Lai gan sals arī mūspusē beidzot pieņemas spēkā, Medzes pagasta zemnieku saimniecības “Rozītes” siltumnīcā, gluži kā savā starpā sacenzdamās krāšņumā, dažādos krāsu toņos zied alpu vilojītes. Tām blakus druknas ziedpumpuru vārpas sāk raisīt arī hiacintes. Puķu kopēja Inta Brante smejas, ka ziemas vidus ir laiks, kad skaistulēm izvērsties, jo drīz vien viņas luteklēm siltumnīcā vajadzēšot saspiesties, lai marta sākumā atbrīvotu vietu gurķu un tomātu stādiņiem un citām dārzeņu kultūrām.

Puķkopība kā sirds aicinājums

Brantu ģimenes aprūpētā zemnieku saimniecība rajonā un Pētertirgū vairāk pazīstama kā agro dārzeņu – gurķīšu un tomātu – audzētava. Puķkopībai Inta pievērsusies galvenokārt tāpēc, ka to liek darīt sirds, bet uzkrātās zināšanas spējot sirds vēlmei izpalīdzēt.

Ziedi viņai patīkot, kopš sevi atceroties, un esot neiespējami pasacīt, kuras no puķēm ir pašas tuvākās. Jaunā sieviete labprāt audzējot gan karaliskās lilijas, gan gladiolas, bet aukstajos gada mēnešos viņa ne mazāk priecājoties par puķēm, kas uzdrīkstas uzplaukt tad, kad saules gaisma ir kļuvusi par deficītu.

Ar ziedu audzēšanu tirgum, strādājot plecu pie pleca ar individuālo uzņēmumu “Grobiņas ziedi”, kas atrodas pāris kilometru attālumā no “Rozītēm”, Inta aizrāvusies pirms gadiem pieciem. Toreiz pārliecinājusies, ka tādējādi iespējams papildināt ģimenes ienākumus. Protams, tas nav vienkāršs uzdevums, jo vispirms dārzniecei ir jāiegūst izejmateriāls. Lai arī cik sarežģīti tas liktos, gan puķu sīpolus, gan gumus “Rozītēs” izaudzē paši. Lai ilustrētu, kā tas notiek, Inta parādīja nelielu kastīti, kurā jau tagad – pašā janvāra sākumā – no mazām sēkliņām pirmās lapas izdzinuši vāri Alpu vijolīšu stādiņu desmiti. “Kad pienāks pavasaris, tie tiks pārpiķēti dobēs, bet uzziedēs tikai nākamajā ziemā pēc tam, kad rudenī būs pārstādīti podiņos. Tātad šī faktiski ir nākamās ziemas raža,” pastāstīja kopēja. “Cilvēkam nepieciešama ļoti liela pacietība, lai šīs puķes uzdrīkstētos ražot tirgum. To ir atzinuši pat ziedu audzēšanas lietpratēji.”

Cilvēkiem patīk karoga krāsas

Kaut gan mūsdienās ziedu tirgus papildināts ar agrāk neredzētiem augiem, Alpu vijolītes jeb ciklamenas tomēr joprojām ir pircēju meklētas un pat ļoti pieprasītas. Intas māte Ārija Brante, kas uzņēmusies saimniecībā izaudzētās produkcijas realizētājas pienākumus, apgalvo, ka visvairāk cilvēkiem patīkot tās, kas zied baltiem vai koši sarkaniem ziediem. Ārijai radies uzskats, ka atgūtā karoga krāsas cilvēkiem šķiet vispievilcīgākās. Taču vienlaikus vērojams, ka piekritēju pulks pamazām palielinās arī citu nokrāsu vijolītēm. Retumu cienītāji ilgojoties iegādāties ciklamenas ar krokotiem ziediem, taču “Rozītēs” tādas izaudzēt līdz šim neesot izdevies. No parastajām šīs atšķiroties ar lielāku ēdelību un pieprasot daudz minerālvielu. “Bet mēs mēģināsim vēl un vēl, līdz izdosies,” apņēmīgi teica agronome.

Daudziem pircējiem patīkot, ka, mājās pārnestas, šīs puķes vēl vairākus mēnešus turpina priecēt īpašnieku, uzplaucējot aizvien jaunus un jaunus ziedus. Ārija zināja teikt, ka šo procesu ir iespējams pasteidzināt, ziedus noplūcot un ieliekot vāzē. Taču sniegu gan, kā daži mēdzot darīt, Alpu vijolītēm uz saknēm nevajagot likt. Tas tikai pasteidzināšot augu bojāeju – kuram gan patīkot, ka salst kājas vai tās ir nemitīgi samirkušas. Brīvā dabā šīs puķes augot siltajā joslā gar Vidusjūru un esot lielas siltummīles, tādēļ kalnu virsotnēs, kā liek domāt to nosaukums, tomēr nav sastopamas. Tur augot tikai ēdelveisi.

Pļauju plāno ziemā un pavasarī

Intai, atšķirībā no citiem lauksaimniekiem, pļaujas laiks nav vis vasarā vai rudens pusē, bet ziemā. Kaut gan to panākt esot vissarežģītāk, tam ir jau skaidri zināmi un agrāk rūpīgi izplānoti datumi. Vispirms puķes tiekot audzētas Valentīna dienai. Hiacintes, kas, kastēs saliktas, patlaban atrodas pagalmā, uzziedēšot tieši uz to laiku. Tām sekošot agrās tulpītes, kas ziedēs ap 23.februāri. Šajā dienā daudzi vēl aizvien mēdzot svinēt Vīriešu dienu. Puķes būšot pieprasītas tāpat ap 8.martu, kad svētki ir sievietēm. Visbeidzot –Lieldienas. Tās šogad būs jau 23.martā, kad nez vai mežos vizbulītes vēl varēs sameklēt. “Cilvēkiem ir vajadzīgi svētki. Viņi daudz neprāto, kāda ir to agrākā vēsture,” secināja Ārija.

Lai ieturētu tādu audzēšanas grafiku, mātei un meitai vajadzēšot atsacīties no miega stundām, jo siltumnīcu jeb augu inkubatoru, kur martā tikšot sētas arī balzamīnes un petūnijas, naktīs būs jākurina.

“Būs novākta raža, un sāksies atkal jauns darbošanās cikls. Tāds, lūk, ir puķkopja darbs,” sacīja Inta.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Ārija Brante patlaban beidzot tirgot zeltainās mārtiņrozes.

Tauriņiem ļoti līdzīgās Alpu vijolītes savu kopēju Intu turpināšot priecēt līdz pat martam.