Aizputē radīts jauns lielizmēra zīmējums – zila acs
"Kurzemes Vārds"
Pērn aizputnieki parūpējās par to, lai visa gada garumā mēs ik mēnesi varētu priecāties par viņu radītā “KAILendāra” asprātīgajām bildēm. Nonācis apgrozībā, dizaina kalendārs izpelnījās gan labus vārdus, gan skaļu kritiku, pat neizpratni par šādu uzdrošināšanos. “Šogad “KAILendāra” nebūs,” laikrakstu informē viena no idejas autorēm Elīna Medene.
Kalendāra puiši šogad esot bijuši aizņemti savās lietās, arī pati Elīna uzsākusi jaunas darba gaitas un kļuvusi par Aizputes novada domes sabiedrisko attiecību speciālisti.
Tomēr bez radošām aktivitātēm Medeņu ģimene neesot ar mieru sēdēt, tāpēc viņu izpildījumā Aizputē radīts jauns projekts. Ceļa posmā no Aizputes uz Kazdangu, šosejas malā uz kādas senas sūkņa stacijas redzams lielizmēra zīmējums – zila acs.
Mākslas projekta īstenošana saskaņota gan ar pašvaldību, gan īpašuma apsaimniekotāju. Dizaina autors ir mākslinieks Aivars Spāģis, kurš strādāja arī ar kalendāra dizainu, bet praktiski aci zīmējis Ernests Medenis.
“Es pati no mājām ar binokli pētīju darbu un koriģēju, lai viss izdodas, kā plānots, jo zīmējot tuvplānā nevar to kopainu tik labi redzēt. Iespaidīgā, visu redzošā acs ir mūsu šī gada radošais projekts. Kopš pārvācāmies no Rīgas uz Aizputi, katru gadu cenšamies īstenot vienu traku ideju. Mums padomā ir vēl dažādi projekti, liekas, ka nākamgad būs pienākusi kārta vēl kādam ar izdevējdarbību saistītam darbiņam. Redzēsim,” smaida Elīna.
E. Medenis ikdienā ar mākslas pasauli nav saistīts, strādā par aviācijas inženieri un spēlē dažādus tautas mūzikas instrumentus – dūdas, kokli. Lido ar mazajām lidmašīnām kā privātpilots.
“Mēs abi esam tādi uz visām pusēm. Piemēram, aviācija vīru interesē gan kā tehniska lieta, gan kā adrenalīns, ko var gūt lidojot. Mūzika un folklora, tradīcijas, pasākumi, projekti. Man klāt vēl nāk rakstīšana un dažādi interesanti brīvā laika pavadīšanas veidi. Mums pašiem ir interesanti izmēģināt un saprast, cik daudz mēs varam. Gribas dzīvot tā, lai mūža nogalē tos spilgtākos notikumus var ar prieku atcerēties, lai nav vienmuļa sajūta,” paskaidro Elīna.