“Kaut arī vēl neviens iedzīvotājs mums nav ziņojis par novērotiem kailgliemežiem un šo informāciju izplatām pēc saviem novērojumiem, aicinām novadniekus būt acīgiem un aktīviem, lai nepieļautu šīs invazīvās sugas izplatīšanos,” saka K. Jasaite.

Pirmie kailgliemeži uzieti Mākslas parka apkaimē.

Speciālisti uzsver, ka vislabākais veids, kā apturēt kailgliemežu izplatīšanos, ir tos nolasīt, nepieļaujot vairošanos un olu dēšanu.

“Svarīgi ir laikus konstatēt kailgliemežus, pērn mēs diezgan vēlu sākām izplatīt informāciju par šo problēmu,” uzsver K. Jasaite.

Kailgliemeži visbiežāk ir tādā kā netīri brūnganā, pelēkzaļā krāsā, bet tiem var būt arī oranžīga vai pelēcīga nokrāsa, retāk tie ir melni.

Spānijas kailgliemeži lielākoties izplatās mazdārziņos, apstādījumos vai parkos, kā arī vietās, kuras netiek apstrādātas un koptas. Salasītos kaitēkļus var iznīcināt, aplejot tos ar verdošu ūdeni un pēc tam aprokot.

Dabas aizsardzības pārvalde pēta invazīvo sugu izplatību un tendences, un iedzīvotāji var iesaistīties šajā pētījumā, ziņojot par uzietajiem Spānijas kailgliemežiem un atzīmējot to novērošanas vietu kartē, kas atrodama vietnē http://bit.ly/invazivs.

Tajā redzams, ka Spānijas kailgliemeži mūspusē novēroti ne tikai Aizputē, bet arī Durbes, Pāvilostas un Nīcas novadā, arī Liepājā.

Jāpiebilst, ka invazīvām sugām ir postoša ietekme uz dabu: tās apdraud vietējās sugas, izmaina ekosistēmu, rada ekonomiskus zaudējumus, atsevišķas sugas ir pat bīstamas cilvēka veselībai. Tās ir arī atzītas par būtisku bioloģiskās daudzveidības apdraudējumu pasaulē.