikt nost. “Ja sākumā mēs visas gribējām darīt visu, tad pamazām vien sapratām, kas tieši ir katras stiprā puse un nu jau sadalīt pienākumus esot vieglāk. Komandā neesot arī nekādu ambīciju – uz projekta direktora vietu neviens īpaši neraujas, patiesībā direktoru kopējam projektam izvēloties pēc principa – kurš brīvāks, kuram šī tēma tuvāka. Viena esot ideju ģeneratore, cita darītāja, vēl kāda organizatore vai finansu pārzinātāja, bet nāk jauns projekts un organizatore kļūst par darītāju, bet finansu pārzinātāja par ideju ģeneratori. G.Butrima vēl piebilst, ka meitenes kopā mācījušies arī komandu darbu, turklāt Mairīte un Anita šogad iestājušās arī augstskolās un jaunas zināšanas un ieceres atved arī no saviem studiju biedriem. Bet būtiski, ka domubiedrus var atrast tepat pagastā, jo vienam cīnīties būtu grūti. Pieaugušo izglītības koordinatore vēl piebilst, ka ļoti svarīgs ir arī pašvaldības atbalsts – ne vien priekšsēdētāja, bet visu deputātu. Nu jau tris gadu garumā nav atteikts neviens līdzfinansējums, katrai aktivitātei budžetā atrasta nauda un vajadzības gadījumā sniegts arī morālais atbalsts.

Idejas rodas pulciņos

Cīravnieces pastāsta, ka idejas rodas lielākos vai mazākos pulciņos un tad arī tiek sadalīti pienākumi. Līdera lomu var uzņemties ikviena no komandas, to koordinatore uzskata par priekšrocību. Vēl droši vien šādā pulciņā strādājot ir vieglāk ar savu ideju aizraut arī citus, jo nav tā, ka tikai kāds viens aizrautīgi kaut ko stāsta − te informācija uz sabiedrību tiek raidīta no vairākiem stratēģiskajiem punktiem − skolas, bibliotēkas, kultūras nama un pašvaldības. “Mums ir izstrādāta sava sistēma kā cilvēkus apziņot,” stāsta G.Butrima. V.Valdmane savukārt saka, ka koordinators, kas neiziet no sava kabineta un tikai kaut ko projektē vien, nemaz nevarētu neko saorganizēt, bet apkārt staigājot atkal nebūtu laika projektus rakstīt, tāpēc šāds grupas darbs palīdz šos jautājumus risināt. “Mums ir projekti, kur Anita bibliotēkā cilvēku aiz rokas pietur un visu izstāsta, ir tādi, kur esam uz mājām zvanījuši,” skaidro V.Valdmane. Tāpat viņa domā, ka ļoti būtiski ir, ka pagastā ir vairākas vietas, kur mācības noorganizēt. Arī tas atviegl darbu, paver vairākas jaunas iespējas. “Par savām jaunajām projektu idejām nemaz nevaram stāstīt, lai tās kāds nenočiepj. Bet padomā mums ir daudz kas,” saka G.Butrima.

Iepriekš pagastā tika rīkoti vairākas nodarbības un kursi, kas domāti sieviešu auditorijai – viņas apgleznojušas zīdu un stiklu, runājušas par ģimenes stiprināšanu un krīzes situāciju izprašanu, tāpat veselīgu dzīvesveidu. Nu regulāri mācās arī pagasta lauksaimnieki, aktīvi darbojas pensionāri, tāpat Jauniešu centrā bijušas nodarbības projektu rakstībā. Īstenoti projekti ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas atbalstu, ar Liepājas Rajona padomes atbalstu cīravnieki šogad kļuvuši zinošāki naudas lietās un iemācījušies kā taisīt kosmētisko remontu pašu mājās. Un tās nu nemaz nav sievišķīgas tēmas. Taču šī stīga nekur nav pazudusi, jo ik pa laikam Cīravas pagasta aktīvo sieviešu komandai taču gribas sarīkot kādu nodarbību sev. Lai gan viņas apgalvo, ka ikviens īstenotais projekts esot tuvs sirdij, jo izauklēts kā pašas bērns.

Cīravniece Gunta Butrma (no kreisās) šogad savai komandai atveda balvu par sasniegumiem pieaugušo izglītībā. Pirmo reizi blakus Nīcas pagastam par labāko šajā jomā nosaukts arī Cīravas pagasts.

Nīcenieki: “Tas ir kā jauns izaicinājums!” 

Kad veiksmīgi organizētas mūžizglītības recepti vaicā Nīcas Pagasta padomes priekšsēdētājam Agrim Petermanim, viņš saka:

“Skaidra un saprotama pieaugušo izglītības sistēmas vadība, koordinācija un atbalsts no Liepājas rajona pieaugušo izglītības centra un tā direktores Tamāras Štrausas un visām centra darbiniecēm. Savu darbu mīloša, radoša, zinoša un erudīta pieaugušo izglītības koordinatore − Gunita Šime. Savas vajadzības arvien vairāk aptveroši Nīcas pagasta ļaudis.”

Tomēr ne tikai pieaugušo izglītības koordinatore, bet arī citi nīcenieki aizvien vairāk un vairāk sevi pierāda kā projektu rakstītāji, secinājušas PIC darbinieces. Jau otro gadu konkursā ar saviem projektiem piedalās pensionāru kopas “Ziedēt arī atvasarā” dalībnieces, kas spējušas gan atrast sev papildus nodarbošanos aktīvākām vecumdienām, gan piedāvāt ko interesantu arī citām paaudzēm. Pirmo gadu projektu konkursā startēt šogad atļāvusies SIA “Smaragda” īpašniece, jūrmalciemniece Daira Bērtiņa, kas jau vairākus gadus kopā ar domubiedriem Jūrmalciemā rīko dažādus sarīkojumus, uz kuriem aicina gan ciema ļaudis, gan viesus, kas priecājas par dažādiem neparastiem akcentiem, kas te pamanāmi. Šogad jūrmalciemnieces pašu mājās varēs apgūt floristiku, dāvanu iesaiņošanu, skaistumkopšanu, psiholoģiju un satiksmes noteikumus. Bet Nīcas Pagasta padomes projektu koordinatore Liene Otaņķe vēl pirms stāšanās amatā sāka īstenot projektu “Skaista vide pašu rokām”. Nīcenieki vienmēr bijuši pazīstami ar savām sakoptajām sētām, bet nu viņi zināšanas dārzkopībā vēl nostiprinās, tiekoties ar kompetentiem speciālistiem.  

“Protams, ka ar katru gadu arvien grūtāk ir nodrošināt piedāvājumu, jo ļaudis ir pietiekami zinoši, bet tas ir kā izaicinājums gan pagasta padomei, gan pieaugušo koordinatorei. Ir būtiski, ka daudzas lietas, arī attiecībā uz mūžizglītību, pagasta iedzīvotājiem ir pieejamas uz vietas dzīvesvietā. Tāpēc pagasta padomei, izvērtējot iespējas un pieprasījumu, ir pienākums arī šo jomu stiprināt un attīstīt,” vēl piebilst A.Petermanis.

Labi iesāktais jāturpina!

Kopš 2005.gada 1.septembra Kurzemē un arī Liepājas rajonā tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda atbalstītais projekts “Kurzemes plānošanas reģiona atbalsta sistēmas veidošana un kapacitātes stiprināšana mūžizglītības stratēģijas ieviešanai”, kas ar dažādām aktivitātēm turpināsies vēl līdz pat šī gada beigām.

Liepājas Rajona padomes pilnvarotā šī projekta koordinatore, rajona Pieaugušo izglītības centra vadītāja Tamāra Štrausa pastāstīja, ka projekts devis virkni ieguvumu: ir izstrādāts rīcības plāns mūžizglītības attīstībai Kurzemes plānošanas reģionā; izveidots sadarbības tīkls starp rajonu un pilsētu mūžizglītības koordinatoriem; saņemts metodiskais un tehniskais atbalsts – portatīvais dators; izveidota datubāze par tālākizglītības iespējām reģionā un izdota brošūra; noorganizēti 18 semināri (no tiem divi norisinājās Liepājas rajonā – Pāvilostā un Nīcā) par tālākizglītības jautājumiem; notikusi mūžizglītības koordinatoru apmācība un sagatavošana tālākajām mācībām, ko koordinēja PIC metodiķe Mārīte Bruža; īstenoti trīs apmācību cikli rajona iedzīvotājiem Nīcā, Priekulē un Pāvilostā, kā arī veikts plašs sabiedrības informēšanas darbs. “Pavisam izsniegti 422 Eiropas Sociālā fonda sertifikāti,” lepojas T.Štrausa, norādot, ka projekts patiešām devis reālu labumu daudziem jo daudziem kurzemniekiem.

Tiekoties darba grupā, rajonu pārstāvji secinājuši, ka sasniegtais noteikti neļauj apstāties pie uzsāktā, jo, tikai turpinot darbu, varēs sasniegt vēl labākus rezultātus.

Projekts, kura kopējais budžets ir 90 tūkstoši latu, iekļāvās ESF līdzfinansētajā nacionālajā programmā “Mūžizglītības stratēģijas izstrāde” un saņēma atbalstu gan no valsts budžeta, gan strūktūrfondiem. Tā galvenais mērķis bija izveidot ilgtspējīgu mūžizglītības atbalsta sistēmu, lai nodrošinātu mužizglītības attīstību atbilstoši iedzīvotāju interesēm, spējām un reģionu ekonomiskās attīstības plāniem. Bet projekta aktivitātes tika vērstas uz vienotas tālākizglītības sistēmas pilnveidošanu visā Kurzemē. “Projekts devis būtisku ieguldījumu mūžizglītības jautājumu aktualizācijai reģionā un vienota sadarbības modeļa izveidošanai, kas ļautu sniegt vēl kvalitatīvākus un daudzveidīgākus pakalpojumus kurzemniekiem,” ir pārliecināti projekta ieviesēji.